Koalīcijai par augstas amatpersonas ievēlēšanu atkal jāstīvējas

Rīt Saeima vēlēs nodokļu maksātāju naudas tiesiskas un lietderīgas izmantošanas uzrauga – Valsts kontroles vadītāju. Pašreizējai iestādes vadītājai Elitai Krūmiņai, šķiet, jau ir skaidrs, kuram būtu jāuztic šis amats. Savukārt šīs koalīcijas partijas tām raksturīgajā manierē tā arī nav spējušas vienoties par visiem tīkamu kandidātu. Saeimas deputātiem balsojumā būs jāizvēlas no trim kandidātiem.
13.01.2021. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Kārtējo apstiprinājumu tam, ka šo piecu partiju veidoto koalīciju kopā tur tikai galēja nepatika pret citiem koalīcijas variantiem, sabiedrība guva jaunā Satversmes tiesas tiesneša meklējumu laikā, kad četras koalīcijas partijas izvirzīja savu kandidātu. Rezultātā deputāti nespēja vienoties ne par vienu no tiem, un būs jārīko jaunas Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanas.

Trīs no pieciem

Gadījumā ar Valsts kontroles vadītāju situācija ir tikpat daiļrunīga, kaut arī nedaudz vienkāršāka - no piecām koalīcijas partijām savu kandidātu izvirzījušas trīs.

“Attīstībai/Par!”, kuras kandidāte Satversmes tiesas tiesneša amatam Inese Nikuļceva guva lielāko atbalstu, bet iebalsota tā arī netika, kā valsts kontroliera amata kandidātu virza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli.

Jaunā konservatīvā partija, kurai savs kandidāts uz Satversmes tiesu nebija, bet tā pielika ievērojamas pūles, lai ievēlēts netiktu neviens, pieteikusi Valsts kontroles padomes locekles, revīzijas departamenta direktores Ilzes Grīnhofas kandidatūru, bet “Par cilvēcīgu Latviju”, kuras kandidāte uz Satversmes tiesu Inese Druviete Saeimas balsojumā guva vismazāko atbalstu, virza Valsts kontroles padomes locekli, revīzijas departamenta direktoru Edgaru Korčaginu.

Ir favorīts

Otrdien Saeimas atbildīgā, Juridiskā komisija uzklausīja katru no pretendentiem un E. Krūmiņas vērtējumu tā atbilstībai amatam. E. Krūmiņa, kas skaidroja, ka kandidātus vērtē, ņemot vērā to profesionalitāti un politisko neitralitāti, neslēpa savas simpātijas pret I. Grīnhofu.

“Varu teikt ar pilnu atbildību visas vērtības Ilzei ir pilnīgi pareizas, nekāda pakļaušanās politiskajiem spiedieniem nekad nevarētu būt,”

teica E. Krūmiņa, kuras skatījumā I. Grīnhofa atbilst arī profesionālajiem kritērijiem.

Vērtējot E. Korčaginu un R. Irkli, E. Krūmiņa bija izvairīga, bet, runājot par pēdējo kandidātu, viņa īpaši uzsvēra valsts kontroliera spēju būt neatkarīgam no jebkādas ietekmes. “Valsts kontrolierim jābūt maksimāli neatkarīgam, lai neļautos spiedieniem vai jebkādām emocionālām saiknēm,” teica E. Krūmiņa, kuras skatījumā R. Irklim ir arī neprecīza informācija par Valsts kontroles darbu pašlaik.

Jābalso par visiem

Neraugoties uz E. Krūmiņas kandidātu vērtējumu, Saeimas Juridiskā komisija par Valsts kontroliera amatam atbilstošus atzina visus trīs kandidātus. No tiem koalīcijā lielāko atbalstu varētu gūt “Atīstībai/Par!” virzītais R. Irklis. Viņa kandidatūra tīkamāka šķiet Nacionālajai apvienībai.

“Mēs paudīsim atbalstu Irkļa kungam, kas šķita simpātiskākais kandidāts,” saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava. Jautāts, kāpēc apvienība nav virzījusi savu kandidātu, politiķis atteica, ka šoreiz nav redzējusi nepieciešamību katrai koalīcijas partijai atkal virzīt savu kandidātu.

Kam dāvāt savu atbalstu, vēl nav lēmusi “Jaunā Vienotība”. Tās vadītājs Ainars Latkovskis, skaidrojot, kāpēc organizācija nav izvirzījusi savu kandidātu, saka: “Mēs esam premjera partija, kas vienmēr ieskatījusi, ka koalīcijai jāspēj vienoties par vienu pretendentu. Labāk strīdi pirms izvirzīšanas nekā strīdi pēc izvirzīšanas”. Izņēmums gan bija Ineses Lībiņas-Egneres izvirzīšana Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Ievērojamas korekcijas par labu I. Grīnhofas kandidatūrai balsojuma rezultātā varētu ieviest Saeimas lielākā frakcija “Saskaņa”, kas iepriekš paziņojusi, ka tās lēmumā būtiska komponente būs E. Krūmiņas rekomendācijas. Tiesa, frakcija par šo jautājumu vēl nav lēmusi.

Nav pirmā reize

Arī pirms astoņiem gadiem koalīcijas spēki nespēja vienoties par vienu Valsts kontroles vadītāju. Šim amatam tika virzīti divi kandidāti - “Vienotības” atbalstītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un Nacionālās apvienības virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa. Viņa amatā tika ievēlēta ar savu izvirzītāju, “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības balsīm.

Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta Kārtības rullis.

Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Iestādes darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.