Igaunijā nonākušie Ukrainas kara bēgļi neparko nevēlas doties uz Somiju

Pagājušā gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz, ka Somija ir gatava uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kas pašlaik ieradušies Igaunijā – līdz pat 100 cilvēkiem nedēļā. Taču pagaidām uz Somiju pārcēlušās vien trīs ģimenes (kopā desmit cilvēku), un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā interese par šo piedāvājumu varētu palielināties. Izskaidrojums, kādēļ kara bēgļi nesteidz uz bagātāko Somiju, ir vienkāršs – Igaunijā viņiem ir lielākas izredzes integrēties un atrast darbu.
Igaunija dara visu iespējamo, lai bēgļi no Ukrainas justos komfortabli un pēc iespējas ātrāk varētu atrast darbu un uzsākt patstāvīgu dzīvi, nepaliekot atkarīgi no pabalstiem  ©Scanpix

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR atgādina, ka vienošanās starp Helsinkiem un Tallinu tika noslēgta pagājušā gada decembrī. Tolaik pastāvēja bažas, ka ziemā pastiprināsies Krievijas raķešu apšaudes pa Ukrainas apdzīvotajām vietām un kara bēgļu skaits strauji pieaugs. Par laimi, tā nav noticis, un nu jau vairāku mēnešu garumā Igaunijā vidēji nedēļā ierodas aptuveni 300 bēgļu, turklāt apmēram trešdaļa no viņiem Igauniju izmanto kā tranzīta zemi un jau zina, uz kurām valstīm nodomājuši doties tālāk. Iekšlietu ministra vietnieks Veiko Komusārs, kurš atbild par iekšējās drošības jautājumiem, norādījis, ka pašlaik lielākā daļa bēgļu, kas ierodas Igaunijā, ir no Krievijas okupētajām teritorijām un uz Igauniju ceļojuši tieši caur Krieviju.

Somijas un Igaunijas vienošanās paredz, ka piedāvājums doties uz Somiju tiek izteikts tikai tiem bēgļiem, kuri vēl nav pieteikušies atbilstoša statusa saņemšanai Igaunijā un kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kādā citā Eiropas Savienības valstī. Lai gan tādu ir vairākums, lielākā daļa patvēruma meklētāju uzskata par labāku palikt Igaunijā. Sociālās apdrošināšanas departamenta pārstāve Līza Palotsa to skaidrojusi ar vairākiem apsvērumiem. "Cilvēki stāsta mums, ka Igaunijā ieradušies tādēļ, ka šeit jau apmetušies viņu tuvinieki, draugi vai paziņas. Beidzamajā laikā aizvien biežāk no bēgļiem dzirdam, ka viņi jau pirms došanās uz Igauniju attālināti vienojušies ar darba devējiem," viņas sacīto citē ERR. Vēl viens pluss salīdzinājumā ar Somiju ir tas, ka Igaunijā patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēma ir krietni elastīgāka. Piemēram, Somijā bēgļu statusu saņēmušos uz veselu gadu reģistrē konkrētā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Tas nenozīmē, ka viņi nevar brīvi ceļot pa visu valsti, taču, lai saņemtu likumā noteiktos pakalpojumus, atkal un atkal jāatgriežas šajā konkrētajā patvēruma meklētāju centrā. "Savukārt Igaunijā mēs cenšamies dot iespēju cilvēkiem maksimāli ātri uzsākt patstāvīgu dzīvi," teikusi Palotsa.

Viņas teikto apstiprina nesen veiktais Tartu universitātes pētījums, par ko raksta "Europeaninterest.eu". Universitātes sociālo zinātņu dekāns Rauls Ēametss un viņa kolēģi noskaidrojuši, ka 55% no Ukrainas kara bēgļiem, kuri apmetušies uz dzīvi Igaunijā, jau atraduši darba vietas. Tikai nedaudz augstāks rādītājs šajā ziņā ir Nīderlandē, tādēļ nav pārsteigums, ka beidzamo mēnešu laikā Igaunijā ierodas aizvien vairāk bēgļu, kuri iepriekš uzturējušies citās Eiropas valstīs -brauc ukraiņi no Spānijas, Zviedrijas, Polijas, Norvēģijas, citām valstīm. "Tas tādēļ, ka šeit ir samērā vienkārši iekārtot bērnus skolā, pašiem atrast darbu, tāpat ir mazāka valodas barjera. Igaunija ir veltījusi lielus pūliņus, lai bēgļu dzīve būtu pēc iespējas ērtāka," intervijā ERR norādījusi Igaunijas policijas un robežsardzes departamenta pārstāve Kristīna Raidla-Pūma. Tartu universitātes pētījumā uzsvērts, ka 74% no bēgļiem ir sievietes. Vairāk nekā pusei no viņām ir pedagoģiskā vai medicīniskā izglītība, bet strādāt šajās profesijās viņas pašlaik nevar igauņu valodas nezināšanas dēļ. Taču ukrainietes nesmādē arī citus darbus, bet vairāk nekā puse bēgļu, kuri saņēmuši patvērumu Igaunijā, jau sākuši mācīties igauņu valodu, labi apzinoties, ka karš var ieilgt un tik drīz viņiem dzimtenē nebūs iespējams atgriezties.

Oficiālā statistika liecina, ka kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka agresīvo iebrukumu Ukrainā, līdz šā gada 7. martam Igaunijā ieradušies 125 299 bēgļi no Ukrainas. 68 196 (jeb 54,4%) no viņiem izvēlējušies palikt Igaunijā, bet pārējie devušies uz kādu citu valsti. Beidzamajos mēnešos aptuveni 200 cilvēku (jeb divas trešdaļas no bēgļiem) ik nedēļu lūdz patvērumu tieši Igaunijā, bet pārējie tranzītā dodas uz citām valstīm, vēsta ERR.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā