Egila Levita zvaigzne norietējusi?

E. Levita popularitātes straujo kritumu apliecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā ikgadējā pētījumu centra SKDS aptauja, kurā laika posmā no pagājušā gada 27. novembra līdz 11. decembrim tika uzrunāti 1008 cilvēki, 2019. gada decembrī, noslēdzot savas prezidentūras pirmos septiņus mēnešus, E. Levits arī plašākas sabiedrības acīs joprojām tika vērtēts saskaņā ar Valsts prezidenta priekšvēlēšanu laikā iedvesto optimismu. Viņa veikumu pozitīvi vērtēja 49 procenti respondentu, bet negatīvi tikai 23 procenti.

Ir pagājis gads. Valsts prezidents šajā laikā palielinājis savu atpazīstamību - nu viņu neatpazīst divi procenti 2019. gada četru procentu vietā. Par sešiem procentpunktiem sarucis arī to skaits, kuriem par Valsts prezidentu nav viedokļa. Taču nepatīkamas izmaiņas vērojamas to vidū, kuriem viedoklis par Valsts prezidenta darbību ir.

Proti, pozitīvā vērtējuma īpatsvars gada laikā sarucis par 15 procentpunktiem, bet negatīvā - pieaudzis par 22 procentpunktiem. Statistiķi, no pozitīvā vērtējuma atņemot negatīvo, veido politiķu un amatpersonu reitingus, un tas E. Levitam pagājušā gada nogalē sasniedzis katastrofāli zemu atzīmi - mīnus 15.

“Valsts prezidenta popularitāti mēs sākām mērīt 1996. gadā, sākot ar Gunti Ulmani.

Kopš tā laika, kopumā ņemot, tikai viens mērījums bijis sliktāks par šo - Andrim Bērziņam, viņam uzsākot prezidentūru.

Ja skatāmies reitingu valodā, pirmais mērījums notika jūnija nogalē [A. Bērziņu ievēlēja 2011. gada 2. jūnijā] - viņam bija mīnus 37 punkti, jūlijā jau mīnus astoņi, bet oktobrī pozitīvie 19,” zina stāstīt SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Ilgus gadus sabiedrības noskaņai sekojušais speciālists uzskata, ka E. Levita reitinga kritums saistīts ar Covid diktēto. “Konteksts ir kovids. Tas ir laiks, kad liela daļa sabiedrības pieprasa stingru līderību. Acīmredzot viņi Levita personā šo līderību nav ieraudzījuši. Plus, ja ņemam vasaru un rudeni, bija virkne mazāku skandāliņu. Ja pārmet kādu vienu vai otru neveiklu frāzi, tā ir viena lieta. Ja nebūtu tās citas lietas, nemeklētu tik nadzīgi frāzes, kurām piesieties,” atgādinot novembrī izskanējušo skandāliņu ap Valsts prezidenta algas palielināšanu vai nepalielināšanu, saka A. Kaktiņš.

Covid projekcija

Līdzīgu skaidrojumu sabiedrības noskaņojuma svārstībām saskata arī politologs Filips Rajevskis. “Cilvēki, sniedzot vērtējumu, nedomā par lieliem laika posmiem, viņi skatās uz esošo mirkli. Pētījums veikts decembrī, tad nu vērtē decembri, maksimums, novembri - kā, viņuprāt, šajā laikā darbojies prezidents. Un uz Valsts prezidentu lielā mērā projicējas kopējā negācija pret varu saistībā ar Covid otro vilni un tikšanu ar to galā,” saka eksperts.

Rajevskis gan norāda arī uz to, ka E. Levitam vajadzētu ieņemt aktīvāku pozīciju attiecībā pret parlamentu un valdību.

“Levitam būtu jāieņem aktīvāka pozīcija iekšpolitikā, it īpaši situācijā, kad ir problēmas ar uzticēšanos valdības lēmumiem un uzticēšanos tai kopumā, kas rūk. Tas ir brīdis, kad ir ļoti liela nozīme Valsts prezidentam,” norāda politologs.

Nenoliedzot Covid ietekmi uz iedzīvotāju prātiem un līdz ar to arī uz Valsts prezidenta reitingu, daudz kritiskāka savā E. Levita reitinga krituma skaidrojumā ir Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

“Kovids ir tikai kā situācijas saasinātājs. Patiesībā cerības uz Levita kungu bija daudz lielākas, nekā viņš kā personība gatavs attaisnot. Viņš ir inteliģents un zinošs profesionālis savā jomā, bet kā Valsts prezidents viņš nav ne publiski harismātiska persona, ne persona, kas spēj iedvesmojoši uzrunāt cilvēkus. Mēs redzam, ka viņš dzīvo tādā savā iedomātā pasaulītē, viņam grūti sakontaktēties ar realitāti un uzrunāt tautas pārstāvi, pierādot, ka viņam ir izpratne par cilvēka dzīvi. Mēs gaidījām, ka viņš būs tautas prezidents, kas atnāks un izpratīs katra cilvēka dzīvi, bet parādījās, ka viņš ir diezgan tālu no tās formas. Kad viņš mēģina sarunāties ar tautu, tas sanāk komiski un ne tā, kā cilvēki gaidīja. Mēs ļoti gaidījām tādu kā laimes lāci, bet tas lācis aizgāja mums garām. Tagad mēs esam ļoti nelaimīgi un sakām, ka mums tas nepatīk, bet vaina nav viņā, vaina ir tajā, ko mēs cerējām no viņa sagaidīt,” saka L. Metla-Rozentāle.

Izvēli nenožēlo

Nacionālā apvienība E. Levitu Valsts prezidenta amatam nominēja jau 2015. gadā. Toreiz, konkurējot ar vēl trim kandidātiem, viņš ceturtajā balsojumā zaudēja Zaļo un zemnieku savienības virzītajam Raimondam Vējonim.

2019. gadā Nacionālā apvienība savu kandidātu virzīja atkārtoti, un šoreiz E. Levits guva nedalītu 13. Saeimas koalīciju veidojošo partiju atbalstu un tika ievēlēts jau pirmajā balsojumā. Un viņa ievēlētāji vēl aizvien uzskata, ka E. Levits joprojām pierāda, ka ir augstā amata cienīgs, un cerības pievīlis nav.

“Domāju, ka šajā gadījumā pie vainas tiešām varētu būt kovida krīze, kas faktiski vilkusies visu 2020. gadu. To var redzēt arī attiecībā uz citiem politiķiem - faktiski visi, kas pieņem lēmumus, tiek vērtēti negatīvāk nekā tie, kas nepieņem lēmumus,” uzskata Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans, kurš uzskata, ka uz Valsts prezidentu projicējas valdības un parlamenta pieņemtie nepopulārie lēmumi, bet paša reitinga celšanai trūkst platformas.

“Viņam ir kaut kāds sākotnējais reitings, un tad - īpaši šajos laikos, kad nenotiek nekādi publiski pasākumi un aktuāla ir tikai viena tēma, - ir jautājums, kā lai viņš domā par savu reitingu. Domāju, ka viņš nedomā par to.

Viņš ir vairāk ideoloģiski noskaņots cilvēks, viņš aizstāv zinātni, iestājas, lai valdība, Ekonomikas un Veselības ministrija pieņemt izlēmīgus lēmumus, bet vai viņš kļūst ar to populārāks?”

retoriski jautā deputāts, kurš vēlēšanās E. Levita kandidatūru atbalstītu arī šodien.

Par E. Levitu savu balsi šodien atdotu arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, kaut arī viņš vēlētos prezidenta aktīvāku iesaistīšanos Covid krīzes vadīšanā.

“Šo reitingu es nosauktu par neviennozīmīgu, To, kuri atbalsta viņu, ir pietiekami liels skaits, bet, protams, ir arī pietiekami daudz, kas negatīvi vērtē. Domāju, tas skaidrojams gan saistībā ar ekonomikas sabremzēšanos, gan saistībā ar dažādiem ierobežojumiem, gan kovidkrīzes menedžmentu. Domāju, ka cilvēki sagaida lielāku prezidenta iesaisti un izlēmīgāku rīcību. Piemēram, ja Valsts prezidents būtu tas, kas rosinātu sasaukt Ministra kabineta sēdes, iespējams nekas būtiski nemainītos, bet sabiedrība justu, ka prezidents tiešākā veidā šajos jautājumos iesaistās un cenšas rast risinājumu. Cilvēki ir pietiekami emocionāli, un uz reitingiem negatīvi atsaucas, ka tieši aptaujas veikšanas laikā iekrita prezidenta ne pārāk veiksmīgie izteikumi, kas daļai sabiedrības nebija pieņemami,” saka J. Dombrava.

Vienlaikus viņš uzskata, ka negatīvā reitinga veidošanos veicinājis arī fakts, ka E. Levits “stingri un noteikti iestājies par valsts valodas pozīciju nostiprināšanu, kas noteikti viņa reitingu neceļ krievvalodīgo auditorijā”.

Pēc SKDS apkopotajiem datiem, krievvalodīgo vidū negatīvi E. Levita darbu vērtē 53,5 procenti respondentu, bet latviešu vidū 46.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā