Ko iesākt ar nacistu bronzas ērgli?
“Pārliecinošs vairākums sabiedrības neatbalsta lēmumu par pārkausēšanu. Ja cilvēks vēlas radīt mieru, pirmais, kas viņam jādara - jārada vienotība, un ir skaidrs, ka šajā gadījumā tādas nav,” prezidenta pēdējo izteikumu citē “Politico.eu”. Nepatīkamā situācijā nonācis arī mākslinieks Pablo Ačugarijs, kurš jau tika izziņots par jaunās skulptūras veidotāju, bet tagad spiests samierināties ar to, ka valsts pasūtījums ir atcelts.
“AP” norāda, ka jau 17 gadus varasiestādes nespēj izlemt, ko iesākt ar 2006. gadā no Laplatas estuāra izcelto 2,8 metrus plato, divus metrus augsto un aptuveni 350 kilogramus smago nacistu varas simbolu. Ne jau velti aizvien biežāk medijos izskan viedoklis - labāk nirēji toreiz nebūtu pulējušies, un bronzas ērglis būtu palicis turpat dzelmē netālu no Montevideo, kur joprojām ir pārējais vācu līnijkuģa “Admiral Graf Spee” vraks.
Šis kuģis bija viens no varenākajiem nacistiskās Vācijas kara flotē. Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos, 1939. gada rudenī - tas Atlantijas okeāna dienvidu daļā nogremdēja vismaz septiņus tirdzniecības kuģus, kas peldēja zem Vācijai naidīgu valstu karogiem. Taču decembrī šo līnijkuģi sāka vajāt britu un jaunzēlandiešu flotes apvienotie spēki. Pēc Laplatas estuārā notikušās kaujas kļuva skaidrs, ka bojājumus cietušais “Admiral Graf Spee” pret šo pārspēku nenoturēsies. Bažījoties par to, ka kuģis, kura būvniecībā bija izmantotas vācu modernākās un slepenākās tehnoloģijas, var nokļūt britu rokās, kapteinis Hanss Langsdorfs 1939. gada 17. decembrī, iepriekš izsēdinājis lielāko daļu komandas Montevideo ostā, lika to nogremdēt.
Vraka meklējumus kāda privāta investoru grupa uzsāka 1996. gadā, vēsta “BBC”. Ko īsti viņi tajā vēlējās atrast, nav īsti skaidrs, jo “Admiral Graf Spee” bija kara pirmajā gadā nogrimis karakuģis, uz kura nekādām bagātībām nevajadzēja būt. Citāda situācija bija ar tiem vācu peldlīdzekļiem, kas uz Dienvidamerikas krastiem devās kara nogalē, 1945. gada pavasarī, jo tajos patiešām varēja atrasties nacistu salaupītais zelts vai citas vērtslietas.
Lai nu kā, bet investori vienojās ar Urugvajas valdību, ka saņems pusi no izcelto artefaktu vērtības. Taču šī vienošanās palika tikai uz papīra. Kad tika izziņots, ka bronzas ērgli varētu pārdot izsolē, pret to iebilda Vācija un ebreju kopiena, bažījoties, ka šo simbolu varētu nopirkt, izlikt publiskai apskatei un par neonacistu svētceļojuma vietu padarīt kāds bagātnieks ar līdzīgiem uzskatiem. Pirms kādiem desmit gadiem investori uzsāka ilgu tiesāšanos ar Urugvajas valsti, taču galu galā tās Augstākā tiesa pērn apstiprināja vairs nepārsūdzamu spriedumu - bronzas ērglis, kas jau gadiem ilgi atrodas vienā no Urugvajas jūras kara flotes noliktavām, ir valsts īpašums. Taču, ko ar to iesākt, augstākajām amatpersonām nav ne jausmas.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
