RD vēlēšanu līderi pseidokonkurences nebīstas

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.
26.08.2020. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Atklātībā nākuši SIA “Latvijas fakti” veiktās aptaujas rezultāti, kuri, ja ņem vērā tikai izvēli izdarījušo atbildes, vēsta, ka līdzšinējo līderu vidū iespraukusies arī “Jaunā Saskaņa”. Par to esot gatavi balsot 8,3% izlēmušo. Savukārt piecu procentu barjeru nepārvarēšot ne tikai KPV LV, kam šādu likteni prognozē jau ilgstoši, bet arī Jaunā konservatīvā partija, kas citās aptaujās balansē uz sešu procentu robežas.

Ņemot vērā, ka “Jaunā Saskaņa”, spriežot pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotās informācijas, priekšvēlēšanu kampaņā līdz 28. augustam nav ieguldījusi ne centa, šādi rezultāti var izraisīt gan izbrīnu, gan neticību. Turklāt citu aptauju veicēju dati “Jauno Saskaņu” jau ilgstoši stabili ierindo blakus tiem politiskajiem spēkiem, kas nepārvar pat divu procentu slieksni.

Neuztver nopietni

Tāpēc ne visi Neatkarīgās aptaujātie vēlēšanās startējošo partiju līderi šos rezultātus uztver nopietni.

“Īsti neredzu, ka tā notiks. Varbūt viņi [aptaujas veicēji] aptauju veica “Jaunās Saskaņas” birojā,” klaji ironizē “Jaunās Vienotības” kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis.

Tomēr, ņemot vērā, ka arī līdz šim vēlēšanu rezultāti, salīdzinot ar reitingiem, jau ir nesuši negaidītus pārsteigumus, politiķis atzina, ka, realizējoties šim mazticamajam scenārijam, viņa vadītais saraksts ar “Jauno Saskaņu” nesadarbosies.

“Spriežot pēc Žuravļova kunga [Juris Žuravļovs, partijas līderis, Rīgas domes vēlēšanās startē ar pēdējo, 57. numuru] aktivitātēm, neredzu viņus kā valstij draudzīgu politisko spēku,” atsaucoties uz sabiedrības uzmanību pievērsušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu videoklipu, kurā J. Žuravļovs, tērpies krekliņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina attēlu, uzstājas ar Kalašņikova automātam līdzīgu priekšmetu, saka V. Ķirsis.

Arī Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta otrais numurs Edvards Smiltēns šādu prognozi nevēlas uztvert nopietni. “Neticu tādam stāstam. Tas ir nereāli,” lakonisks ir E. Smiltēns, kas nevēlas pat apspēlēt iespēju, ka “Jaunā Saskaņa” iekļūs jaunajā Rīgas domē.

Ar “Saskaņu” nesajauks

Savukārt politologs Filips Rajevskis norāda, ka aptaujā iesaistīts pārlieku maz cilvēku - 498, no kuriem 35,1% vēl nav izlēmis, par ko balsot, bet 18,4% vēlēšanās nepiedalīsies vispār. “Principā neizlēmušo ir 50%. Tādēļ secinājumus izdarīt par 200 respondentiem ir baigi pārdroši, jo 200 cilvēki ir stipri par maz, tas skaits cilvēku, kas katrai partijai sanāk, tas socioloģiski ir ļoti, ļoti indikatīvs cipars,” kritisks ir F. Rajevskis.

Viņš arī uzskata: ja partijas vārda devēju mērķis bijis saputrot vēlētāju galvas un sajaukt “Jauno Saskaņu” ar “Saskaņu”, tad šāda iespēja ir ļoti zema, jo sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vēlētājs ir ļoti uzmanīgs un rūpīgi svītro un “pluso” kandidātus vēlēšanu sarakstā.

““Saskaņas” elektorāts ir ļoti skrupulozs kandidātu ziņā,” saka F. Rajevskis.

Pilnībā norakstīt “Jaunās Saskaņas” izredzes nevēlas Zaļo un zemnieku savienības galvaspilsētas mēra amata kandidāts Viktors Valainis. Viņš norāda, ka J. Žuravļovam piederošais “Radio PIK” ļoti intensīvi popularizē šo partiju. “Ja no rīta līdz vakaram griež visu laiku tajā radio, var arī nobalsot. Taču partnerus tajā neredzu. Domāju, tas tāds īpatnējs veidojums, kas brauc uz vecās “Saskaņas” nosaukuma, un satura tai partijā ir maz,” saka politiķis.

***

Raiba vēsture!

1999. gadā Juris Žuravļovs nodibināja Labklājības partiju, kas 2001. gada pašvaldību vēlēšanāsieguva 3,04% balsu un divas vietas Rīgas domē. Pirms 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanāmto pārdēvēja par Sociāldemokrātisko Labklājības partiju (SDLP), kas vēlēšanās ieguva 1,3% (Rīgā 1,72%) balsu.

2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanāstā piedalījās kā Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija(ASDLP) un ieguva 2,23% (Rīgā 4,58%) balsu.

2004. gadā, apvienojoties ASDLP, 2003. gadā dibinātajai partijai “Par brīvību, sociālo taisnību un līdztiesību” (ParBSTV) (krievu: За свободу, социальную справедливость и равноправие) un Latvijas Jaunatnes partijai(vēlākā “Mūsu izvēle”), tika izveidota partiju apvienība “Sdk Dzimtene”.

2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās “Dzimtenes” un LSPkopīgais saraksts ieguva 11,61% balsu un astoņas vietas, no tām piecas ieņēma “Dzimtenes” pārstāvji.

2005.‒2006. gadā apvienības pārstāve Marika Žuravļova vadīja domes Vides komiteju. 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās “Dzimtene” ieguva 2,08% (Rīgā 3,39%) balsu.

Līdz ar sociālista Artūra Rubika pāreju no Rīgas domes uz Saeimu 2006. gada novembrī par Rīgas domes deputāti kļuva “Dzimtene” pārstāve Aina Žuravļova. Tajā pašā mēnesī par divu Jūrmalas domes komisiju priekšsēdētāju kļuva apvienības līdzpriekšsēdētājs Jānis Kuzins.

2007. gada jūlijā “ParBSTV” tika pārreģistrēta ar nosaukumu “Par Dzimteni!”. Apvienības priekšsēdētājs bija Viktors Kalnbērzs, līdzpriekšsēdētāji ‒ Jānis Kuzinsun Juris Žuravļovs.

2016. gada janvārī partija atjaunoja darbību ar nosaukumu Vislatvijas sociāldemokrātu kustība “Par neatkarīgu Latviju!”. Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, tā 2018. gada 27. aprīlī tika pārdēvēta par partiju “SDK Dzimtene”, Viktoru Kalnbērzu atbrīvojot no partijas valdes locekļa pienākumiem.

Jau 2018. gada 22. maijā Jānis Kuzins, Anita Laizāne un Juris Žuravļovs nodibināja partiju “Par alternatīvu”, bet, gatavojoties 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, partijas nosaukumu 2019. gada 12. martā nomainīja uz “Jaunā Saskaņa”.

2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās partija “Jaunā Saskaņa” piedalījās ar jaunu līderi ‒ Tatjanu Karginu.

Te gan jāpiebilst, ka “Radio PIK” nevar uzskatīt par ietekmīgu mediju, jo saskaņā ar pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” apkopoto informāciju “Radio staciju klausīšanās laika daļa procentos” šim radio klausītāji velta tikai 0,3% sava laika, kamēr “Latvijas Radio 1” ‒ 10,8%, bet “Latvijas Radio 2” - 19,7%.

Savukārt par polittehnologu nereti dēvētais Jurģis Liepnieks neuzticas nevienam no plašākai publikai pieejamajiem reitingiem. “Neviens no publiski pieejamajiem reitingiem man nešķiet nopietni ņemams. Īpaši jau tie, kur visi 100% sadalīti. Bet arī pārējās interneta un telefonaptaujas. Ja kāds sagaida tādus rezultātus, tad tiem būs pārsteigumi,” pauž J. Liepnieks.