Kontroli pār Covid-19 valdība no rokām izlaist nevēlas

Paziņojot, ka ar 9. jūniju tā ir gatava pārtraukt ārkārtējās situācijas stāvokli, valdība izstrādājusi likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā lēmumus ļaus tai pieņemt tādā pašā kārtībā kā ārkārtas situācijā. Vienīgais ierobežojums – lēmumiem noteikti jābūt saistītiem ar Covid-19 radīto draudu mazināšanu.
29.05.2020. Jānis Lasmanis
 
ROKA UZ PULSA. Valdība atsakās no ārkārtas situācijas dāvātajām tiesībām, taču atteikties no kontroles pār Covid-19 tā nevēlas un Saeimai piedāvā apstiprināt īpašu likumu. ©Ģirts Ozoliņš/F64

Jānis Bordāns, kura vadītās Tieslietu ministrijas paspārnē jaunais likumprojekts tapis, atzīst, ka ārkārtas situāciju pašlaik regulējošo tiesību aktu aizstāšana ar jaunu likumprojektu zināmā mērā ir “juridisks vingrinājums”, vienlaikus atteikšanās no ārkārtējās situācijas un valdības pilnvaru iegrožošana konkrēta likuma rāmjos, un tas valsti atgriež normālā demokrātiskā situācijā, kur likumdevējs ir parlaments.

Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš norāda, ka ārkārtējās situācijas apstākļos valdībai ir tiesības rīkoties “diezgan brīvi”, taču tā centusies savas pilnvaras nepārkāpt un visus savus lēmumus saskaņojusi ar Saeimu.

“Kovids pasaulē vēl plosās, bet mēs spējam pietiekami labi to kontrolēt [..] mēs juridiski gribam iziet no ārkārtas situācijas, bet atstāt zināmu mehānismu, ja nākotnē nepieciešami strauji lēmumi,” skaidro premjerministrs.

Pašlaik spēkā esošais, ārkārtas situācijas tiesiskajā rāmī pieņemtais regulējums, kas nosaka virkni ierobežojumu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, līdz ar 9. jūniju zaudēs spēku. Spēku zaudēs arī ierobežojumi.

Tomēr atgriezties pie “miera laika” dzīves mēs vēl nevarēsim, jo, balstoties jaunajā likumprojektā, kuru līdz 9. jūnijam jāapstiprina Saeimā, valdība, konsultējoties ar epidemiologiem, Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, noteiks situācijai atbilstošus ierobežojumus.

To likumā stingri noteiktais instrumentārijs ir ļoti tuvs jau pašlaik spēkā esošajiem, ja neskaita azarta spēļu aizliegumu. J. Bordāns uzskata, ka azarta spēļu liegums pēckrīzes laikā veicinātu iedzīvotāju atgūšanos no krīzes dotajiem triecieniem, taču šis jautājums esot jāvērtē Saeimā.

Savukārt jaunais likumprojekts vienīgi gadījumos, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējā tiesiskajā kārtībā noteiktos tiesiskos līdzekļus, valdībai ļaus noteikt privātpersonu ierobežojumus, kas skar to tiesības pulcēties gan iekštelpās, gan ārtelpās - tostarp kultūras un reliģiskos pasākumos. Tāpat valdība būs tiesiska uzlikt par pienākumu turpināt nēsāt individuālos aizsardzības līdzekļus un noteikt, ka mācības arī nākamajā mācību gadā jāturpina attālinātajā režīmā.

Valdība noteikusi arī kārtību, kā pārejas periodā izpildīt kriminālsodus, izstrādājusi īpašus nosacījumus izglītības un sporta jomā un sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanai.

Piemēram, pašlaik plānots, ka pēc iespējamās ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar ierobežotu personu skaitu ‒ līdz 50 personām iekštelpās un līdz 200 personām ārtelpās bez skatītājiem. Savukārt sociālo pakalpojumu institūcijām, kas sniedz pakalpojumus ar izmitināšanu, piemēram, pansionātiem, būs atkal atļauts uzņemt jaunus klientus, ja institūcija spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu. Veselības inspekcija gan konstatējusi, ka daudzas sociālās aprūpes iestādes šīs prasības nespēj nodrošināt.