Opozīcija saskata deputātu budžeta kvotu atjaunošanu

Gatavojot šī gada budžetu, koalīciju veidojošās partijas iegrima diskusijā par to, vai nebūtu lietderīgi atjaunot tā dēvētās deputātu kvotas, kas katram tautas priekšstāvim ļāva iepriecināt savu vēlētāju ar relatīvi mazu naudas summu konkrēta mērķa veikšanai. Šī ideja pēc premjera sarunas ar Valsts prezidentu tika atmesta, taču Saeimas opozīcija apgalvo, ka 2021. gada budžeta veidošanas laikā deputātu kvotas ir atdzimušas. Tikai labāk maskētas.
02.12.2020. Jānis Lasmanis
 
©Ieva Čīka

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars opozicionāru bažas gan noraida kā pilnīgi nepamatotas.

“Zini, aizdomas var izteikt jebkurš. Agrāk deputāta kvotām bija vārds, uzvārds un cipars. Šobrīd šādu vārdu, uzvārdu nav. Tādas kvotas nav bijušas apspriešanās ne starp koalīcijas partneriem, ne frakcijās individuāli,” saka atbildīgās komisijas vadītājs.

Taču opozīcijas deputāti uzskata, ka koalīcijas politiķi nākamā gada budžeta izskatīšanas procesā ir atdzīvinājuši tā dēvētās deputātu kvotas, daudzgadu budžetā ieliekot priekšlikumus par konkrētiem infrastruktūras objektiem.

Valdības priekšlikums paredz piešķirt 250 000 eiro Daugavpils būvniecības tehnikumam, lai 2021. gadā nodrošinātu jaunu, drošu energoekonomisku apkures katlu iegādi izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā, kā arī ēku remontdarbiem izglītības programmu īstenošanas vietā Višķos.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vērsa uzmanību, ka, atbalstot tehnikumu, tas ir “tipisks deputātu kvotu priekšlikums”, kas noformēts kā valdības priekšlikums uz otro lasījumu. Viņasprāt, normāli būtu bijis, ja par minēto izglītības nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija sagatavotu ziņojumu par objektu sagatavošanu. “Šī ir atgriešanās pie deputātu kvotām, kas iepriekš tikušas izskaustas,” uzskata politiķe.

Arī D. Reiznieces-Ozolas kolēģijas partijā Viktors Valainis ir pārliecināts, ka koalīcija pamanījusies reanimēt izskaustās deputātu kvotas, turklāt tā, ka summas kļuvušas ievērojami lielākas.

“Tās kvotas ir acīm redzamas. Tagad tās paslēpj aiz Ministru kabineta priekšlikumiem. To mēs redzam. Šī valdība ir jaunās politikas pārstāve, kas šo kvotu jautājumu ne vienreiz vien nosodījusi, bet tagad paši ļoti nožēlojamā veidā to atbalsta. Domāju katrai partijai ir šādas kvotas un, ja tās kādreiz bija 20 tūkstoši katram deputātam, tagad viņi droši liek nulles tām summām klāt,” šķendējas V. Valainis.

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) atzina, ka šis priekšlikums arī viņu nostāda ļoti grūtas izvēles priekšā, jo viņš labi atceras, kā 12. Saeimas sākuma periodā Izglītības komisijas vadībā devies uz Višķiem apzināt tur esošās problēmas.

“Pārdomas rodas saistībā ar to, ka visi citi profesionālās izglītības centri un visas pašvaldības mēģina šos jautājumus risināt, izmantojot Eiropas Savienības fondus vairāku gadu garumā. Bet te pēkšņi mēs redzam, ka to pat var izdarīt vienā gadā no valsts finansējuma,” brīnījās politiķis.

Sabiedrības uzmanība tā dēvētajām deputātu kvotām tika pievērsta 2017. gada budžeta gatavošanas laikā. Toreiz dažādiem mazākiem mērķiem deputāti sadalīja gandrīz 28 miljonus eiro.