Izraēla var paļauties uz ASV militāro palīdzību; arī Ukrainai ieroču pietikšot
Jau dienu pēc tam, kad 7. oktobrī “Hamas” sarīkoja bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai (jaunākie dati liecina, ka tas prasījis vairāk nekā 900 izraēliešu, lielākoties civiliedzīvotāju, dzīvības) kļuva zināms, ka Benjamina Netanjahu valdība lūgusi ASV militāro palīdzību. “BBC” norāda, ka nedz Izraēlas, nedz ASV varasiestādes neatklāj, kāds bruņojums tieši prasīts, taču ASV Nacionālās drošības padomes runasvīrs Džons Kērbijs vakar paziņojis, ka pirmais sūtījums ar munīciju un “citu militāro aprīkojumu” jau esot ceļā uz Izraēlu.
“Reuters” rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs piegādes ietver arī pretgaisa aizsardzības sistēmas. Militārajiem analītiķiem gan nav lielu šaubu, ka Izraēla lūgusi arī uzbrukuma ieročus. Netanjahu valdība, kas dažu dienu laikā spējusi mobilizēt vismaz 300 000 rezervistu un noteikusi Gazas joslas pilnīgu blokādi, neslēpj, ka jau drīz sekos iebrukums šajā “Hamas” perēklī, lai reizi par visām reizēm sagrautu Irānas atbalstīto grupējumu, kas jau gadiem ilgi rada draudus Izraēlas valsts pastāvēšanai. Šādas operācijas veikšanu gan sarežģī fakts, ka “Hamas” kā ķīlniekus sagrābuši aptuveni 130 izraēliešus, un izskanējuši draudi, ka viņi tiks nogalināti, ja Izraēla iebruks Gazas joslā.
“AFP” atgādina, ka gadu desmitiem ilgi ASV bijusi Izraēlas galvenais sabiedrotais (daļa politologu pat lieto apzīmējumu “drošības garants”). Taču konservatīvi noskaņotā Netanjahu attiecības ar amerikāņu demokrātu prezidentiem (vai tas būtu Bils Klintons, Baraks Obama vai Džo Baidens) tradicionāli bijušas sarežģītas, jo Izraēlas premjers, paplašinot apmetnes Jordānas upes rietumkrastā un noliedzot palestīniešu valstiskumu, pēc demokrātu domām kavējis visaptveroša miera panākšanu Tuvajos Austrumos. Taču tagad, pēc tam, kad “Izraēla piedzīvojusi savu 11. septembri”, viss ir atgriezies vecajās sliedēs. “ASV uz šo asinsizliešanu vairs nav atbildējusi ar ierastajām runām par nepieciešamību visām pusēm saglabāt savaldību. Vašingtona ir gatava piešķirt Izraēlai visu, kas tai nepieciešams, un paudusi nelokāmu atbalstu,” norādījis Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta eksperts Deivids Makovskis.
Baltais nams jau svētdien sazinājies gan ar Pentagonu, gan amerikāņu kompānijām, kas ražo bruņojumu, lai noskaidrotu, kādu militāro aprīkojumu Izraēlai ir iespējams piegādāt nekavējoties, bet kādu - pēc iespējas drīzāk, raksta “Reuters”. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņojis, ka Izraēlas piekrastei tuvojas aviācijas bāzes kuģis “Gerald R Ford”, ko pavada kreiseris “Normandy”, četri eskadras mīnu kuģi un vēl vairāk nekā desmit mazāku karakuģu. Vienlaikus tiek pastiprinātas amerikāņu gaisa kara spēku eskadriļas Vidusjūras reģionā esošajās bāzēs. Šie pasākumi uzskatāmi par viegli aizplīvurotu signālu Irānai un tās kontrolē esošajam Libānas kaujinieku grupējumam “Hezbollah” pat nemēģināt sniegt palīdzību “Hamas”.
Kērbijs gan uzsvēris, ka ASV bruņotie spēki vismaz pagaidām negrasās tieši iesaistīties Izraēlas pasludinātajā karā pret teroristiem. Prezidents Džo Baidens, apstiprinot, ka “Hamas” uzbrukuma laikā bojā gājuši vismaz 11 ASV pilsoņi, piebildis, ka ir bažas par to, ka pagaidām nezināms skaits ASV pilsoņu varētu atrasties “Hamas” gūstā. Viņš paziņojis, ka Izraēla var rēķināties ar pilnīgu Vašingtonas atbalstu ķīlnieku atbrīvošanas operācijas veikšanā, piebilstot, ka intensīvi un operatīvi notiek dalīšanās ar izlūkošanas datiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
