Amatpersonu ienākumu noslepenošanai Saeimā būs pretinieki

Saeimai drīzumā būs jāvērtē iniciatīva, kas paredz sašaurināt publiski pieejamo informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām. Valdība grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā jau apstiprinājusi, taču Saeimā iecerei varētu būt pietiekami liela pretestība.
19.05.2020. Jānis Lasmanis
 
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Proti, aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, kas paredz, ka no valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu deklarācijām publiski būs redzama tikai tā sadaļa, kas vēsta par ieņēmumiem par saņemto atlīdzību, pildot amatpersonas pienākumus, bet sadaļa par ieņēmumiem no privātā sektora plašākai publikai paliktu nezināma. Slepenības plīvurs klātu arī amatpersonas parādsaistības.

Un tas vēl nav viss. Valdība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam arī uzdevusi izvērtēt, vai publiskojamā deklarāciju sadaļa nav jāpārskata arī citām valsts amatpersonām.

Pašlaik valsts amatpersonu deklarācijas jāiesniedz vairāk nekā 30 amatu grupām piederīgajiem, tajā skaitā Valsts prezidentam, Saeimas un pašvaldību deputātiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumu vadītājiem.

Uzdevumu saņēmušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gan iebilst Jaunās konservatīvās partijas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumam. Tā biroja Stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina atgādina, ka grozījumi attieksies ne tikai uz augstskolu padomju locekļiem, bet visu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļiem, piemēram, uz “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļu” un citām kapitālsabiedrībām, kurām KNAB ieskatā ir stratēģiski svarīga loma.

“Tie nav tehniski grozījumi, bet būtiskas izmaiņas deklarācijas sistēmā,” akcentē A. Aļošina un uzsver, ka grozījumi ir pretrunā ar deklarāciju publiskošanas mērķi ‒ veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, jo šie grozījumi liegtu sabiedrībai tiesības piedalīties valsts amatpersonu deklarāciju kontrolē, jo tās nebūs pieejamas pilnā apjomā.

Līdz Saeimai likumprojekts vēl nav nonācis, bet prognozējams, ka tas izraisīs plašas debates ne tikai no opozicionāriem, kuru tiešais pienākums ir kritiski vērtēt koalīcijas darbu, bet arī no pašas koalīcijas pārstāvjiem.

Tā, atzīstot, ka ar likumprojektu vēl nav iepazinies, Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols pauž neizprati, kāpēc šādas izmaiņas pašlaik nepieciešamas.

“Domāju, ka valsts amatpersonām ir nepieciešams nodrošināt caurspīdīgumu arī par ienākumiem no privātā sektora. Mans personīgais viedoklis ir tāds, augsta līmeņa amatpersonām to darbības caurspīdīgums jānodrošina absolūti - pēc iespējas lielāks un plašāks. Sabiedrības uzticība valsts pārvaldei joprojām ir diezgan zema,”

KNAB pārstāves argumentācijai līdzīgus apsvērumus, kāpēc šādi grozījumi nav nepieciešami, pauž arī R. Kols. Zināms, ka arī citu koalīcijas partiju Saeimas frakcijās eksistē līdzīgi viedokļi.

Nepieciešamību sašaurināt atklātību, protams, apšauba arī Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa”. “Mēs iestājamies par atklātību, un šajā brīdī neredzu pamata mums šo nostāju mainīt. Ja runājam par valsts amatpersonām, mēs vienmēr atklātību esam atbalstījuši, tāpēc es neredzu pamata pārskatīt spēkā esošās normas,” saka Valērijs Agešins.