Britu veikalnieki lūdz valdības palīdzību cīņā pret zagļiem
Vēstuli valdībai parakstījuši gandrīz 90 lielo uzņēmumu vadītāji - gan pārtikas tirgotāji, gan aptiekāri, gan sadzīves priekšmetu un grāmatu pārdevēji. Viņi norāda, ka garnadžu skaits pieaug teju ģeometriskā progresijā, bet policijai trūkst resursu un vēlmes, lai sodītu pat tos, kurus zādzībā pieķēruši paši veikala darbinieki (par to zagļu, kuriem izdevies aizšmaukt, vajāšanu nemaz nerunājot), un liels skaits likumpārkāpēju veikalos atgriežas atkal un atkal.
Galvenais iemesls, kādēļ tik strauji palielinājies zādzību skaits, ir straujais dzīves dārdzības pieaugums, vēsta “BBC”. Augustā (jaunāku oficiālo datu pagaidām nav) inflācija Apvienotajā Karalistē gada griezumā bija 6,7%. Turklāt teju vai visvairāk augušas tieši pārtikas un pirmās nepieciešamības preču cenas. Previns Harels, kurš vada vienu no “Sainsbury’s” tīkla pārtikas lielveikaliem Londonā sarunā ar “AFP” skaidrojis, ka veikala apsardzes darbinieki ir ievērojuši - aizvien lielāks ir to cilvēku skaits, kas zog izmisuma dēļ, jo nemazinoties inflācijai vairs nesaprot, kā vienlaikus samaksāt aizvien lielākos rēķinus un sarūpētu kaut ko galdā ceļama.
Taču ir arī otra lielā zagļu kategorija, kas acīmredzami ir noziedzīgu grupējumu pārstāvji. Viņus neinteresē ne maize, ne piens, ne parasti sieri, bet gan dažādas delikateses, alkoholiskie dzērieni un dārgi konditorijas izstrādājumi. Šīs preces tiek zagtas ne jau pašu iztikai, bet gan tādēļ, lai tās par zemāku cenu pārdotu “melnajā tirgū”, kas plaukst un zeļ. Harels arī stāstījis, ka daudzi zagļi izbauda nesodāmības apziņu. “Pavisam nesen biju klāt, kad aizturējām kādu vīru, kurš centās nozagt vīnu. Un viņu pēkšņi pārņēma tāda agresija, ka šis cilvēks mēģināja iesist man pa galvu ar pudeli,” viņš stāstījis.
Policija uz izsaukumiem par veikalos notikušām zādzībām reaģējot ne īpaši operatīvi, nereti ierodoties vien tad, kad zaglis jau ir gabalā. Veikalu apsargiem likums liedz vajāt garnadžus ārpus tirdzniecības vietas, turklāt tas nozīmētu arī to atstāšanu bez uzraudzības un brīvas rokas citiem zagļiem, vēsta “Euronews”. Pat tad, ja veikala apzadzējs ir notverts un nodots policijai, gadījumā, ja nozagto preču vērtība nepārsniedz 200 sterliņu mārciņas (232 eiro), vainīgais parasti tiek cauri ar diezgan nelielu administratīvo sodu un nekavējoties var atgriezties pie iepriekšējās nodarbes cerībā, ka šoreiz viņu vairs nepieķers. Šādu likumu 2014. gadā pieņēma arī pašlaik pie varas esošā konservatīvo valdība, un, neraugoties uz veikalnieku sūdzībām, nekas neliecina, ka to varētu grozīt. Toties to sola paveikt opozīcijā esošie leiboristi, protams, ar nosacījumu, ka pēc nākamgad paredzētajām vēlēšanām viņiem izdosies nākt pie varas.
Tā dēvētā ēnu kabineta (opozīcijas) iekšlietu ministre Iveta Kūpera uzsvērusi, ka partija vēlas uzlikt par pienākumu policijai izmeklēt absolūti visas zādzības no veikaliem, neatkarīgi no nozagto preču vērtības. Tāpat leiboristi solījuši aizsargāt veikalu darbiniekus no uzbrukumiem, pēc statusa pielīdzinot viņus policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem. Tas nozīmē, ka par pārdevēja aizskaršanu laikā, kad viņš pilda savus pienākumus, draudēs līdz pat diviem gadiem ieslodzījumā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
