Koalīcijā cenšas uzpūst nesaskaņu liesmu

Saeimai sākot darbu pie nākamā gada budžeta un uzkarstot Covid-19 krīzei, karstākas kļūst arī baumas par Veselības ministrijas neapmierinošā snieguma sērgas ierobežošanā radītām domstarpībām starp premjerministru Krišjāni Kariņu un “Attīstībai/Par!”. Mēļo arī par K. Kariņa pēcteci, kurš būšot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pēdējā pārstāvētais politiskais spēks to gan kategoriski noraida.
29.10.2020. Jānis Lasmanis
 
©Kaspars Krafts/F64

Baumas par K. Kariņa neapmierinātību ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) spējām koordinēt ministrijas kompetencē esošos dienestus un pieņemt sabiedrībai saprotamus lēmumus par vīrusa ierobežošanu, uzplaiksnīja jau pirmdien, kad premjers sasauca Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdi.

Mēļo, ka premjeram ar J. Pūci bijusi asa saruna par iespējamo I. Viņķeles nomainīšanu, negrozot iedibināto kārtību par partijām uzticētajām atbildības nozarēm. Uz šādu ierosinājumu K. Kariņš it kā saņēmis nepārprotamu mājienu, ka šādā gadījumā arī pašam K. Kariņam nāksies atvadīties no premjera amata.

Aptaujājot it kā konfliktējošo pušu pārstāvjus, runas par šādu sarunu neviens neapstiprināja, taču apstiprinājums, ka K. Kariņš patiešām nav pilnībā apmierināts ar I. Viņķeles sniegumu, tika gūts. Tas gan nekādā gadījumā neliecinot par plāniem mainīt Ministru kabineta sastāvu.

Trešdien gruzdošajām baumu oglītēm liesmiņu uzpūst centās arī pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gozbems, kurš izplatījis saraksti ar kādu neidentificētu paziņu, kurā par K. Kariņa nomaiņu ar J. Pūci runā jau kā par teju noslēgtu darījumu.

Taču “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts apliecina, ka “Attīstībai/Par!” nepārprotami atbalsta K. Kariņa valdību un tās lēmumus gan Covid-19 apkarošanā, gan valsts nākamā gada budžeta veidošanā.

“Mēs pilnīgi noteikti atbalstīsim visus centienus [..] turpmāk nopietni risināt šīs problēmas ne tikai veselības aprūpes jomā, kur tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu šī vīrusa izplatību, tostarp arī būtiski palielinot testēšanas apjomus, bet arī visās citās dzīves jomās, jo mēs redzam, ka pie tādas vīrusa izplatības, kāda tā šobrīd Latvijā veidojas, ir jāveic arī plašāki pasākumi un pret šo vīrusu jāvēršas ar visiem valdības rīcībā esošajiem līdzekļiem gan sociālajā jomā, gan ekonomikas jomā, informatīvās telpas jomā un citur.

Tā kā ar mūsu atbalstu šeit Ministru prezidents pilnībā var rēķināties,

apliecinot neiedragājamu lojalitāti K. Kariņam, pauž D. Pavļuts.

Savukārt pats premjers nevēlas pat iesaistīties sarunās par iespējamajām nesaskaņām koalīcijā. Viņaprāt, koalīcijai jābūt kā nekad saliedētai.

“Šobrīd man galvenā rūpe ir sabiedrības veselība kopumā. Es strādāšu, un es domāju, ka visi ministri strādās vienoti, lai mēs pieņemtu tādus lēmumus, kas ved uz pozitīvu rezultātu un kas arī sabiedrībai ir saprotami. Es skatos uz to, kas mums šobrīd ir jādara [..] tagad nav tas laiks sākt vērtēt, kā saka, individuālus posmus. Man ir svarīgi dabūt, ka šī komanda atkal sanāktu katrs savā laukuma daļā, saspēlētos kopā, lai virzītu visu darbību pareizā virzienā. Esmu apņēmīgs palīdzēt novadīt šo kopīgo darbu,” jautāts, vai viņš ir apmierināts ar visu ministru darbu, saka K. Kariņš, kurš pretēji citām baumām par viņa nogurumu un ieceri pēc budžeta pieņemšanas pamest amatu tā negrasoties rīkoties.

Tiesa, nelielu spriedzīti koalīcijā vienmēr gatava uzturēt Jaunā konservatīvā partija. Tās līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns premjera pausto par komandas darbu interpretē ironiski.

“Es pagaidām mēģinu saprast, ko nozīmē “atgriezties pie komandas darba”. Ne es personiski, ne Jaunā konservatīvā partija, arī Tieslietu ministrija nekad nav gribējusi būt ārpus komandas. Gluži otrādāk, Tieslietu ministrija vienmēr ir gribējusi un partija arī vienmēr ir vēlējusies piedalīties visos jautājumos, kas skar sabiedrības intereses, jo īpaši pandēmijas sakarā. Tas, vai mēs esam pieņemti komandā vai neesam pieņemti komandā ‒ nezināju, ka tas kaut kādā veidā ir apšaubīts. Ja šobrīd nav bijusi komanda, tad mēs nekad neesam pārstājuši vismaz savā nodabā būt. Varbūt tas ir bijis pavisam citādi,” saka J. Bordāns.