Artūrs T. Plešs ‒ pirmais neatkarīgajā Latvijā dzimušais ministrs

K. Kariņš otrdien parakstījis iesniegumu Saeimai, lūdzot kārtējās sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra, ministra amata kandidāta Artūra Toma Pleša apstiprināšanu ministra amatā Saeimā.

Nepilnus divus gadus pēc tam, kad 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, dzimušais A. T. Plešs ministra amatā stāsies, nesasniedzis pat 30 gadu vecumu - 4. janvārī viņš svinēs 29. dzimšanas dienu, kas daudziem licis aizdomāties, vai jaunība un tai līdzi nākošais pieredzes trūkums netraucēs jaunajam politiķim pildīt ministra pienākumus.

Viņa partijas biedri ir pārliecināti, ka jaunība nav trūkums un A. T. Plešs pierādījis savas darba spējas, strādājot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā

laikā, kad iestādei bija jāiztur ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināto pašvaldību krustugunis. Šī viņa pieredze lieti noderēšot, lai pabeigtu uzsākto reformu. Arī premjerministrs K. Kariņš norādījis, ka reformas pabeigšanai jābūt vienai no jaunā ministra prioritātēm.

Politologs Filips Rajevskis atgādina, ka A. T. Plešs izdzīvojis ugunskristības darbā pie administratīvi teritoriālās reformas izstrādes un saskaņošanas, tādēļ baidīties, ka pieredzes trūkuma dēļ viņš nebūtu piemērots jaunajam amatam, nebūtu pamata.

“Nebīstos. Nekaunos no sava līdzšinējā veikuma, vadot administratīvi teritoriālās reformas Saeimas komisiju un virzot reformas pieņemšanu Saeimā. Tāpat vadot procesu gan ministrijā, gan Saeimā pie depozīta sistēmas ieviešanas, tādējādi pieliekot punktu 20 gadu garām peripetijām. Un, protams, jaunība ir pārejošs faktors. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba lauks ir plašs un darāmais arī. Tuvākie darbi, pie kā ķeršos, ir Pašvaldību likuma virzīšana uz Ministru kabinetu un Saeimu; darbs pie administratīvajiem reģioniem; atkritumu poligonu reforma; riepu apsaimniekošanas sakārtošana; pašvaldību atbalsts un reģionu ekonomiskā stimulēšana; darbs pie digitālas un zaļas Latvijas ekonomikas veidošanas,” par savu jaunību un darāmajiem darbiem saka A. T. Plešs.

Pirmais zem trīsdesmit

Līdz šim jaunāko ministru titulu neatkarību atguvušajā Latvijā dalīja Māris Gulbis un Edmunds Sprūdžs. Pirmais, būdams 32 gadu vecs un kandidējot no Einara Repšes nule dibinātā “Jaunā laika” saraksta, 2002. gadā tika ievēlēts Saeimā un pavisam drīz kļuva par iekšlietu ministru.

Arī E. Sprūdžs Saeimā iekļuva, pateicoties īsi pirms vēlēšanām dibinātajai politiskajai partijai - Zatlera reformu partijai. Arī viņam tolaik, 2011. gadā, bija 31 gads, un tas jaunajam censonim netraucēja kļūt par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Salīdzinot ar iepriekšējiem jaunākajiem ministriem, A. T. Pleša ceļš uz augsto amatu bija sarežģītāks. Ministra amats atbrīvojās nevis iepriekšējās amatpersonas pilnvaru termiņa beigām, bet “Latvijas attīstībai” pārstāvošā Jura Pūces demisijas dēļ, kas tika pieķerts melos saistībā ar ministram nepienākošos privilēģiju izmantošanu.

Ieildzis process

A. T. Pleša kandidatūru partiju apvienībā “Attīstībai/Par!” ietilpstošā partija “Latvijas attīstībai” izvirzīja uzreiz, jo bija pārliecināta, ka šis amats ir tieši “Latvijas attīstībai” privilēģija.

Citās domās bija apvienības kolēģi no “Kustība “Par!””, kuri neizslēdza iespēju ministra amatam virzīt apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu.

Iekšējo domstarpību dēļ un Saeimā jau nonākušā valsts nākamā gada budžeta dēļ jautājums par ministra virzīšanu tika atlikts, līdz “Attīstībai/Par!” veidojošie politiskie spēki pēc budžeta apstiprināšanas tomēr vienojās, ka ministra amats pienākas “Latvijas attīstībai” un A. T. Plešam.

Viņa kandidatūru ātri apstiprināja gandrīz visi koalīcijas partneri, vienīgi Jaunā konservatīvā partija sev raksturīgajā manierē ieturēja pauzi, līdz pirmdien konservatīvo valde nolēma atbalstīt viņa kandidatūru.

Konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans skaidro, ka konservatīvie vēlējušies, lai vides ministra amatu ieņem D. Pavļuts, kuram jau ir pieredze ministra amatā. Taču partijas valde, konsultējoties ar savas frakcijas deputātiem Saeimā, pieņēmusi lēmumu atbalstīt A. T. Pleša kandidatūru, lai rīkotos valstiski ārkārtējās situācijas laikā. JKP frakcija balsos par pretendentu, jo A. T. Pleša kandidatūru virza nevis tikai viņa pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai”, bet arī visa partiju apvienība.

D. Pavļuts gan saka, ka konservatīvie viņu šajā jautājumā nav uzrunājuši.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā