"Euobserver" ceļ trauksmi par Luksemburgas nespēju pasargāt NATO no Krievijas spiegiem

Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.
©Neatkarīgā

Aukstā karā laikā par dažādu valstu slepeno dienestu iecienītākajām vietām Eiropā tika uzskatītas Rietumberlīne, Lisabona, Roma, bet tagad jau vairākus gadus par spiegu iemīļoto vietu kļuvusi Luksemburga. Tam ir vairāki iemesli. Galvenie no tiem - Luksemburags dažādos birojos notiek vērtīgas informācijas aprite gan par finanšu plūsmām, gan par NATO lietām, savukārt pašas Luksemburgas slepenajiem dienestiem ir nepietiekama kapacitāte, lai tie spētu izsekot dažādo valstu spiegu darbībām, un tādējādi ārvalstniekiem spiegošanai nav jātērē resursi, lai piesargātos no konkrētās valsts pretizlūkošanas.

Rietumi, protams, cenšas ierobežot, piemēram, Krievijas izlūkdienestu darbību Eiropā. Šobrīd pastāv bažas, ka NATO noslēpumi var tikt nopludināti tieši no Luksemburgas. Rietumi jau iepriekš ir baidījušies, ka Luksemburga ir vājākais posms izlūkdatu apmaiņā NATO iekšienē, norāda “euobserver.com”.

Aukstā kara gados Luksemburgas vēstniekam NATO Gajam de Muizeram tika atņemtas viņa drošības pilnvaras. Viens Krievijas spiegs ziņoja ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP), ka viņš nopludina Rietumu noslēpumus. Neraugoties uz to, de Muizers turpināja savu karjeru Luksemburgas Ārlietu ministrijā.

Džeimijs Šī, bijušais NATO ierēdnis Lielbritānijā, minējis “euobserver.com”, ka viņš labi saprotas ar de Muizeru. Taču, kā norāda izdevums, klājā nākušo faktu kopums nerada kompetentu iespaidu par Luksemburgas izlūkdienestu (SRE). Saskaņā ar Šī teikto, de Muizers no amata atlaists savu braucienu uz Maskavu dēļ. “Tieši CIP informēja Luksemburgas izlūkdienestus par šiem braucieniem. SRE pati to, šķiet, nezināja,” “euobserver.com” sacījis Šī.

Saskaņā ar SRE publiski paziņoto, Luksemburgas izlūkdienests joprojām cīnās ar līdzīgām problēmām, jo tas nespēj pienācīgi pārbaudīt ar noslēpumiem saistītās amatpersonas un, tās nepārbaudot, joprojām nodod tām klasificētus un slepenus materiālus. SRE algu sarakstā ir tikai 80 darbinieku.

2016. gadā SRE zaudēja piekļuvi Luksemburgas policijas datiem, un SRE vēlāk par to ziņoja NATO štābam. NATO atbildēja, ka Luksemburgai ir jāievēro obligātie standarti, kas noteikti 1997. gada INFOSEC.

Kāda Rietumu amatpersona izdevumam sacījusi, ka Krievijas specdienesti izmanto to, ka ES un NATO bieži vien informācijas noplūdes draudus neuztver nopietni. Briselē atrodas ES iestādes, un tajā atrodas arī NATO galvenā mītne. Tāpēc Beļģijas izlūkošanas aģentūra VSSE ir daļēji atbildīga par NATO un ES drošību. Aģentūra ir informēta par problēmām, kas saistītas ar Luksemburgu. Tomēr VSSE apstiprināja, ka aģentūra uzticas SRE darbībām.

Pēc bijušā VSSE vadītāja teiktā, pirms 10 gadiem Brisele bija starptautiskās spiegošanas centrs. 2022. gadā Beļģija izraidīja gandrīz 40 Krievijas diplomātu. Tomēr no Luksemburgas var ātri nokļūt Beļģijā, Francijā, Vācijā un Nīderlandē. Pēc 2022. gada Luksemburga no valsts ir izraidījusi tikai vienu Krievijas diplomātu. Pēc “euobserver.com” ziņām, Rietumiem bija aizdomas, ka diplomāts ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks.

"Krievijas izlūkdienesta virsnieks Luksemburgā var braukt pāri robežai, satikt savu avotu. Neviens nesaprot, kādu avotu viņš satika," sacīja kāds Rietumu izlūkdienesta avots.

Jautājumus bieži rada arī sistēma un principi, pēc kādiem tiek atlasītas kandidatūras augstākajos amatos Luksemburgas valsts struktūrās. Bijušais Luksemburgas vēstnieks Krievijā 2020. gadā devās strādāt uz Kremlim piederošo "Gazprombank". Bijušais Luksemburgas aizsardzības ministrs tajā pašā gadā devās strādāt uz Krievijas investīciju kompāniju "Sistema".

Viņi nav apsūdzēti par kādas informācijas nopludināšanu, taču abiem bija piekļuve NATO noslēpumiem. Lai gan viņi nav izdarījuši neko sliktu, tas vēl vairāk iedragā sabiedroto uzticību Luksemburgai.

Kāda Rietumu izlūkdienesta amatpersona sacīja, ka Krievijas specdienesti izmanto valstij piederošus uzņēmumus, lai pievilinātu Rietumu amatpersonas. "Kāda ir atšķirība, kā viņi dalās ar informāciju? Ja es to (informācijas nopludināšanu) veiktu mutiski, tad nebūtu nekādu pēdu," “euobserver.com” sacīja amatpersona.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā