Sabiedriskie mediji var palikt bez stratēģiskās vadības

Sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio ‒ no nākamā gada vairs nepiedalīsies reklāmas tirgū. Tas no valsts prasa nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, kurai pārmaiņu laikā sabiedriskajiem medijiem būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Taču šim pasākumam naudas pašlaik nav.
24.09.2020. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau kopš 12. Saeimas strādā pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma, kurā, cita starpā, tiks atrunāta arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveide.

Saskaņā ar to SEPLP mērķis ir nostiprināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, uzsverot to lomu un nozīmi valsts demokrātiskās konstitucionālās iekārtas nodrošināšanā, kā arī pārstāvēt sabiedrības intereses “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” pārvaldībā, nosakot sabiedrisko pasūtījumu.

Steigas nav?

Sākoties atbildīgās komisijas sēdei, tās priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš atklāja, ka otrdien apstiprinātajās nākamā gada budžeta aprisēs SEPLP izveidei nepieciešamie 324 tūkstoši eiro nav, kaut arī koalīcija ir stingri apņēmusies ne tikai pieņemt likumu, bet arī izvest sabiedriskos medijus no reklāmas tirgus.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) naudas neesamību skaidro vienkārši. Proti, iepriekšējo gadu vidējā termiņa budžeta bāzē SEPLP nepieciešamie līdzekļi nebija paredzēti. Tādēļ atbildīgajai Kultūras ministrijai pieprasot valdībai SEPLP nepieciešamo naudu, tā netika iekļauta budžeta rāmi. Naudas pieticis vien sabiedrisko mediju izvešanai no reklāmas tirgus.

“Izeja ir deputātiem Saeimā iestrādāt budžeta likumā šo finansējumu. Ja tas nav iespējams, tad likuma pārejas noteikumos jāparedz, ka SEPLP sāk darbu 2022. gadā,”

saka R. Jansons.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) prognozē, ka tieši tā arī būs - par spīti steidzamai nepieciešamībai, nauda atrasta netiks.

"Kultūras ministrija ir atbildīgā par mediju politiku un tās realizāciju, līdz ar to sākotnēji naudas meklējumi jānodrošina ministrijas budžeta ietvaros, pārskatot savus izdevumus. Mēs kā Budžeta komisijas locekļi varam vairāk vai mazāk viņus motivēt, bet mums nav tiešu instrumentu kā šos līdzekļus atrast,” saka I. Benhena-Bēkena.

Izšķirošs laiks

Šāda situācija neapmierina pašreizējo sabiedrisko mediju pārvaldītāju Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

“Kavējoties SEPLP izveidei, var tikt bremzēta sabiedriskā medija un mediju tirgus attīstība kopumā. Topošai padomei faktiski vienīgā funkcija būs sabiedrisko mediju kapitāldaļu pārvaldība, pārtraucot pašreizējo NEPLP darbībā iebūvēto konfliktu ‒ vienlaikus ar pārvaldību pildot regulatora funkcijas.

Kapitāldaļu pārvaldība nozīmē noteikt arī ilgtermiņa stratēģiskos mērķus, šis aspekts ir būtiski svarīgi 2021. gadā - laikā, kad sabiedriskie mediji pilnībā iziet no komerciālās reklāmas tirgus un visa uzmanība jākoncentrē uz sabiedrībai nozīmīga, kvalitatīva satura radīšanu.

Ja nākamgad nav sabiedrisko mediju padomes, NEPLP var nākties sākt pildīt SEPLP paredzētās funkcijas, tostarp izstrādāt koncepciju par vienota sabiedriskā medija izveidi, lai varētu sākt tam nepieciešamās vienotās mājvietas izveides projekta realizāciju. Tādēļ savukārt NEPLP, iespējams, var nākties atlikt citu mediju nozarei svarīgu attīstības jautājumu risināšanu,” saka NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Tiesa A. Kaimiņš, kuram nešķiet pieņemami, ka likums varētu sākt darboties tikai aiznākamajā gadā, ir optimistisks un cer nepieciešamos līdzekļus atrast.

Optimistisks ir arī Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kas uzskata, ka A. Kaimiņam izdosies pārliecināt koalīcijas partnerus par nepieciešamību atrast trūkstošos tūkstošus.

“Parasti par 30 tūkstošiem notiek lielas debates, bet miljonus sadala nediskutējot. Varbūt par maz prasījām,” ironizējot, retorisku jautājumu uzdeva M. Kučisnkis.