Vēlētāju kūtrums nav šķērslis jaunās Rīgas domes izveidei

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.

31.08.2020. Ilze Šteinfelde Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

KŪTRAS VĒLĒŠANAS. Tikai dažos vēlēšanu iecirkņos vēlētāju aktivitāte pārsniedza 50 procentus ©Ģirts Ozoliņš/F64

Tā kā pašvaldības vēlēšanās nav noteikts minimālais vēlētāju skaits, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušām, arī tik zema vēlētāju aktivitāte ir nodrošinājusi jaunas Rīgas domes ievēlēšanu.

Mazāk vēlētgribētāju

Šogad vēlēšanas neaizēnoja ne tehniskas ķibeles, ne skandāli. Vēlēšanu iecirkņi strādāja garākas stundas nekā iepriekšējās vēlēšanās, un vēlētajiem pat bija iespēja balsot jebkurā citā iecirknī. Lai mazinātu saslimšanas risku ar Covid-19, iecirkņi bija nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, sejas aizsargmaskām, vienreizējiem cimdiem, pildspalvām utt. Trešdienas, ceturtdienas un piektdienas aktivitātes rādītāji bija iepriecinoši. Piektdienas vakarā savu izvēli par labu vienam vai otram sarakstam bija izdarījuši aptuveni 20 procenti vēlētāju. Taču vēlēšanu dienā aktivitāte bija mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās. Var protams vainot laika apstākļus, Covid-19 vai citus faktorus, bet, kā izteicās Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins, tie, kas gribēs, uz vēlēšanām aizies ‒ vienalga, vai spīdēs saule vai līs lietus.

Prognozētā uzvara

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts. Arī iepriekšējās vēlētāju aptaujas liecināja par šī politiskā spēka labajām izredzēm. Īsi pēc pulksten 1 svētdienas naktī, kad Centrālā vēlēšanu komisija publiskoja datus no pirmajiem vēlēšanu iecirkņiem, vadībā bija "Saskaņa", taču ar katru iecirkni, kas bija saskaitījis balsis, "Saskaņas" pārsvars mazinājās, līdz jau sāka atpalikt no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P). Iepriekšējās aptaujas liecināja, ka, visticamāk, Rīgas domes jauno sastāvu veidos 8 partijas no astoņiem sarakstiem. Saskaitot visas balsis, izrādījās, ka 5% barjeru pārvarējuši vien 7 saraksti ‒ "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) , "Saskaņa", "Jaunā Vienotība", "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts, "Gods kalpot Rīgai" (GKR), Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Partija "Alternative" vēlēšanās ieguva 3,03 procentus balsu. Partija plāno vērsties ar iesniegumu pie tiesībsargājošajām iestādēm par vairākiem simtiem neapzīmogoto aplokšņu, kas tika konstatētas divos vēlēšanu iecirkņos. Neatkarīgā jau vēlēšanu naktī rakstīja, ka Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) abos gadījumos jau bija nolēmusi lūgt VDD veikt lietas apstākļu pārbaudi.

Kā zināms, lai nokļūtu Rīgas domē, sarakstam ir jāpārvar 5 procentu robežu, tas ir, par partiju atdoto balsu īpatsvaram ir jābūt vismaz 5 procentiem no vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita (nevis no aplokšņu vai vēlēšanu lapiņu skaita). Līdz ar to, jo lielāks nederīgo vēlēšanu zīmju skaits, jo mazajām partijām ir mazākas iespējas iekļūt Rīgas domē.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās 171 507 vēlētājs. Par derīgām atzītas 170 545 aploksnes un 169 469 vēlēšanu zīmes.

Taču pat gadījumā, ja visas vēlēšanu aploksnes un zīmes būtu derīgas, "Alternative" nebūtu izredzes pārvarēt 5 procentu barjeru.

Tīkamākie un nīstākie

Rīdzinieki ir bijuši gana aktīvi tīkamāko kandidātu izcelšanā un nīstāko svītrošanā. Visu sarakstu pirmie numuri ir saņēmuši vairāk plusiņu nekā svītrojumu, tādējādi netieši atzīstot, ka "lokomotīves" izvēlētas pareizi. Visvairāk plusiņu (24 661) saņēmis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) saraksta līderis Mārtiņš Staķis.

"Jaunās Vienotības" saraksta līderis Vilnis Ķirsis ieguvis 14 221 plusu, bet Konstantīns Čekušins, kas pārstāv “Saskaņu", - 8829 plusus. Visbiežāk ticis svītrots Kārlis Šadurksis (JV). Viņa vārds vai uzvārds svītrots 3950 vēlēšanu zīmēs. Anete Jēkabsone-Žogota (AP/P) svītrota 3911 reizes, Aigars Bikše (AP/P) ‒ 2908 reizes.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā