Jauna versija: "Nord Stream" esot spridzinājuši amerikāņi ar norvēģu palīdzību. Cik ticami?

Pagājušā gada rudenī notikušo dabasgāzes vadu “Nord Stream” spridzināšanu organizējušas ASV amatpersonas ar Norvēģijas atbalstu – tā savā blogā apgalvo amerikāņu žurnālistikas veterāns, Pulicera prēmijas laureāts Sīmors Heršs. Viņa hipotēze pārpublicēta daudzos labējās ievirzes interneta resursos ASV, Kanādā un citur pasaulē. To izmanto arī Krievijas propagandas mašīna. “Meduza.io” norāda gan uz acīmredzamām faktu kļūdām, gan to, ka Heršs pēdējos gadu desmitos ne reizi vien publicējis sensacionālus rakstus, kas vairāk līdzinās sazvērestības teorijām.

18.02.2023. Māris Krūmiņš Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

Arī pēc Krievijas uzsāktās atklātās agresijas pret Ukrainu Vācijā netrūka aktīvistu, kuri vēlējās, lai viņus arī turpmāk apgādā ar krievu lēto dabasgāzi ©DPA/Scanpix

Ar visu rakstu iespējams iepazīties šeit.

Tas, ka “Nord Stream” un “Nord Stream II”, pa kuriem tika piegādāta (vai tika plānots piegādāt) lēta Krievijas dabasgāze Vācijai, bija kā dadzis acī ASV, zināms arī bez Herša. Otrā gāzesvada projektu savulaik centās apturēt republikāņa Donalda Trampa administrācija, un nekas nemainījās arī pēc tam, kad 2021. gada janvārī par Baltā nama saimnieku kļuva demokrāts Džo Baidens. Visi Vašingtonas mēģinājumi mazināt Vācijas (un līdz ar to arī lielas daļas Eiropas) atkarību no Krievijas resursiem kā pret sienu atdūrās pret toreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura bija šā projekta kvēla aizstāve, uzskatot, ka labs ir viss, kas dod labumu Vācijas ekonomikai. Arī viņas pēctecis kanclera postenī Olafs Šolcs, kurš savus pienākumus sāka pildīt 2021. gada decembrī, bija tādas pašas politikas piekritējs.

Tobrīd ASV izlūkdienesti jau bija pārliecināti, ka Krievijas armijas koncentrēšana pie Ukrainas robežām agri vai vēlu novedīs pie iebrukuma. Rietumvalstu konflikts ar Maskavu jau šķita neizbēgams, tādēļ Baltā nama administrācija sāka domāt, kā no Krievijas vadoņa Vladimira Putina rokām izsist vienu no tā ieročiem - gāzes vadus, ar kuru palīdzību Kremlim bija iespējams šantažēt Vāciju, raksta Heršs. Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju (Heršs gan atsaucas uz vienu vienīgu anonīmu avotu), 2021. gada decembrī uz pirmo no daudzajām sanāksmēm sanākusi pēc Baidena rīkojuma izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bijuši ASV Nacionālās drošības padomes, Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP), ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas, Valsts departamenta un Finanšu ministrijas augstākā ranga pārstāvji. Viņu uzdevums bijis izstrādāt plānu, lai reaģētu uz Krievijas gaidāmo iebrukumu Ukrainā, un viena no šī plāna būtiskām sastāvdaļām bija pārtraukt Krievijas dabasgāzes plūsmu uz Rietumeiropu.

Ņemot vērā to, ka pārliecināt atteikties no Krievijas gāzes Vācijas amatpersonas ar labu neizdevās pat pēc pērnā gada 24. februāra, kad pilnā sparā sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, nolemts abus gāzes vadus (“Nord Stream II” darbība gan vēl nebija uzsākta) vienkārši izsist no ierindas. Tiesa, tas bijis jāpaveic tā, lai nevienam neienāktu prātā šajā diversijā vainot Savienotās Valstis, tādēļ galīgā plāna izstrādāšana prasījusi laiku un nepieciešamību iesaistīt arī NATO dalībvalsti Norvēģiju. Beidzamo gadu laikā Pentagons ieguldījis simtiem miljonu dolāru, lai modernizētu savu militāro infrastruktūru, Norvēģijā cita starpā ierīkots arī mūsdienīgs un jaudīgs radars, kā arī zemūdeņu bāze. Diversijas veikšana tikusi uzticēta ASV jūras kara flotes nirēju īpašajai vienībai, bet par tās realizācijas brīdi izvēlēts laika periods no 2022. gada 5. līdz 17. jūnijam, kad Baltijas jūrā notika gadskārtējie NATO manevri BALTOPS 22, raksta Heršs.

Lai nepiesaistītu lieku uzmanību, šajās mācībās nav piedalījušies vairāk ASV karakuģu nekā ierasts, bet amerikāņu nirēji atradušies uz norvēģu “Alta” klases mīnu tralera. Pirms manevriem ticis paziņots, ka dažādu valstu kara jūrnieki piedalīsies sacensībās, lai noskaidrotu, kuriem veiksmīgāk izdodas izlikt jūras mīnas, bet kuriem tās neitralizēt. Līdz ar to radīts aizsegs, lai amerikāņu nirēji netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas piekļūtu visiem četriem “Nord Stream” atzariem (katrs vads sastāv no diviem atzariem) un aptuveni 80 metru dziļumā uzstādītu uz tiem C-4 spridzekļus, kuriem bija jāeksplodē pēc 48 stundām. Tiesa, teju pašā pēdējā brīdī no Baltā nama pienācis rīkojums aprīkot spridzekļus ar tādiem sensoriem, lai tos būtu iespējams aktivizēt jebkurā laikā - pēc mēneša, nedēļas vai gada, raksta Heršs. Acīmredzot Vašingtonā bija radušās bažas, ka gāzes vadu eksplozija vietā, kur tikai pirms divām diennaktīm beigušās NATO militārās mācības, būtu pārlieku aizdomīga. Ne bez problēmām, bet tas atrisināts - pie gāzes vadiem piestiprinātie spridzekļi eksplodējuši pāris stundas pēc tam, kad 2022. gada 26. septembrī no Norvēģijas gaisa kara spēku izlūklidmašīnas “Poseidon P8-A” jūrā iemesta boja, kas raidījusi īpašu skaņas signālu.

Tiktāl Herša versija, bet nu - ko par to raksta “Meduza.io”. Pirmkārt, autors būtiski kļūdījies ar NATO ģenerālsekretāra, bijušā Norvēģijas premjera Jensa Stoltenberga raksturojumu. Apgalvojot, ka Stoltenbergs izmantojis visas sviras, lai īstenotu šo operāciju, Heršs viņu dēvē par “krasu antikomunistu, kurš ar amerikāņu izlūkdienestiem sadarbojies kopš Vjetnamas kara laikiem”. Tā nu tas nekādi nevarētu būt, jo 1975. gadā, kad ASV izveda savus pēdējos karavīrus no Vjetnamas, Stoltenbergs bija nieka 16 gadus vecs. Turklāt zināms, ka kopā ar vecāko māsu Kamillu, kura bija Norvēģijas komunistu partijas jaunatnes spārna aktīviste, viņš jau pusaudža gados devies demonstrācijās, protestējot pret karu Vjetnamā.

Organizācijas “The Outlaw Ocean Project” pētnieks Džo Gelvins tikmēr noskaidrojis, ka neviens no trim Norvēģijas jūras kara flotes dienestā esošajiem “Alta” klases mīnu traleriem 2022. gada jūnijā manevros BALTOPS 22 nav piedalījies un vispār nav atradies Baltijas jūrā. Arī “Poseidon P8-A” lidmašīnas Norvēģija, lai gan iegādājusies tās no ASV, līdz 2022. gada nogalei neizmantoja.

Taču, kā uzsver “Meduza.io”, vēl vairāk mulsina Herša atsaukšanās tikai uz vienu avotu, kā arī citas viņa šīs tūkstošgades publikācijas. Te viņš apgalvojis, ka bēdīgi slaveno teroristu Osamu bin Ladenu Pakistānas izlūkdienests sagūstījis jau 2006. gadā, bet 2011. gadā viņa likvidēšana vien inscenēta, lai palielinātu toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas reitingus. Te apšaubījis Sīrijas valdošā režīma ķīmisko ieroču lietošanu pret opozīciju, te apgalvojis, ka Skripaļu ģimenes indēšana Apvienotajā Karalistē ir nevis Krievijas īpašo dienestu, bet gan nenoskaidrotu kriminālu grupējumu roku darbs.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā