Deputāti iebilst cenzūras normalizēšanai

Saeimā pārstāvētajiem konservatīvajiem politiskajiem spēkiem garastāvokli joprojām maitā apziņa, ka vēl jācīnās ar liberālāk domājošajiem kolēģiem, lai tālāku virzību negūtu sabiedrības iniciatīva par viendzimuma partneru reģistrēšanas legalizēšanu. Taču mazītiņu uzvaru tie ir jau guvuši – Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka Jānis Iesalnieks, izplatot LGBT kopienu aizskarošu informāciju, deputāta ētikas kodeksu pārkāpis nav. Pamatojums lēmumam – vēlme sodīt par viedokļa paušanu atgādina Satversmē aizliegto cenzūru.
06.08.2020. Jānis Lasmanis
 
Netiek noliegts, ka Jāņa Iesalnieka tālāk izplatītie vēstījumi noteiktai sabiedrības daļai ir aizskaroši, taču, sodot politiķi par viedokļa izplatīšanu, Latvija tuvotos tām vērtībām, kas tuvākas mūsu kaimiņiem austrumos, un mazinātu dialoga iespējas ©Ekrānšāviņš

Jau vēstīts, ka “Attīstībai/Par!” frakcija Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Iesalnieka rīcībā saskatīja vairākus Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumus, jo viņš mikroblogošanas vietnē “Twitter” kopīgojis ierakstu, kuram pievienots attēls ar teksta norādi “No LGBT brīva zona”.

“Attīstībai/Par!” uzskatīja, ka šāds ieraksts uztverams kā sociālā naida un nesaticības izraisīšana pret noteiktu sociālu grupu ‒ LGBT personām Latvijā ‒ un “pirmšķietami” norāda uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

“Papildus jānorāda, ka minētais ieraksts tekstuāli līdzinās Otrajā pasaules karā izmantotajam apzīmējumam “judenfrei” jeb “brīvs no ebrejiem”, kas tika izmantots kā apzīmējums teritorijām, kur ebreji tika izvesti vai noslepkavoti,” akcentē D. Pavļuts.

Maldinoši lēmumi

Jūlija nogalē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, vedinot “Attīstībai/Par!” pārstāvjus domāt, ka J. Iesalnieka pārkāpums jau atzīts un atlicis tikai izraudzīties tam atbilstošāko sodu, nolēma par šo gadījumu ierosināt lietu.

Kad komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule trešdien aicināja balsot par to, vai pārkāpums tiešām ir saskatāms, “Attīstībai/Par!” pārstāvošais Ilmārs Dūrītis pauda neizpratni, taču, saņēmis komisijas priekšsēdētājas paskaidrojumus, iebildumus vairs necēla.

Tādējādi, ētikas kodeksa pārkāpumu saskatot vienīgi “Attīstībai/Par!” pārstāvošajam I. Dūrītim un Andrim Skridem, kā arī “Saskaņu” pārstāvošajam Vitālijam Orlovam, kurš iepriekš ilgus gadus vadījis šo komisiju, lieta tika izbeigta, pat neapspriežot iespējamos J. Iesalniekam piemērojamos sodus.

Dialogs ne sods

Interesanti, ka jūlijā lietas ierosināšanu, vedinot domāt, ka šī politiskā spēka pārstāvji J. Iesalnieka rīcībā saskata konfliktu ar ētikas kodeksu, atbalstīja arī KPV LV deputāti Atis Zakatistovs un Iveta Benhena-Bēkena. Taču, balsojot trešdien, abi deputāti atturējās, tā “de facto” atbalstot Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas pozīciju, ka J. Iesalnieks ētikas kodeksu nav pārkāpis.

“Mērķis nebija Iesalnieku sodīt, bet likt aizdomāties par savu atbildību un sekām no nepārdomātas rīcības, pārpublicējot informāciju sociālajos tīklos,” saka I. Benhena-Bēkena. Deputāte norāda, ka cieņpilna attieksme ir jāievēro. It sevišķi tad, ja amatpersona pauž kategorisku viedokli.

Atturējās arī “Attīstībai/Par!” partneres viendzimuma laulību atbalstīšanā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Norādot, ka par sava viedokļa paušanu internetā viņš pirms vairākiem gadiem iesūdzēts tiesā, kur uzvarējis visās instancēs, deputāts šādi rīkojās arī jūlija balsojumā. Viņš arī norādīja, ka sodīšana par viedokļa paušanu var radīt situāciju, kad dažādi domājošas sabiedrības grupas, noslāņojas atsevišķās interneta platformās, kas neveicina dialogu un sabiedrības attīstību.

Iebilst cenzūrai

Savukārt J. Kursīte-Pakule līdzīgi pašam J. Iesalniekam un Nacionālās apvienības līderim Raivim Dzintaram neuzskata, ka par kāda cita izplatītu informāciju, it īpaši, ja tai pievienots paskaidrojošs komentārs, būtu jāsoda.

Komisijas vadītāja uzskata, ka, sodot J. Iesalnieku, tiktu radīts precedents, kas varētu novest pie cenzūras atdzimšanas. “Retvīto taču ne tikai to, kam piekrīt. Pat ja piekrīt, tas nenozīmē, ka pilnībā. Šajā gadījumā iznāk, ka Pavļuta kungs vēršas nevis pret Iesalnieku, bet pret tvīta autoru,” saka J. Kursīte-Pakule un atgādina, ka J. Iesalnieks vienmēr nostājies tradicionālo ģimenes vērtību sardzē, bet tās sargā arī Satversme.

“Postmodernisma laikmetā mēs kontekstu ieraugām saskaņā ar savām vērtībām un gaidām,” norādot, ka politiskās pārliecības dēļ “Attīstībai/Par!” J. Iesalnieka rīcības vērtējums varētu nebūt objektīvs, piebilda politiķe.