Aizliegtās prokrieviskās partijas biedriem ļaus kandidēt Moldovas vietējās vēlēšanās
Debates tiesā bijušas ļoti spraigas, un lēmums pieņemts trijiem tiesnešiem to atbalstot, bet diviem balsojot pret, vēsta “Reuters”. Pie tiesas ēkas bija pulcējušies gan “Shor” atbalstītāji, gan pretinieki, un policijai bija daudz darba, lai novērstu sadursmes starp abu naidīgi noskaņoto nometņu pārstāvjiem.
“Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” atgādina, ka partijas prezidents ir uzņēmējs Ilans Šors, kurš jau ilgāku laiku dzīvo Izraēlā, lai izvairītos no Moldovas tiesu iestāžu vajāšanas. Aprīlī viņam aizmuguriski tika piespriests 15 gadu cietumsods par naudas atmazgāšanu un afērām, kuru rezultātā no vairākām Moldovas bankām aizplūduši vairāk nekā miljards dolāru. Sankcijas pret Šoru noteikusi gan Eiropas Savienība, gan ASV, turklāt Vašingtona centusies Izraēlu pārliecināt par viņa izdošanu, taču nesekmīgi.
Šora partijas elektorāts lielākoties ir Moldovas krievvalodīgie iedzīvotāji. Piemēram, 2019. gadā, kad valsts jau bija skaidri deklarējusi kursu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, tieši šī partija 9. maijā Kišiņevā sarīkoja tā dēvētās Uzvaras dienas svinības. Kādu laiku partijas prokrieviskās izpausmes tika pieciestas, taču par robežšķirtni kļuva 2022. gada 24. februāris - diena, kad Krievijas spēki sāka pilna mēroga agresīvu iebrukumu Moldovas kaimiņvalstī Ukrainā, vēsta “Reuters”. Lai gan vairākums Šora piekritēju bija pietiekami gudri, lai atklāti neatbalstītu agresorvalsti, viņi darījuši visu iespējamo, lai destabilizētu situāciju Ukrainā.
2022. gada otrajā pusē Moldovu aptvēra plašas pret valdību un rietumnieciski noskaņoto prezidenti Maiju Sandu vērstas demonstrācijas. Lai gan formāli tās bija demonstrācijas pret dzīves dārdzības palielināšanos un straujo inflāciju, ik pa brīdim demonstrantu rokās pavīdēja pa plakātam, kurā tika kritizēta virzība un iestāšanos ES un NATO. Moldovas varasiestādes, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, vēstīja, ka īstie šo protestu organizētāji meklējami Kremlī. Par to, ka Maskava gatavojot apvērsumu Moldovā, savus Kišiņevas kolēģus informēja arī Ukrainas Drošības dienests. Lieki sacīt, ka gan Šors, gan Krievijas amatpersonas ko tādu noliedza.
“Shor” pretvalstiskajām aktivitātēm nerimstoties, 19. jūnijā Konstitucionālā tiesa nolēma pasludināt partiju par antikonstitucionālu. Vēlāk parlamentā tika pieņemts likums, kas liedza “Shor” aktīvākajiem biedriem (partijas valdes un izpildkomitejas locekļiem, visu līmeņu ievēlētajiem deputātiem un mēriem) piecus gadus kandidēt jebkādās Moldovā notiekošajās vēlēšanās.
Taču tagad šis lēmums atcelts, un 5. novembrī, kad Moldovā tiks vēlēti vietējo pašpārvalžu deputāti un pilsētu mēri, “Shor” līdzšinējie aktīvisti varēs kandidēt kā neatkarīgie vai kādas citas partijas pārstāvji. Partija reālā vadītāja Moldovā Marina Taubere jau paziņojusi par nodomu balotēties Moldovas otras lielākās pilsētas Belcu mēra amatam.
Sergejs Turčans - viens no tiesnešiem, kurš balsoja par ierobežojumu atcelšanu, sarunā ar “Reuters” skaidrojis, ka parlamentāriešu pieņemtais aizliegums bijis “pārāk vispārīgs, bez kādu objektīvu kritēriju noteikšanas”, un tas ignorējis Moldovas pilsoņu tiesības balsot vēlēšanās un tikt ievēlētiem. Jāpiebilst, ka pašas partijas aizliegumu Konstitucionālā tiesa atstāja spēkā, šis jautājums pat netika apspriests.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
