Kā latvieši ved gāzi uz Klaipēdu un pārdod Somijā. Eksperts stāsta par Eiropas gāzes tirgu

“Rus.nra.lv” intervēja “Latvenergo” vairumtirdzniecības daļas vadītāju Jāni Kalēju par gāzes tirgus niansēm - no mājsaimniecību apkalpošanas līdz piegādēm lieliem uzņēmumiem.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji par “Latvenergo” saistību ar gāzi uzzināja tikai pagājušā gada pavasarī pēc tam, kad valdība noteica jūsu uzņēmumam pienākumu gāzi iepirkt starptautiskajā tirgū, lai nodrošinātu rezerves ziemai...

Faktiski “Latvenergo” gāzes tirgū darbojas kopš 2017. gada 3. aprīļa, kopš gāzes tirgus liberalizācijas. Kopš 2017. gada sašķidrinātās dabasgāzes apjomi tiek piegādāti caur Lietuvu, pa cauruļvadu caur uzņēmumu AS “Latvijas sāze” tiek iepirkta arī Krievijas izcelsmes gāze. Šobrīd Ukrainas kara dēļ Krievijas gāzes piegādes mūsu reģionam ir aizliegtas no šā gada 1. janvāra. “Latvenergo” ir veicis gāzes piegādātāju restrukturizāciju, ko tagad saņemam no Lietuvas Klaipēdas un Somijas jaunā LNG termināļa Inko ostā. Tādā veidā sabalansējām klientu portfeli un piegādes apjomus. Vienlaikus “Latvenergo” palielināja gāzes piegādes Baltijas valstīm un Somijai, kur mums ir tikai industriālie klienti.

No kurienes Latvijā nāk sašķidrinātā gāze? Atkal krievu piegādātāji?

Nē. “Latvenergo” šobrīd ir tiešie līgumi ar vairāk nekā 10 globāliem gāzes piegādātājiem un tirgotājiem, ar pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem - tiešajiem LNG (sašķidrinātās dabasgāzes) ražotājiem un tirgotājiem. Protams, visi zina LNG ražotājus: uzņēmumi no Norvēģijas, ASV, Dienvidāfrikas, Austrālijas, Kataras un Dienvidamerikas.

Lietuvai ir gāzes terminālis Klaipēdā, Igaunijai ir kopīgs terminālis ar Somiju Inko un savs, lai gan vēl nedarbojas, Paldiski. Varbūt laiks Latvijai būvēt savu gāzes termināli?

Divi jau strādājošie gāzes termināļi Inko un Klaipēdā nodrošina visa reģiona gāzes vajadzības. Abu termināļu ikgadējā regazifikācijas jauda ir 72 teravati stundā (TWH). Tie ir sasnieguši reģionam optimālo gāzes piegādes jaudu, taču nepieciešamības gadījumā to var palielināt. Klaipēda jau apspriež šo jautājumu. Paldiskos, cik man zināms, pirms kādiem diviem mēnešiem atlika veikt nelielus būvdarbus. Trūka tikai iekraušanas sviras, lai nodrošinātu sašķidrinātās gāzes piegādi no jūras uz krastu. Bet pats mols un visas konstrukcijas bija gatavas. Es domāju, ka viņi tagad ar to ir tikuši galā un atliek tikai nolikt gāzes tankkuģi pie piestātnes, lai sāktu regazizāciju.

Es domāju, ka Igaunijas terminālim noteikti jāpaliek gāzes piegāžu drošības dēļ. Pirms pāris mēnešiem man bija saruna ar Somijas gāzes sadales sistēmas operatoru, kurš ir arī Inko termināļa operators. Jebkurā brīdī gazifikācijai izmantotais gāzes tankkuģis no Inko dažu stundu laikā var pārvietoties uz termināli Paldiskos un tur turpināt darbu.

Cik daudz gāzes mums vajag?

Ja skatāmies uz gāzes patēriņu visā reģionā - pēc pagājušās ziemas un pēc atjaunojamo energoresursu (izmantojot saules, vēja u.c.) ražošanas jaudu nodošanas ekspluatācijā, šogad gāzes patēriņš būs aptuveni 40-45 TWH. Katra termināļa jauda ir aptuveni 36-40 teravati gadā. Un mūsu valstu tirgus ir pārāk mazs, lai uzbūvētu vēl vienu termināli. Es atkārtoju, ka no infrastruktūras viedokļa esošo termināļu jauda ir pietiekama. Turklāt daļa gāzes no Klaipēdas pa cauruļvadu nonāk Polijas virzienā uz Rietumeiropu.

Pērn “Latvenergo” noslēdza ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas termināli par sešu teravatu gāzes iekraušanu gadā. Tātad jūs uzņēmāties apmēram pusi no kopējā gāzes patēriņa Latvijā?

Pat vairāk. Vēsturiski Latvija faktiski patērēja aptuveni 12-14 TWH gāzes gadā. Visi zina, kas pagājušajā gadā notika ar gāzes un enerģijas cenām. Kopš pagājušā gada karadarbības uzliesmojuma Ukrainā gāzes patēriņš loģiski ir samazinājies. Arī Latvija ir sākusi aktīvi izmantot atjaunojamos energoresursus, iespējams, pat agrāk, nekā paredzēts. Līdz ar to šobrīd gāzes patēriņš Latvijā ir samazinājies līdz aptuveni 9-10 TWH gadā. Taču mēs tirgu neskatām tikai no vienas valsts viedokļa, mūsu reģions ir Latvija, Igaunija, Somija.

Vai nepiemirsāt Lietuvu?

Pārvadājot gāzi caur Igauniju un uz Somiju, nav jāmaksā tarifi par sūknēšanu starp valstīm. Tādā veidā “Elektrum” var piegādāt gāzi klientiem Igaunijā bez papildu maksas par gāzi, kas šķērso Latvijas un Igaunijas robežu.

Tas pats attiecas uz piegādēm uz Somiju. Lietuva, šķiet, plāno pievienoties līgumiem, un šis jautājums tiek apspriests jau vairākus gadus, taču pagaidām nekāda virzība nav bijusi. Kopš “Latvenergo” ir noslēdzis līgumu par 6 TWH piegādi, regazifikācija Lietuvas terminālī tiek pagarināta visa gada garumā - klientiem Lietuvā gāze tiek piegādāta tieši no Klaipēdas.

Cik vēl jāmaksā lietuviešiem par gāzi, kas šķērso Latvijas robežu?

Te nav nekāda noslēpuma. Regazifikācija Klaipēdā maksā aptuveni 1,40 eiro par megavatstundu, lai gāzi ievadītu sistēmā. Jāmaksā vēlāk, atkarībā no tā, kāda prece tiek pirkta uz robežas - nākamajā dienā, par ceturksni, par gadu - aptuveni viens eiro par megavatstundu. Tā darbojas tirgus. Jāņem vērā, ka no aprīļa - maija, kad sāka darboties gāzesvada starpsavienojums starp Lietuvu un Poliju, tehniski gāze no Latvijas, no Inčukalna, var sasniegt Spāniju. Protams, par šķērsli kļūs robežtarifi - uz Polijas un Lietuvas, Polijas un Vācijas robežas. Šķērsojot katras valsts robežas, katram operatoram ir savs tarifs. Tehniski šāda sūknēšana ir iespējama, taču no izmaksu viedokļa diezin vai tas sevi attaisnos.

Vai mēs nepārmaksāsim Klaipēdai par gāzi?

Protams, būtu labāk, ja šī tarifa nebūtu. Taču, ja salīdzina divus termināļus - Inko Somijā un Lietuvas LNG termināli -, Klaipēdā regazifikācijas tarifi ir zemāki. Fakts ir tāds, ka sašķidrinātā gāze pirms iesūknēšanas cauruļvadā ir jāuzsilda, lai to varētu transportēt tālāk pa cauruli. Un apkurei tiek izmantota tā pati sašķidrinātā gāze. Procentuālais daudzums, ko Klaipēda iekasē, ir mazāks, salīdzinot ar Inko termināļa tarifiem. Klaipēda strādā efektīvāk. Abu termināļu pakalpojumu cenās astronomiskas atšķirības nav - atkarībā no sezonas atšķirība ir aptuveni 50 centi par megavatstundu par labu Klaipēdai.

Kā jūs Klaipēdā noslēdzāt līgumu? Pēc kādām shēmām pašlaik darbojas reģiona gāzes termināļi?

Ilgtermiņa rezervācijas iespēja Klaipēdā parādījās tikai pagājušajā gadā. Ja pretendentu ir vairāk nekā piedāvātās jaudas, tad proporcionāli tiek pārdalīta pieejamā jauda. Ilgtermiņa līgumiem Klaipēda rezervē aptuveni divas trešdaļas no savas jaudas. Nedaudz mazāk, apmēram 12 teravati - tā sauktajiem īstermiņa līgumiem. Jebkurš reģionālais tirgotājs var pieteikties šīm jaudām visa gada garumā. Un tā saucamā “spot” gāze tiek iepirkta jebkurā mēnesī, konkrētā brīdī. Tas pats Inko Somijā vēl nepiedāvā ilgtermiņa līgumus, bet darbu uzsāka janvārī un pirmo komerciālo kravu pieņēma martā - aprīlī (gāzes gads nesakrīt ar kalendāro gadu, tas tiek skaitīts no oktobra līdz nākamā gada oktobrim). Pagaidām tas darbojas galvenokārt “spot” tirgū - piedāvā pārdošanai nākamo mēnesi, konkrētos datumos. Kad viņiem būs pilns gāzes gads, tad viņi sāks piedāvāt gada līgumus. Jebkurā gadījumā, kā jau minēju, kopējā regazifikācijas termināļu jauda reģionā ir lielāka par esošo pieprasījumu. Tāpēc gan Inko, gan Klaipēdā tirgotāji bieži veic pasūtījumus, kad tas ir nepieciešams. Lūk, kurš pirmais ieradās, tas dabūja. Un, ja nepieciešams palielināt apjomu, mēs izvērtējam nepieciešamību iegādāties gāzi “spot” tirgū.

Vai gāzi saņemam tikai caur jūras termināļiem?

Tagad gāzi iespējams saņemt pa gāzes vadu - starpvalstu savienojumu starp Poliju un Lietuvu. Tur gāze plūst abos virzienos. Vairāk, protams, uz Poliju. Klaipēdas termināļa lietotāji ir arī Polijas uzņēmumi. Viss atkarīgs no cenas situācijas. Un mūsu reģionā jau darbojas ne tikai Polijas uzņēmumi. Pie mums jau ir atvēruši pārstāvniecības, darbojas reģionā un izmanto mūsu infrastruktūru desmitiem Rietumeiropas uzņēmumu. Piemēram, tādi, kas sūta gāzi uz Čehiju vai otrādi. Viņi, protams, strādā tikai vairumtirdzniecībā, nevis ar gala patērētājiem un īpaši ne ar mājsaimniecībām. Darījumi tiek slēgti biržā vai tieši ar citiem tirgotājiem, kuri pārdod gāzi tālāk mazākiem patērētājiem. Mūsu tirgus mērogā lielos spēlētājus neinteresē atsevišķi patērētāji. Varam salīdzināt apjomus - Eiropā diennakts laikā krātuvē tiek iesūknēts vairāk, nekā visa Latvija patērē gada laikā.

Vai varam teikt, ka gāzes cenas šobrīd būtiski atšķiras no pagājušā gada?

Šobrīd ir tā saucamās vasaras cenas, un, tiklīdz bija paziņojums par streiku Austrālijā, burtiski tajā pašā dienā tās pieauga par 30%. Un, tiklīdz viņi vienojās, ka streika nebūs, cenas uzreiz kritās. Pašreizējās cenas ir 30-35 MW stundā.

Kāpēc tad es kā maza mājsaimniecība to gandrīz nepamanīju?

Mājsaimniecībām regulēts tirgus bija līdz 1. maijam. Gāzes piegādes privātpersonām nodrošināja tikai “Latvijas gāze”. Un, protams, no valsts bija liela izdevumu kompensācija. Un, pateicoties šim mehānismam, ziemā bija iespējams noturēties pret strauju cenu kāpumu Latvijas iedzīvotājiem. 1. maijā beidzās tirgus regulēšana. Jūs varat izvēlēties piegādātāju un vienkārši salīdzināt cenas.

Pastāv uzskats, ka šobrīd gāzes cenas iedzīvotājiem nekrītas, jo cauruļvadu gāze no Krievijas bija lētāka.

Nē. Arī Krievijas izcelsmes cauruļvadu gāzes cena tika indeksēta atbilstoši gāzes cenai Nīderlandes populārajā gāzes biržā TTF. Attiecīgi vairs nebija lielas atšķirības, vai gāze nāca pa cauruli vai tika piegādāta sašķidrinātā veidā.

Jūs tirgojat lielu daudzumu gāzes. Vai cenu starpība, apkurei izmantojot šķeldu, salīdzinot ar gāzi, ir samazinājusies gāzes cenu krituma un šķeldas pieauguma dēļ?

No tīri ekonomiskā viedokļa nav nozīmes, vai esi centralizētā siltummezgla vai rūpniecības uzņēmums - pērn novembrī katram bija jāpieņem viens lēmums par to, kādu kurināmo izmantot katlumājās. Uzskatot šķeldu kā enerģijas avotu, atcerēsimies, ka ir izsludināta Eiropas dekarbonizācijas politika. Šķelda, biomasa, vēja parki, saules enerģija - tas ir virziens, kurā dodas visa enerģētikas nozare Eiropā. Pastāv spiediens samazināt neatjaunojamo energoresursu sadedzināšanas apjomu, un to pastiprina emisijas kvotu ieviešana. Rēķinot uz megavatu, enerģija no šķeldas ir lētāka nekā no dabasgāzes. It īpaši, ja ņem vērā emisijas kvotu izmaksas. Un šodien kļūst skaidrs, ka “Zaļais darījums” turpināsies ilgi un mēs turpināsim virzīties uz priekšu kopā ar visu Eiropu un pasauli.

Vai, ņemot vērā ieceri būvēt jaunas jaudas “zaļās” elektroenerģijas ražošanai, tuvākajā laikā gāze kā siltuma un elektroenerģijas izejviela izzudīs?

Ir un būs vieta dabasgāzei enerģētikā, lai līdzsvarotu patēriņa maksimumus un nodrošinātu energosistēmas līdzsvaru - kad saules paneļi nevar darboties ar pilnu jaudu ziemā vai vēja parki nevar strādāt ar pilnu jaudu miera periodos. Vai, gluži otrādi, kad atjaunojamie resursi nodrošina pārāk daudz enerģijas. No fosilajiem resursiem dabasgāze nodrošina videi draudzīgāko veidu, kā līdzsvarot šos maksimumus. Tas ir ērti mājai - es ieslēdzu katlu, un radiatori sāka sildīt.

Ko šajā sakarā var ieteikt gāzes apkures katlu īpašniekiem?

“Latvenergo” ar “Elektrum” zīmolu nodarbojas ne tikai ar elektroenerģijas un gāzes pārdošanu gala patērētājiem, bet arī ar alternatīviem apkures sistēmu veidiem, tostarp siltumsūkņiem. Šo sistēmu tirdzniecības apjomi pēdējā laikā ir ievērojami palielinājušies, jo cilvēki aprēķina izmaksas ilgtermiņā. Bet tas attiecas tikai uz privātmājām. Dzīvoklī nevar uzstādīt siltumsūkni.

Jūs esat ļoti liels gāzes tirgotājs Latvijai, arī mājsaimniecībām. Kāpēc gāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” nenopirkāt izsolē, bet atdevāt igauņiem?

“GASO” patiešām ir vienīgais operators valstī, kas ir atbildīgs par zema spiediena gāzes sadali. “GASO” īpašnieks līdz izsolei bija uzņēmums “Latvijas gāze”. Par galveno gāzes piegādi atbild Latvijas uzņēmums “Connexus”. “Latvenergo” rūpīgi izpētīja iespēju iegādāties “GASO”. Taču uzņēmums tika pārdots igauņiem. Pārdošana notika konfidenciāli, iespējams, igauņi piedāvāja labākus nosacījumus. Pašreizējam operatoram pieder arī Igaunijas gāzes sadales sistēma. Viņiem ir pieredze.

Pēc Krievijas gāzes importa pārtraukšanas pa cauruļvadu no kurienes, jūsuprāt, “Latvijas gāze” tagad var iegūt gāzi?

To var nogādāt pa cauruļvadu no Polijas. Neesmu dzirdējis, ka viņi tieši piedalītos Klaipēdas naftas izsolēs, taču pilnīgi iespējams, ka viņi tagad pērk šo gāzi no citiem uzņēmumiem. Tāda iespēja pastāv. Baltijas reģionā gāzes ir pietiekami daudz.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā