Ministri Valsts prezidentam neatvēl algas pielikumu

Pretēji pēdējo četru gadu ierastajai praksei, Valsts prezidentam nākamgad nav paredzēts algas pielikums, liecina valdības apstiprinātais nākamā gada valsts budžeta projekts, ko Saeimā iesniedza finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministri, kuri balsoja par šo likumprojektu, gan paši nākamgad saņems lielāku algu nekā šogad. Arī citām valsts amatpersonām nākamgad ir paredzēts algas pielikums, pat neskatoties uz krīzi. Tiesa, galavārdu par nākamā gada valsts budžeta izdevumiem, arī par prezidenta algas un reprezentācijas izdevumu lielumu, teiks Saeima.
16.10.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Oksana Džadana/F64

Par Valsts prezidenta atalgojuma lielumu Saeima lemj ik gadu, pieņemot nākamā gada valsts budžetu. Citām valsts augstākajām amatpersonām, piemēram, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, ministriem un citiem, alga tiek aprēķināta automātiski, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas, gan inflācijas izmaiņas.

2021. gada valsts budžeta likumprojektā noteikts, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1192 eiro.

Neatkarīgā

Šī ir tieši tāda pati summa, kas ir atvēlēta Valsts prezidenta algai un reprezentācijas izdevumiem šogad.

Savukārt citām valsts amatpersonām nākamgad algas pieaugs par aptuveni 4 līdz 5 procentiem. Kā vēsta Valsts kancelejas publicētā informācija, amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā nākamajam gadam ir noteikta 1025,29 eiro apmērā, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē ‒ 1492,8 eiro apmērā, finanšu un apdrošināšanas jomā ‒ 2052,84 eiro apmērā. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, Ministru prezidenta alga pirms nodokļu nomaksas nākamgad būs 5055 eiro, ministru alga ‒ 4798 eiro, turklāt, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu maksimālais atalgojums noteikts 10 162 eiro apmērā, kas būs 1,7 reizes augstāks atalgojums nekā Valsts prezidentam.

Reprezentācijas izdevumi nepieaugs, bet arī nesamazināsies

Valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri ‒ ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās.

Neatkarīgā

Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem ikmēneša reprezentācijas izdevumi pienākas kopš 2016. gada. Un to lielums ir atkarīgs no Valsts prezidentam piešķirtajiem reprezentācijas izdevumiem, proti, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 95 procentus, Ministru prezidenta ‒ 95 procentus, bet ministru ‒ 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Piecu gadu laikā šie izdevumi ir palielinājušies par aptuveni 31 procentu. Šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers ‒ 1132, bet ministri ‒ 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Saskaņā ar esošo likumdošanu normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka katram amatam atvēlētā summa tiek izmaksāta kopā ar algu. Tā kā nākamā gada Valsts budžeta likumprojektā Valsts prezidentam netiek paredzēts reprezentācijas izdevumu pieaugums, tad arī citām amatpersonām tie nepieaugs. Taču arī nesamazināsies.

Pavasarī, lemjot par iespēju uz krīzes laiku atteikties no valsts augstāko amatpersonu reprezentācijas izdevumiem, Saeimas vairākums nobalsoja pret šo ideju. Līdz ar to, valsts ik mēnesi šogad tērē aptuveni 17 tūkstošus eiro šādu izdevumu segšanai, lai gan Covid-19 dēļ nenotiek daudzi pasākumi, kuros amatpersonām vajadzētu reprezentēties. Pat Saeimas sēdes šobrīd notiek attālināti.

Kā aprēķina algas amatpersonām?

Neatkarīgā

Līdz pagājušajam gadam amatpersonu algu aprēķins bija salīdzinoši vienkāršs: aizpagājušā gada vidējai algai Latvijā, ko ir aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, tika piemērots attiecīgs amata koeficients, piemēram, Ministru prezidentam ‒ 4,93, ministram ‒ 4,68, Saeimas deputātam ‒ 3,2, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ‒ 3,32 utt. Sākot ar šo gadu, amatpersonu algas aprēķina pēc sarežģītākas formulas. Proti, lai noteiktu algas lielumu, ir jāsaskaita aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgā summa jāizdala ar divi. Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu lielumu, šos aprēķinus veic Valsts kanceleja un tos publicē līdz kārtējā gada 1. maijam.

Tā kā Saeimas deputātu atalgojums ir iesaldēts līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, arī nākamgad tautas kalpi uz algas pielikumu var necerēt, ja vien, protams, paši atkal negrozīs likumu. Turklāt algas iesaldēšana paredzēta tikai Saeimas deputātiem, un tas neattiecas uz ministriju parlamentārajiem sekretāriem vai pašvaldību deputātiem. Parlamentāro sekretāru algas nākamgad pieaugs par 177 eiro un bruto viņi mēnesī varēs saņemt 3722 eiro. Uz līdzvērtīgu algas pieaugumu var cerēt arī pašvaldību vadītāji. Savukārt pašvaldību deputātu maksimālais atalgojums nākamgad paredzēts 1230 eiro apmērā.