Elizabetes II kronēšana iezvanīja televīzijas ēru
Karalienes pienākumus tolaik 25 gadus vecā Elizabete II uzsāka pildīt jau 1952. gada 6. februārī, līdz ar brīdi, kad oficiāli tika paziņots par viņas tēva, karaļa Džordža VI nāvi. Taču gatavošanās kronēšanas ceremonijai prasīja laiku, jo īpaši tādēļ, ka tā bija ieplānota tik vērienīga, ka galu galā britu valsts kasei izmaksāja 1,57 miljonus sterliņu mārciņu (mūsdienu izteiksmē tie būtu vairāk nekā 56 miljoni sterliņu mārciņu, raksta “History.com”).
Tikai viens piemērs - mūsu ēras 960. gadā Benediktiešu ordeņa mūku dibinātā Vestminsteras abatija, kurā kopš 1066. gada kronēti 39 karaļi un karalienes. Tās parastā ietilpība ir no 2000 līdz 2200 cilvēku (attiecīgs šogad plānots arī Čārlza III kronēšanas ceremonijas viesu skaits). Taču 1953. gada jūnijā abatija uzņēma akurāt 8251 ceremonijas dalībnieku un viesi. “The New Yorker” tolaik rakstīja, ka katram uzaicinātājam bija “jāierūmējas” 47 centimetru šaurā sēdvietā, kas, ņemot vērā to, ka visi viesi bija tērpušies izsmalcinātos apģērbos, bet bruņiniekiem līdzi bija arī zobeni, nemaz nav bijis tik vienkārši. Lai uzņemtu tik iespaidīgu cilvēku skaitu, Vestminsteras abatijā jau 1953. gada sākumā tika uzsākti vērienīgi būvdarbi, kuru laikā tika ierīkotas jaunas un jaunas solu rindas vairākos “stāvos”, turklāt to apdare būtiski neatšķīrās no abatijā ierastās greznības. Galu galā nevarēja taču atļauties “maitāt bildi”, jo visu ceremoniju tiešraidē translēja “BBC”.
Uz to uzstājusi pati karaliene, spējot pārliecināt premjerministru Vinstonu Čērčilu, kurš nav vēlējies uzņemties liekas klapatas ar televīzijas pārraides nodrošināšanu, norādot, ka vietas jau tāpat ir maz, un, ja daļu no tās aizņems televīzijas ļaudis ar visām savām kamerām un vadiem, augstajiem viesiem būs vēl vairāk jāspiežas kā siļķēm mucā. Taču Elizabetes II arguments bijis pārliecinošs - viņa vēlējusies, lai īpašo atmosfēru un britu tradīcijas, kas saistītas ar kronēšanu, spētu izbaudīt ne tikai izmeklēts augstdzimušo loks, bet arī vienkāršie pavalstnieki.
Tiek lēsts, ka televīzijas tiešraidi “BBC” noskatījās ap 27 miljoniem britu, raksta “USA Today”. Daudzi par godu šim notikumam bija iegādājušies vai iznomājuši televizorus, citi meklēja draugus un draugu draugus, kuriem šāda tolaik tik modernā ierīce bija un kronēšanu skatījās kopā. Statistiķi lēsa, ka todien karalistē pie katra televizora ekrāna pulcējušies vidēji 17 cilvēki. Pateicoties nesen ierīkotajām retranslācijas sistēmām, kronēšanu varēja vērot arī televīzijas skatītāji Francijā, Rietumvācijā, Dānija, Nīderlandē un Beļģijā.
Britu karaļnamam bija ļoti svarīgi, lai ceremoniju pēc iespējas ātrāk būtu iespējams vērot televīzijas skatītājiem Kanādā, jo šīs valsts galva taču formāli bija Elizabete II. Tādēļ tika noorganizēta speciāla operācija “Pony Express”. Safilmētās lentes nekavējoties nogādāja vienā no Karalisko gaisa spēku lidlaukiem Londonas pievārtē, un ar reaktīvajiem iznīcinātajiem “Canberra” tās transportēja pāri Atlantijas okeānam. Labradorā šo kravu nodeva kanādiešu reaktīvo lidmašīnu “CF-100” pilotiem, kuri tās nogādāja Monreālā, kur lentes jau ar nepacietību gaidīja televīzijas kompānijas “CBC” darbinieki. Pavisam tika veikti trīs šādi lidojumi. Bagātākajām amerikāņu kompānijām “NBC” un “CBS” šāda valdības atbalsta nebija, tās izmantoja lēnākās propelleru lidmašīnas, un savas pārraides varēja uzsākt kādu laiku pēc kanādiešiem. Viltīgāka izrādījās kompānija “ABC”, kas vienojās ar “CBC” un tālāk translēja no Toronto televīzijas torņa saņemto signālu, tādējādi apsteidzot amerikāņu konkurentus.
“AP” uzsver, ka Elizabetes II kronēšana britiem bija kā svaiga gaisa malks, jo 1953. gadā Apvienotā Karaliste joprojām nebija atguvusies pēc Otrā pasaules kara. To apliecināja gan pilsētu ielās joprojām redzamās sabombardēto ēku drupas, gan tas, ka daudzas preces joprojām bija deficīts. Taču maija beigās vismaz Londona pilnībā pārvērtās - pilsētu izgreznoja par godu gaidāmajai kronēšanai, tās iedzīvotājiem vismaz uz laiku radās svētku sajūta. Nedēļu pirms ceremonijas kronēšanas parādes maršrutā sāka izbūvēt koka tribīnes skatītājiem. Dažās, kas atradās nosacīti labākajās vietās, ieeja bija par maksu, savus dzīvokļus uz pāris stundām izīrēja arī tie londonieši, kuri logi izgāja uz ielām parādes maršrutā.
Lai gan laiks bija vasaras sākumam gana draņķīgs - bija vēss un lija - pilsētas ielās izgājuši ap 3 miljoniem cilvēku. Pacietīgi sagaidījuši līdz beidzas vairāk nekā trīs stundas ilgusī ceremonija Vestminsteras abatijā, viņi ar ovācijām sveica kronēšanas parādes dalībniekus, lielāko uzmanību, protams, pievēršot pašai Elizabetei II, kura atradās vienā karietē ar savu dzīvesbiedru, Edinburgas hercogu jeb princi Filipu. Starp citu, par karietēm - augsta ranga dižciltīgo viesu bija tik daudz, ka britu valdībai šos transporta līdzekļus pat nācās izīrēt no kinostudijām.
Parādē soļoja aptuveni 29 000 britu un Sadraudzības valstu karavīri, vēl vairāk nekā 15 000 bija izvietoti ielu malās. Visas procesijas garums pārsniedza 2,3 kilometrus, un pagāja kādas 45 minūtes, līdz kādām stāvošam skatītājam garām bija pagājuši visi parādes dalībnieki. Kā uzsver “History.com” - ielu malās sapulcējušies ļaužu pūļi nebija vīlušies. Tie, kuri atradās pie Bakingemas pils, varēja kaut iztālēm, bet tomēr vērot Elizabetes II un citu karaļnama pārstāvju iznākšanu uz pils balkona. Karaliene teica īsu uzrunu, bet pēc tam viņu, lidojot parādes ierindā sveica Karalisko gaisa spēku piloti, kas nelielā augstumā pārlidoja pilij.
Interesanti, ka kronēšanas ceremoniju apmeklēja arī tolaik vien četrus gadus vecais karaliskās ģimenes pirmdzimtais Čārlzs. Saprotamu iemeslu dēļ viņam nekādas dižās atmiņas par šo notikumu nav saglabājušās, taču tādas noteikti paliks pēc sestdienas ceremonijas.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
