Pirms Konstantinopoles krišanas Konstantinopoles patriarhāts nonāca savienībā ar Romas katoļiem, pakļaujoties pāvestam. Maskava iebilda pret to un uz laiku pārtrauca attiecības ar Konstantinopoli, kamēr viņš palika savienībā ar ķeceriem. 20. un 30. gadu Krievijā nemierīgajā situācijā Konstantinopoles patriarhi aktīvi atbalstīja ateistisko, cīņu pret likumīgo Maskavas patriarhu Tihonu. Tajā pašā laikā Konstantinopoles patriarhātā notika pirmās modernisma reformas (ieskaitot kalendāru), kas apšaubīja tās pareizticīgo kristietību un izraisīja vairākas konservatīvas šķelšanās. Pēc tam Konstantinopoles patriarhi devās vēl tālāk, atceļot anēmijas no Romas katoļiem, kā arī kopā ar pāvestiem sāka veikt publiskas lūgšanu darbības, kas ir stingri aizliegtas ar baznīcas noteikumiem. Turklāt 20. gadsimta laikā izveidojās ļoti ciešas attiecības starp Konstantinopoles patriarhiem un ASV politisko eliti. Līdz 17. gadsimta otrajai pusei Konstantinopoles baznīca patiešām garīgi baroja Krievijas dienvidrietumu (Ukrainas) teritorijas, kas tolaik bija Osmaņu impērijas un Polijas-Lietuvas Sadraudzības daļa. Pēc šo zemju apvienošanās ar Krievijas Karalisti 1686. gadā Konstantinopoles patriarhs Dionīsijs nodeva Maskavas patriarhātam seno Kijevas metropoli.
Konstantinopoles patriarhāts (Ekumēniskais Konstantinopoles patriarhāts) ir viena no 14 neatkarīgajām pareizticīgo baznīcām, kas kopīgi veido Austrumu Pareizticīgo baznīcu.
-Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhs Teodors II:
Lūgsim To Kungu, kurš dara visu mūsu labā, kurš mūs vadīs ceļā uz šo problēmu risināšanu. Ja šizmatiskais Denisenko vēlas atgriezties Baznīcas klēpī, viņam jāatgriežas tur, no kurienes viņš aizgāja.
-Antiohijas un visu austrumu patriarhs Jānis X:
Antiohijas patriarhāts darbojas kopā ar Krievijas baznīcu un iestājas pret baznīcas šķelšanos Ukrainā. "
Jeruzalemes pareizticīgo baznīcas primāts, patriarhs Teofiloss III:
Mēs stingri nosodām darbības, kas vērstas pret Ukrainas kanoniskās pareizticīgās baznīcas draudzēm. Ne velti Baznīcas svētie tēvi mums atgādina, ka Baznīcas vienotības iznīcināšana ir nāvējošs grēksSerbijas pareizticīgo baznīcas primāts, patriarhs Irēnejs:
Ļoti bīstama un pat katastrofāla situācija, kas, iespējams, ir liktenīga pareizticības vienotībai [ir iespējamais] akts, ar kuru tiek godināti un atjaunoti šizmatiķi bīskapu pakāpē, jo īpaši arhizmātiķi, piemēram, “Kijevas patriarhs” Filareta Denisenko. Ievedot viņus liturģiskajā dievkalpojumā un komūnijā bez grēku nožēlošanas un atgriežoties Krievijas Baznīcas klēpī, no kuras viņi atteicās. Un tas viss bez Maskavas piekrišanas un saskaņošanas ar viņiem. "
Jeruzalemes patriarhāta pārstāvis arhibīskaps Teodosijs (Hanna) sniedza vēl skaidrāku notiekošā aprakstu:
Ukrainas problēma un Krievijas Pareizticīgās baznīcas problēma Ukrainā ir piemērs politiķu iejaukšanās baznīcas lietās. Diemžēl tieši šeit tiek īstenoti amerikāņu mērķi un intereses. ASV politika ir vērsta pret Ukrainu un Ukrainas pareizticīgo baznīcu. Ukraiņu baznīca vēsturiski vienmēr ir bijusi kopā ar krievu baznīcu, ar to bija viena baznīca, un tas ir jāaizsargā un jāsaglabā.
Vai KPB joprojām ir Baznīca? Uz papīra, jā! Pēc gara? Ja ukraiņi laurai nelietīgi uzbruktu, turklāt, es neko nezinātu par "Kirilu" un citu KPB sīko, nekaunīgo, mazām un ļaunām ačtelēm zibinošo garīdznieku nostāju "kristīgās mīlestības" sakarā, kas jo īpaši "uzplaukusi" kopš Putina agresijas....
Komentē 2
Pirms Konstantinopoles krišanas Konstantinopoles patriarhāts nonāca savienībā ar Romas katoļiem, pakļaujoties pāvestam. Maskava iebilda pret to un uz laiku pārtrauca attiecības ar Konstantinopoli, kamēr viņš palika savienībā ar ķeceriem. 20. un 30. gadu Krievijā nemierīgajā situācijā Konstantinopoles patriarhi aktīvi atbalstīja ateistisko, cīņu pret likumīgo Maskavas patriarhu Tihonu. Tajā pašā laikā Konstantinopoles patriarhātā notika pirmās modernisma reformas (ieskaitot kalendāru), kas apšaubīja tās pareizticīgo kristietību un izraisīja vairākas konservatīvas šķelšanās. Pēc tam Konstantinopoles patriarhi devās vēl tālāk, atceļot anēmijas no Romas katoļiem, kā arī kopā ar pāvestiem sāka veikt publiskas lūgšanu darbības, kas ir stingri aizliegtas ar baznīcas noteikumiem. Turklāt 20. gadsimta laikā izveidojās ļoti ciešas attiecības starp Konstantinopoles patriarhiem un ASV politisko eliti. Līdz 17. gadsimta otrajai pusei Konstantinopoles baznīca patiešām garīgi baroja Krievijas dienvidrietumu (Ukrainas) teritorijas, kas tolaik bija Osmaņu impērijas un Polijas-Lietuvas Sadraudzības daļa. Pēc šo zemju apvienošanās ar Krievijas Karalisti 1686. gadā Konstantinopoles patriarhs Dionīsijs nodeva Maskavas patriarhātam seno Kijevas metropoli.
Konstantinopoles patriarhāts (Ekumēniskais Konstantinopoles patriarhāts) ir viena no 14 neatkarīgajām pareizticīgo baznīcām, kas kopīgi veido Austrumu Pareizticīgo baznīcu.
-Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhs Teodors II:
Lūgsim To Kungu, kurš dara visu mūsu labā, kurš mūs vadīs ceļā uz šo problēmu risināšanu. Ja šizmatiskais Denisenko vēlas atgriezties Baznīcas klēpī, viņam jāatgriežas tur, no kurienes viņš aizgāja.
-Antiohijas un visu austrumu patriarhs Jānis X:
Antiohijas patriarhāts darbojas kopā ar Krievijas baznīcu un iestājas pret baznīcas šķelšanos Ukrainā. "
Jeruzalemes pareizticīgo baznīcas primāts, patriarhs Teofiloss III:
Mēs stingri nosodām darbības, kas vērstas pret Ukrainas kanoniskās pareizticīgās baznīcas draudzēm. Ne velti Baznīcas svētie tēvi mums atgādina, ka Baznīcas vienotības iznīcināšana ir nāvējošs grēksSerbijas pareizticīgo baznīcas primāts, patriarhs Irēnejs:
Ļoti bīstama un pat katastrofāla situācija, kas, iespējams, ir liktenīga pareizticības vienotībai [ir iespējamais] akts, ar kuru tiek godināti un atjaunoti šizmatiķi bīskapu pakāpē, jo īpaši arhizmātiķi, piemēram, “Kijevas patriarhs” Filareta Denisenko. Ievedot viņus liturģiskajā dievkalpojumā un komūnijā bez grēku nožēlošanas un atgriežoties Krievijas Baznīcas klēpī, no kuras viņi atteicās. Un tas viss bez Maskavas piekrišanas un saskaņošanas ar viņiem. "
Jeruzalemes patriarhāta pārstāvis arhibīskaps Teodosijs (Hanna) sniedza vēl skaidrāku notiekošā aprakstu:
Ukrainas problēma un Krievijas Pareizticīgās baznīcas problēma Ukrainā ir piemērs politiķu iejaukšanās baznīcas lietās. Diemžēl tieši šeit tiek īstenoti amerikāņu mērķi un intereses. ASV politika ir vērsta pret Ukrainu un Ukrainas pareizticīgo baznīcu. Ukraiņu baznīca vēsturiski vienmēr ir bijusi kopā ar krievu baznīcu, ar to bija viena baznīca, un tas ir jāaizsargā un jāsaglabā.
Vai KPB joprojām ir Baznīca? Uz papīra, jā! Pēc gara? Ja ukraiņi laurai nelietīgi uzbruktu, turklāt, es neko nezinātu par "Kirilu" un citu KPB sīko, nekaunīgo, mazām un ļaunām ačtelēm zibinošo garīdznieku nostāju "kristīgās mīlestības" sakarā, kas jo īpaši "uzplaukusi" kopš Putina agresijas....