Slepkavas Pistoriusa advokāti turpinās cīņu par viņa apžēlošanu
BBC atgādina, ka pašlaik 36 gadus vecajam Pistoriusam jau bērnībā tika amputētas abas kājas, taču vēlāk viņš iemācījās ne tikai veikli pārvietoties ar protēzēm, bet arī kļūt par izcilu sprinteri, kurš izcīnījis septiņas paraolimpisko spēļu medaļas. 2012. gadā viņš piedalījās Londonas olimpiskajās spēlēs, un, lai gan augstus rezultātus nesasniedza, izpelnījās kritiku par to, ka atsperēm līdzīgās protēzes viņam dod negodīgas priekšrocības attiecībā pret pārējiem sportistiem. Jau drīz Starptautiskā vieglatlētikas federācija nosprieda, ka paraolimpiešiem tomēr būtu jāstartē atsevišķi no pārējiem sportistiem.
DĀR mediji tolaik rakstīja, ka šis lēmums iedzinis Pistoriusu depresijā, viņš sācis pārmērīgi lietot recepšu medikamentus un aizvien biežāk strīdēties ar savu draudzeni - valstī labi pazīstamo modeli Rīvu Stēnkampu. Traģēdija notika naktī uz 2013. gada 14. februāri. Pistoriuss vēlāk tiesā liecinājis, ka pamodies no dīvainiem trokšņiem un nodomājis, ka viņa mājā Pretorijā ielauzies kāds iebrucējs. Pamanījis, ka vannas istabā deg gaisma, viņš caur tās durvīm raidījis četrus šāvienus no absolūti legāli iegādātās deviņu milimetru kalibra pistoles. Trīs lodes trāpīja Stēnkampai, kura no ievainojumiem mira, bet vairāk neviena mājā nebija. Pistoriuss līdz pat beidzamajam turējies pie savas notikumu versijas, nespējot sniegt loģisku atbildi uz pavisam vienkāršu jautājumu - kā tad viņš, celdamies no gultas, nav pamanījis, ka draudzenes blakus nav? Vairāki kaimiņi liecinājuši, ka iepriekšējā vakarā abi ļoti skaļi un ilgstoši strīdējušies un skandalējuši, kas Stēnkampas vecākiem liek domāt, ka viņu meita nošauta ne jau netīšām, bet gan pavisam apzināti - izgāžot dusmas.
Stēnkampas vecāki vēl tagad neuzskata, ka Pistoriusu būtu jāatbrīvo, uzsverot - ir pamats domāt, ka viņš par slepkavības apstākļiem joprojām nav izstāstījis visu patiesību. AFP ziņo, ka pagājušajā nedēļā notikušajā apžēlošanas komisijas sēdē bojāgājušās māte un Pistoriuss uzklausīti atsevišķi, lai neradītu upura tuviniecei liekus pārdzīvojumus. Taču jau drīz pēc tam noskaidrojās, ka šai sēdei vispār nav bijis nekādas jēgas, jo Pistoriusam tiesību uz apžēlošanu vēl nav. Kas vainojams pie tik muļķīga pārpratuma, vēl tiks skaidrots, taču BBC norāda, ka DĀR plašsaziņas līdzekļi jau kopš marta sākuma plaši informējuši, ka bijušajam vieglatlētam pavērusies iespēja izkļūt brīvībā, un tobrīd neviena amatpersona nav apgalvojusi pretējo. Problēmas iemesls ir lietas vairākkārtēja pārskatīšana un apelācijas visdažādākajās tiesu instancēs, kā arī tas, ka nav skaidrs, vai soda termiņā iekļaut to laiku, ko Pistoriuss vēl pirms notiesāšanas pavadīja mājas arestā. Pirmā instance viņam 2016. gadā piesprieda sešu gadu cietumsodu, taču pēc prokuroru apelācijas gadu vēlāk tas tika aizstāts ar 13 gadu un piecu mēnešu cietumsodu. Sekoja vēl viena apelācija jau Augstākajā tiesā, kas šo spriedumu atstāja spēkā, pat neraugoties uz to, ka DĀR likumi par slepkavību paredz vismaz 15 gadu cietumsodu. Likums arī nosaka, ka notiesātais uz apžēlošanu var pretendēt vien tad, kad izcietis vismaz pusi tiesas piespriestā termiņa, un Pistoriusa advokāts Džūljens Kings ir apņēmības pilns pierādīt, ka tā ir noticis, raksta AP, piebilstot, ka viņa iesniegtais protests būtu jāizskata līdz aprīļa nogalei.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
