Kā interesēs politiķi veido akcīzes nodokļa politiku?

Akcīzes nodoklis kalpo diviem mērķiem – regulēt kāda produkta patēriņu un iegūt naudu valsts budžetā. Latvijā, izrādās, šis nodoklis ar ietekmējamu politiķu starpniecību tiek izmantots konkurences cīņā.
09.11.2020. NNeatkarīgā
 
©F64

Vērtējot nākamā gada valsts budžeta projektu, Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja akcīzes nodokļa izmaiņas, kas paredz pieticīgi palielināt šo nodokli cigaretēm par pieciem procentiem un līdz pat 111% visiem bezdūmu produktiem (elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumiem, karsējamai tabakai un nikotīna spilventiņiem). Jau šis sākotnējais priekšlikums izraisīja asus protestus no nozares puses, kura piesauca citu pasaules valstu piemērus ar pilnīgi pretēju nodokļu politiku. Savukārt ceturtdien valdībai ārkārtas sēdē izskatot iesniegtos priekšlikumus 2021.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā, tika atbalstīti koalīcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi, kas paredz nākamgad vairāk kā dubultot nodokli karsējamajai tabakai, nodrošinot gandrīz uz pusi augstāku nodokļa līmeni kā kaimiņvalstīs.

Politiķi lobiju pavadā

Strauju akcīzes nodokļa kāpumu karsējamai tabakai atbalsta divi tabakas nozares uzņēmumi - "Japan Tobacco International" (JTI) un "British American Tobacco" (BAT)- tas ir uzņēmumi, kas paši neražo karsējamo tabaku, bet tikai tradicionālos tabakas izstrādājumus. Šie uzņēmumi rosināja palielināt karsējamās tabakas akcīzi 2021.gadā līdz vismaz 50% no minimālā cigarešu akcīzes apjoma. Par to liecina “Japan Tobacco International" un "British American Tobacco” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram iesniegtie Priekšlikumi likumprojektam Nr. 828/Lp13 „Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” 2.lasījumam. Iemesls ir ļoti vienkāršs - pieaugot karsējamās tabakas tirgus daļai, samazinās cigarešu patēriņš. Jāatzīmē, ka tas notiek nevis dēļ cenas atšķirības - arī paciņa karsējamās tabakas ir maksā tikpat, cik vidēji cigarešu paciņa, turklāt vēl jāiegādājas tabakas karsēšanas ierīce, bet gan dēļ tā, ka tas ir konceptuāli atšķirīgs, inovatīvs produkts, kuru turklāt daudzu valstu valdības ir atzinušas par mazāk kaitīgu. Nespējot konkurēt ar inovācijām, cigarešu ražotāju risinājums ir palielināt nodokli konkurējošam produktam, lai aizsargātu cigaretes.

Tas, ka valdības atbalstu guvusi iecere no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai palielināt vairāk nekā divas reizes, proti, no pašreizējiem 75 eiro uz 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, pretēji uzņēmumu organizāciju protestiem un ekspertu ieteikumiem, liecina, ka Neatkarīgās aizdomas, ka tabakas ražotāji tur politiķus īsā pavadā, ir bijušas pamatotas. Izskatās, ka pat Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (Attīstībai Par) un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (Attīstībai Par) iet cigarešu lobiju - BAT un JTI pavadā, lai gan viņiem kā medicīnas nozarei pietuvinātajiem, būtu jācīnās par smēķēšanas apkarošanu.

Pret tik strauju akcīzes nodokļa kāpumu karsējamai tabakai iebilda uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka tas ne tikai veicinās ēnu ekonomiku, bet arī nenodrošinās iecerētos papildus ieņēmumu budžetā. Politiķi arī ignorēja nodokļu ekspertu pausto, ka tabakas produktiem samērīgs akcīzes kāpums būtu līdz 10%, kas būtiski neietekmētu kontrabandas riskus. Pētījumā "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi", ko pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veica Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) sadarbībā ar kolēģiem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS), kā arī pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ISM, norādīts, ka pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanai par 5% līdz, maksimums, 10% gadā būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu. “Minētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz tā sauktajiem jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti,” prezentējot šo pētījumu, uzsvēra SSE Riga profesors Arnis Sauka.

Taču ar akcīzi tiks sodīti tieši alternatīvie un mazāk kaitīgie bezdūmu produkti.

Te tieši un nepastarpināti izgaismojas tabakas ražotāju JTI un BAT ietekme - šādi ar deputātu rokām tiek norakti mazāk kaitīgie cigarešu alternatīvu produkti, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāki, tādējādi samazinot šo cigarešu ražotāju peļņu. Ar deputātu rokām noturot cigarešu akcīzes pieaugumu 5%, bet faktiski dramatiski paceļot cenu bezdūmu produktiem, šīs kompānijas vairos savu pelņu; turklāt pēc šo kompāniju vēlmes tiek mainīta arī akcīzes nodokļa struktūra cigaretēm, kas palielinās viņu peļņu, bet samazinās akcīzes ieņēmumus.

Apšaubāmi ieguvumi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka trešdien koalīcijas tikšanās laikā par šo jautājumu bijušas garas debates, tomēr akcīzes nodokļa straujāka celšana šai produkta grupai iecerēta, lai nodrošinātu papildus līdzekļu onkoloģijai.

Ir pilnīgi skaidrs, ka karsējamai tabakai dramatiski paceļot akcīzi, netiks iegūti līdzekļi onkoloģijai, jo šo produktu tirgus daļa tomēr ir niecīga (10%), salīdzinot ar parasto cigarešu tirgus daļu. Būtu tikai loģiski vairāk palielināt akcīzi cigaretēm (kā to iesaka nodokļu eksperti) un mēreni celt akcīzi mazāk kaitīgajiem produktiem, nevis rīkoties tā, kā to deputātiem diktē “nodokļu eksperti” Jānus Pauts no JTI un Donats Laurinavicis no BAT.

Šķiet, ka šajā pasākumā peļņas iespēju ir saskatījuši arī zāļu ražotāji, kuri aktīvi aizstāv JTI un BAT priekšlikumu, cerot uz papildus valsts finansējumu zālēm. Diemžēl jau šobrīd ir skaidrs, ka papildus naudas no tā nebūs. To atzīst arī pats finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), kurš pauda skepsi, vai šī akcīzes nodokļa kāpuma dēļ budžetā tiešām tiks iekasēti plānotie ieņēmumi, kas, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ir nedaudz virs 4 miljoniem eiro, ziņo LETA. "No manas pieredzes, visi plānotie akcīzes nodokļa pieaugumi nepiepildās," lēsa ministrs. Tāpēc Finanšu ministrija sekos līdzi ieņēmumiem un tikai pēc tam pieņems lēmumu, vai tos novirzīt konkrētam mērķim.”

Skumji, ka cilvēki, kuriem tiešām ir nepieciešamas zāles, tiek izmantoti lielo kompāniju konkurences cīņās un politiķu spēlēs un rezultātā neiegūs neko.

Aizkulises spēles

JKP aktīvi bīdītās izmaiņas tabakas tirgū, kuru mērķis ir aizliegt atsevišķus tabakas izstrādājumus, piemēram, nikotīna spilventiņus, un strauji paaugstināt akcīzes nodokli karsējamai tabakai, ir viena no scēnām, kas tiek izspēlēta uz politiskās skatuves. Paralēli risinās cita, ne mazāk ietekmīga scēna proti, azartspēļu ierobežošana, par ko arī iestājas JKP, gan pavasarī virzot priekšlikumu uz Covid-19 laiku slēgt spēļu zāles, gan līdzīgu priekšlikumu virzot pirms pāris nedēļām. Pavasarī Saeimas vairākums šo priekšlikumu atbalstīja, rudenī - vairs nē. Politiskā teātra aizkulisēs klīst runas, ka tā ir vienošanās starp JKP un “Attīstībai Par” - sak, Jūs nejaucieties mūsu biznesu, mēs neaiztiksim jūsējo. Dienaskārtībā ir arī Rīgas attīstības plāns, par kuru starp poliskiem spēkiem nav vienprātības.