Bezkompromisa ētikas fiasko

Uzturot spriedzi konfliktā ar Jauno konservatīvo partiju, KPV LV nolēmusi nepieļaut Jura Juraša dalību jaunā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā. Taču šajā cīņā koalīcijas partneru atbalstu viņiem nesagaidīt. Arī tādēļ, ka J. Jurašs šajā Saeimas sasaukumā nav vienīgais, kuram netika liegts amats, neraugoties uz to, ka pār viņu guļas aizdomu ēna par kriminālu nodarījumu.
13.05.2020. Jānis Lasmanis
 
BEZ KOMPROMISIEM. Juris Jurašs, kuram, pildot Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pienākumus, būtu jāpiedalās jaunā ģenerālprokurora izvēlē, neuzskata, ka pret viņu vērstā krimināllieta par valsts noslēpuma atklāšanu būtu pietiekami jaudīgs iemesls, lai nepiedalītos šajā procesā ētisku apsvērumu dēļ ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Jaunā koronavīrusa krīzei atslābinoties, KPV LV un konservatīvo ķīviņš uzņem apgriezienus un abas partijas jau atkal intensīvi apmainās ar nedraudzīgiem žestiem.

Apmaiņa ar laipnībām

Pirmdien konservatīvie, Nacionālās apvienības atbalstīti, pieprasīja paskaidrojumus no KPV LV pārstāvošā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena par, iespējams, nekvalitatīvo policijas darbu, uzraugot sabiedrisko kārtību 9. maija pasākuma laikā Rīgā, Uzvaras parkā.

Savukārt KPV LV otrdien paziņoja, ka tā vērsusies pie Saeimas Juridiskās komisijas, kuras priekšsēdētājs ir aizdomās par valsts noslēpuma izpaušanu tiesājamais J. Jurašs, lai tā izvērtē sava vadītāja piemērotību darbam ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas komisijā. KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens uzskata, ka šīs apsūdzības dēļ J. Jurašs atrodas interešu konfliktā.

“Mūsuprāt, nav ētiski pareizi, ka Tieslietu padomes ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanas komisijā ir persona, kas, pirmkārt, ir politiska, otrkārt, neviena tiesībsargājošā iestāde nav atcēlusi celto apsūdzību pret viņu,” pauž Ē. Pucens un uzsver, ka J. Juraša atrašanās komisijā, kas ieceļ vienu no galvenajiem tiesiskuma sargātājiem valstī, esot ne tikai neētiska, bet pat rada apdraudējumu tiesiskumam, sabiedrībai un demokrātijas vērtībām. Šo iemeslu dēļ KPV LV Saeimas frakcija neatkāpšoties no šī jautājuma aktualizēšanas un diskusijām sabiedrībā, jo J. Jurašs pārstāv partiju, kas vienmēr sevi pasniegusi kā “bezkompromisa tiesiskuma” principu ievērotāju.

Ētiskas dabas problēma

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atzīstot, ka juridisku šķēršļu piedalīties jaunā ģenerālprokurora izvēlē J. Jurašam nav, ir norādījis, ka ētisku apsvērumu dēļ viņam šajā procesā tomēr nevajadzētu piedalīties. Bet tieši ētiski apsvērumi ir tie, kuru dēļ J. Juraša distancēšana no prokurora meklējumiem ir apgrūtināta.

Proti, veidojot Krišjāņa Kariņa valdību, par kopēju darbu vienojās nedaudz atšķirīgos apstākļos teju nesavietojami politiskie spēki. Tā rezultātā, lai saglabātu koalīcijas darba spējas, J. Jurašs ar visu savu apsūdzību kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Savukārt citā krimināllietā apsūdzētais KPV LV priekšsēdētājs ne tikai vada partijas Saeimas frakciju, bet ir arī finanšu ministra parlamentārais sekretārs, savukārt konservatīvo protežē Artuss Kaimiņš, kuru KNAB tur aizdomās par grāmatvedības datu viltošanu, vada Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, savukārt Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”), kurš notiesāts par sastrādāto “Latvijas Krājbankas” valdē, vada Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

“Par kādu politisko ētiku mēs runājam, ja visi šie cilvēki turpina strādāt, Bondars vada komisiju, Zakatistovs ir parlamentārais sekretārs,”

retoriski jautā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Partneri neiejauksies

Koalīcijas partneru iesaistīšanās šajā jautājumā, visticamāk, nav sagaidāma un aprobežosies tikai ar jau savulaik izmantoto aicinājumu KPV LV un konservatīvajiem apsēsties pie sarunu galda, lai izrunātu savas problēmas aci pret aci, nevis savu netīro veļu mazgātu publiski.

Piemēram, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska pozīcija norāda, ka politiskais spēks uzticas 15 locekļu lielajai Tieslietu padomei, kur lielākā daļa ir pieredzējuši tiesneši, bet J. Juraša ētikas problēmas organizāciju nesatrauc.

Arī Nacionālā apvienība nesaskata nepieciešamību pievērsties J. Juraša un konservatīvo ētikas izpratnei. Tiesa, politiskā spēka valdes loceklis Gaidis Bērziņš personīgi uzskata, ka partijai, kas par savu lozungu izvēlējusies “bezkompromisa tiesiskuma” principu, pašai būtu jāprotas mudināt J. Jurašu nepiedalīties šajā procesā.

Taču, ņemot vērā, ka savā melnā avs ir arī KPV LV un tā labprāt koķetē ar ideju par konservatīvo aizstāšanu ar Zaļo un zemnieku savienību, nevar izslēgt, ka traci ap J. Juraša ētiku tā sacēlusi, lai vismaz pamēģinātu mazināt konservatīvo ietekmi, izvēloties ģenerālprokuroru (Tieslietu padomē bez J. Juraša strādā arī tieslietu ministrs, konservatīvo līderis Jānis Bordāns).