Regīna Ločmele: Valstij ir nodoms paaugstināt nomas maksu par zemi

Saeimā ievēlētās partijas jau gadiem ilgi mokās meklējumos, kā atrisināt piespiedu nomas jautājumu. Pilnībā atcelt to tā arī nav izdevies, taču Tieslietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu precīzi noteikt, cik zemes īpašnieks varēs iekasēt no cilvēkiem, kas mīt uz viņa zemes padomju laikā uzbūvētajā mājā. Priekšlikumu apstiprinājusi arī Saeimas Juridiskā komisija.
24.11.2020. Jānis Lasmanis
 
©Rūta Kalmuka/F64

Tieslietu ministrijas priekšlikums paredz ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tie nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Puses gan varēšot rakstiski vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.

Pašlaik zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Piemēram, pastāvot dažādi maksājuma noteikumi gan pēc ģeogrāfiskā kritērija, gan citiem kritērijiem, piemēram, pēc būvju veidiem vai īpašuma tiesību atjaunošanas procesa aspektiem. Tā rezultātā, piemēram, patstāvīgas būves īpašniekam lauku teritorijā nomas maksa nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības, savukārt patstāvīgas ēkas īpašniekam pilsētās par nomas maksu ir jāvienojas, vai arī strīdus gadījumā tā ir nosakāma 6% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Savukārt ilgtermiņa līgumos mājas īpašnieki varot maksāt nomas maksu pat 9,075% apmērā no nomā esošās zemes kadastrālās vērtības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka būvju īpašniekam, kurš nomā zemi, būs iespēja būvēt palīgēkas un komunikācijas uz lietošanā esošās zemes, kas ir nepieciešamas patstāvīgās būves ekspluatācijai. Pirms tam jebkādi celtniecības darbi bija jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.

Likumprojekts arī paredz, ka zemes īpašnieks nevarēs kavēt būves īpašnieka tiesību izlietošanu un nevarēs darīt neko tādu, kas ierobežotu būves īpašnieka zemes lietošanas tiesības vai kā citādi viņam kaitētu. Zemes īpašnieks nevarēs likumiskā lietošanā esošajā zemē neko pārgrozīt pret būves īpašnieka gribu, piemēram, uz lietošanā esošās zemes celt kādu būvi, kā arī nevarēs apgrūtināt likumiskā lietošanā esošo zemi lietotājam par ļaunu, piemēram, nodibinot servitūtu vai atsakoties no servitūta bez būves īpašnieka piekrišanas.

Likumprojekta tapšanai jau kopš 12. Saeimas rūpīgi sekojusi “Saskaņu” pārstāvošā deputāte Regīna Ločmele, kas veltījusi arī skarbus vārdus tieslietu ministram Jānim Bordānam.

Deputāte uzskata, ka problēma, kas skar aptuveni 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju pārāk ilgi atstāta nerisināta.

Tieslietu ministrija tā arī nav radusi risinājumu, kā izbeigt piespiedu nomas attiecības. Jūsuprāt, bija likumīgs veids, kā to izdarīt?

Protams. Ņemot vērā to, ka sabiedriskā spiediena rezultātā valstij tomēr bija jāmeklē veidi, kā mazināt piespiedu nomas slogu Latvijas iedzīvotājiem, pastāvēja likumīga iespēja. Proti, ja valsts likumdevēja veidolā pieļāva tik liktenīgu kļūdu deviņdesmito sākumā, valstij to vajadzēja labot. Kļūdas labošanas cena būtu aptuveni 200 miljoni eiro.

Ņemot vērā Satversmi un to, ka cilvēki kļuvuši par likumīgiem zemes īpašniekiem un viņiem ir tiesības saņemt augļus no sava īpašuma, tad vajadzēja valstij samaksāt naudu šiem zemes īpašniekiem. Bet kārtējo reizi valsts mēģina izvairīties no likumīgā pienākumā un pārlikt nepieciešamību uz iedzīvotājiem. Tiem pašiem, kuri jau vienreiz deviņdesmito sākumā tika netaisnīgi aplaupīti.

Proti, ja salīdzinām, visvairāk aplaupīja denacionalizētajos namos dzīvojošos, bet piespiedu nomas upuri nesaņēma zemi zem mājas un visus šos gadus maksā par tiesībām izkāpt no savas kāpņu telpas uz svešas zemes.

Likumprojekts, kuru izstrādāja Tieslietu ministrija, bija tiešām minimālais kompromiss, uz kuru bija gatava mūsu valdība. Un šis ceļš tika atrasts, pateicoties idejai, kas pieder nevis Tieslietu ministrijai, bet mūsu biedrības “Tauta pret zemes baroniem” vadītājam un juristam Vladimiram Tkačenko.

Pēc būtības šīs piespiedu nomas attiecības nav nekas cits kā piespiedu nepieciešamība daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem lietot svešu zemi kā servitūtu.

Jaunajā likumā paredzēts, ka nomas maksa gadā nevarēs pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Salīdzinot ar spēkā esošo kārtību, tas ir ievērojams maksas samazinājums vai arī, jūsuprāt, bija iespējams izdarīt vēl labāk?

Tas ir samērīgs procentmaksājums. Un tas ir tāds, tikai pateicoties vecticībnieku kopienas rīcībai. Vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām zemes īpašniecēm Rīgā, un viņi vēsturiski bija noteikuši nomas maksu 4% apmērā.

Taču, ja piespiedu nomas dalībniekiem tiek samazināts rēķins, var būt tā, ka tuvākajā laikā varētu celt maksājumus par zemes lietošanu tiem, kas nomā zemi no pašvaldības un valsts.

Šis cipars tika saskaņots ar valsts iestādēm, kurām ir nodoms paaugstināt nomas maksu par zemi. Pašlaik tas ir 1,5%, varētu būt, ka pacels līdz 4%. Tas ir pēc manā rīcībā esošas informācijas. Tas būs vienots procents absolūti visiem dalīta īpašuma gadījumā.

Jaunajā likumprojektā ievērojami ir ierobežotas zemes īpašnieku tiesības, vai šie ierobežojumi ir samērīgi?

Netiek ierobežotas, jo likumprojekts maina tiesisko attiecību pamatojumu. Mēs pārejam uz servitūtu attiecībām, un servitūts jau pats par sevi nozīmē īpašnieku tiesību ierobežošanu. Tas ir tāpat kā ar servitūtu ceļu, pa kuru jāpārvietojas vairākiem aktoriem, ne tikai zemes īpašniekam. Tas ir pilnīgi normāli, visus šos gadus valsts nevēlējās atzīt, ka pati daudzdzīvokļu māja uz svešas zemes ir apgrūtinājums. Visi tiesību akti izrietēja no tā, ka tas nav apgrūtinājums.

Reforma, kas tiek īstenota, pamatojoties uz Tkačenko ideju, un tika pabeigta Tieslietu ministrijā (neskatoties uz viena gada kavējumu, jo reformu solīja jau no 2020. gada 1. janvāra), palielina pašu iedzīvotāju tiesības, ja paši iedzīvotāji vēlēsies sakārtot pagalmu, kuru pašreiz jau kopj.

Tas bizness ir ļoti labs - garantēta peļņa 6% gadā, nekas nav jādara, tikai jāadministrē, ne tiem zemes īpašniekiem jākopj zeme, visu dara paši iedzīvotāji, kritušas lapas savāc, tīrību uztur, bez nekādām tiesībām kaut ko ierīkot savā pagalmā.