Bijušais nacists Nīderlandes karaļnamā

Vēsturniekiem par to lielu šaubu nebija jau sen, taču nu kliedētas arī beidzamās – bijušais Nīderlandes princis Bernhards līdz pat mūža nogalei 2004. gadā melojis, apgalvojot, ka nekad neesot bijis Vācijas nacistu partijas biedrs. Tagad kļuvis zināms, ka viņa arhīvos uziets partijas biedra kartes oriģināls, ko par autentisku atzinusi gan Nīderlandes valdība, gan karaļnams, kas pauduši nožēlu par šo melno vēstures lappusi.

06.10.2023. Māris Krūmiņš Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

1949. gads – princis Bernhards kopā ar karalieni Juliānu un abu četrām meitām. ©TopFoto/Scanpix

“Liekot roku uz Bībeles, varu apgalvot: es nekad neesmu bijis nacists. Nekad neesmu maksājis partijas biedra naudu, man nekad nav bijusi partijas biedra karte,” - tā 2004. gadā intervijā laikrakstam “de Volksrant” sacīja kādreizējās Nīderlandes karalienes Juliānas dzīvesbiedrs Bernhards - pašreizējā monarha Villema Aleksandra vectēvs. Viņš gan bija atzinis, ka kā students iestājies nacistu trieciennieku organizācijās, taču tas tajos laikos bijis neizbēgami, ja vien nevēlējies nokļūt režīma “melnajā sarakstā” un tikt izmests no universitātes.

Taču par partiju princis bija melojis visu laiku, raksta “BBC”. Bijušais pils arhīva vadītājs Flips Māršalkervērds, kārtojot Bernharda arhīvus, uzgājis Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas (“NSDAP”) biedra karti, kas Bernhardam fon Lippem-Bīstefeldam (tas gan nav viss šī aristokrāta pilnais vārds) izdota 1933. gada 27. aprīlī. 1936. gada augusta nogalē Bernhards no partijas izstājies, bet jau pēc īsa laika tika paziņots par viņa saderināšanos ar Nīderlandes princesi Juliānu. Kāzas notika nākamā gada 7. janvārī, un formāli patiešām var sacīt - pildot Nīderlandes karaļnama locekļa pienākumus (1948. gadā Juliāna kļuva par karalieni, bet Bernhards par princi konsortu) viņš nacistu rindās vairs nebija.

Tomēr “BBC” norāda, ka britu izlūkdienesti jau no sākta gala nav viņam uzticējušies. Kad Otrā pasaules kara laikā Vācija okupēja Nīderlandi, Bernhards kopā ar citiem karaliskās ģimenes pārstāvjiem devās uz Londonu. Princese Juliāna un vairāki citi ģimenes locekļi jau drīz vien pārcēlās uz Kanādu, kur kara elpa bija mazāk jūtama. Bernhards palika Apvienotajā Karalistē, piedāvājot savus pakalpojumus britu izlūkdienestam, taču saņēma atraidījumu, visticamāk, savas nacistiskās pagātnes dēļ. Ilgāku laiku viņš pildīja toreizējās Nīderlandes karalienes Vilhelmīnes (arī viņa palika Londonā) privātsekretāra pienākumus, līdz britu karalis Džordžs VI, kurš bija labs Bernharda draugs, pierunāja premjeru Vinstonu Čērčilu izmantot viņa lidotāja pieredzi.

Tā Bernhards kļuva par britu Karalisko gaisa spēku virsnieku (ar pseidonīmu “komandieris Gibss”), pilotējot gan iznīcinātājus, gan bumbvedējus un piedaloties vairākās nozīmīgās operācijās. Pie to plānošanas briti gan viņu pielaida visai negribīgi, atminoties, ka nacistiskajā Vācijā Bernhardam ir ne mazums augstos amatos esošu draugu un paziņu. Tomēr vēlāk, kad kara gaitā jau bija noticis lūzums, Bernhardam atļāva kļūt par vienu no nīderlandiešu pretošanās kustības organizētājiem, ziņo “Deutsche Welle”. Viņam bijusi nozīmīga loma 1944. gada septembrī notikušajā operācijā “Market Garden”, kuras rezultātā tika atbrīvota liela daļa okupētās Nīderlandes un ieņemti stratēģiski svarīgi tilti pār Reinu. Bernhardu, kurš atradās sabiedroto spēku avangardā, ar ovācijām sagaidīja Neimegenas pilsētas iedzīvotāji.

Kara varoņa oreols bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pēckara Nīderlandē reti kurš vēlējās atminēties, ar ko Bernhards nodarbojies pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Otrs iemesls bija tautas saliedēšanās ap karaļnamu. Pat 1996. gadā, kad Nīderlandes kara izpētes institūta (“NIOD”) pētnieks Žerārs Ālderss ASV arhīvos uzgāja Bernharda nacistu partijas biedra kartes kopiju, daudzi viņu kritizēja, apgalvojot, ka tik seniem notikumiem ir vieta pagātnē.

Bet pats princis šo dokumentu tolaik nodēvēja par rupju viltojumu. Nu vairs nebūs iespējams noskaidrot, kādēļ viņš līdz pat nāvei glabājis savu biedra karti. Toties arhivārs Māršalkervērds ticis skaidrībā, kādēļ tā, neraugoties uz izstāšanos no partijas, joprojām bijusi pie Bernharda. Intervijā “NRC Handelsblad” viņš stāstījis, ka pēc Otrā pasaules kara visus vācu arhīvus pārņēmuši uzvarētāji. 1949. gadā arhīvos uzieto partijas biedra karti Bernhardam nosūtījis toreizējais ASV militārās administrācijas vadītājs Lūsiuss Klejs, pavadvēstulē norādot, ka viņam to būtu vajadzējis iznīcināt pašam, taču dziļā cieņa pret princi pamudinājusi dokumentu iznīcināšanai atdod Bernhardam.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā