Kriminālais parlaments – kriminālvajāšanai tiks izdots jau ceturtais deputāts

Pirmo šī Saeima kriminālvajāšanai izdeva Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Juri Jurašu, kuram tiek inkriminēta apzināta valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana. Deputāts un viņa pārstāvētais politiskais spēks gan uzskata, ka J. Jurašs rīkojies atbilstoši situācijai un uzskatāms drīzāk par trauksmes cēlāju, ne valsts noslēpumu izpļāpātāju.

Pēc J. Juraša kārta pienāca KPV LV līderim Atim Zakatistovam, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanos. Arī šis deputāts, protams, neatzīst savu vainu un ir pat paudis versiju, ka pret viņu vērsušies politiskie konkurenti.

Savukārt mēneša sākumā kriminālvajāšanai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kriminālvajāšanai tika izdots “Jaunās Vienotības” frakcijas deputāts Aldis Adamovičs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un prokuratūras ieskatā viņš nepamatoti pieprasījis un saņēmis Saeimas deputāta kompensāciju par dzīvokli Rīgā un degvielu.

Nu šai kompānijai pievienosies kādreizējais KPV LV līderis un partijas dibinātājs, tagad pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš.

Iepriekš prokuratūra vēlējās A. Kaimiņu tiesāt par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, taču tagad apsūdzība mīkstināta un to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

Savukārt KNAB kriminālvajāšanu pret A. Kaimiņu rosināja par Krimināllikuma 217. panta 3. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ‒ grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu normas pārkāpumu varētu piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informē, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai pēc Krimināllikuma 217. panta 1. daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentam būs jālemj, vai piekrist deputāta kriminālvajāšanai. Izdošanas gadījumā A. Kaimiņš nezaudētu tiesības piedalīties Saeimas darbā.

KNAB jau janvārī vēlējās A. Kaimiņam piemērot aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas tika darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret A. Kaimiņu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Februārī KNAB izmeklētāja pieņēma lēmumu par A. Kaimiņa krimināllietas nodošanu prokuroram kriminālvajāšanas sākšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā.

Tomēr prokurors pieņēma lēmumu par KNAB lēmuma atcelšanu un krimināllietas atdošanu KNAB izmeklēšanas turpināšanai. KNAB šo prokurora lēmumu bija pārsūdzējis augstākstāvošam prokuroram, taču sūdzība tika noraidīta.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā