Ušakovam pavīd cerība atgūt Rīgas mēra amatu

No Rīgas mēra amata atstādinātajam Nilam Ušakovam, kurš šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu apstrīdējis tiesā, pavīdējusi neliela cerība, ka ministrijas lēmums tiks atcelts. Tiesa pievērsusi uzmanību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumam izbeigt kriminālprocesu, kura ietvaros tika vērtēts pirmās instances tiesas par teju būtiskāko pamatojumu N. Ušakova atstādināšanai minētais nodarījums.
19.01.2021. Jānis Lasmanis
 
©Rūta Kalmuka/F64

Administratīvā apgabaltiesa, kas N. Ušakova lietu skatīja otrajā instancē un pirmdien jau bija plānojusi paziņot savu lēmumu, atsaucoties uz bijušā galvaspilsētas mēra pieteikumu, atzinusi, ka lietā parādījušies jauni apstākļi, kas svarīgi lietas pareizai izspriešanai un nolēmusi lietu atsākt skatīt pēc būtības.

Proti, no Rīgas mēra amata atstādinātais, nu jau Eiropas Parlamentā ievēlētais N. Ušakovs vērsis tiesas uzmanību uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija uzsācis kriminālprocesu pret viņu, kura ietvaros vērtēja viņa kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētāja pārstāvja atbildību par Rīgas domes finanšu līdzekļu 18,4 miljonu eiro apmērā pārskaitīšanu SIA “Rīgas satiksme” to ieguldīšanai uzņēmuma paša kapitālā.

Šis iespējamais pārkāpums tiek vērtēts arī administratīvajā tiesā, bet, kamēr tā taisīja otrās instances spriedumu, KNAB, tostarp piesaistot atzinuma sniegšanai neatkarīgu grāmatvedības ekspertu, konstatējis, ka norādītais maksājuma mērķis - ieguldījums pašu kapitālā - nav bijis korekts, tomēr šīs neprecizitātes dēļ pārskaitījums neietekmēja Rīgas domes budžetu, tādēļ kriminālprocess ir izbeigts.

“Pārbaudot pieteicēja lūgumu, apgabaltiesa konstatēja, ka tajā norādītajai informācijai var būt būtiska nozīme lietas pareizā izspriešanā, tādēļ tiesa atzina par nepieciešamu atsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, lai pievienotu lietas materiāliem pieteicēja lūgumu, kā arī lai noskaidrotu tajā norādītos apstākļus,” skaidro Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zeltis.

Neatkarīgā aizvadītā gada aprīlī jau rakstīja, ka pirmās instances tiesa, izskatot N. Ušakova pieteikumu, atzina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojums par Nila Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata bijis ne tikai pamatots, bet arī nepieciešams.

Tiesa pretēji KNAB aizvadītā gada nogalē konstatētajam norādīja, ka Rīgas domes veikto ieguldījumu rezultātā 2017. gadā radās normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums 18,4 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to tiesa šo pārkāpumu uzskatīja par tik būtisku, ka tas pats par sevi jau ir pietiekams pamats pieteicēja atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas. Turklāt pašvaldība tādā veidā rīkojusies arī iepriekšējā domes sasaukuma laikā, kad pieteicējs bija domes priekšsēdētājs, kas liecina, ka pieteicējs kā domes priekšsēdētājs ilgstoši un atkārtoti ir pieļāvis prettiesisku rīcību ar pašvaldības mantu.

Reaģējot uz KNAB vērtējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan paziņoja, ka tam nebūs nekādas ietekmes uz ministrijas pozīciju tiesvedībā par N. Ušakovu.

Ministrija norāda, ka šī gada pavasarī Administratīvā rajona tiesa konstatējusi, ka N. Ušakova atstādināšana no mēra amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem.

Tiesa trīs tiesnešu sastāvā konstatēja, ka N. Ušakovs ar vienpersoniskiem lēmumiem, pārkāpjot savas pilnvaras, ir izšķērdējis rīdzinieku naudu vismaz 70 miljonu apmērā, tīši maldinājis deputātus par domes budžeta līdzekļu izlietojumu, nav īstenojis pietiekamu uzraudzību pār SIA “Rīgas satiksme”, pieļaujot postošo korupcijas skandālu un klaji ignorējot rīdzinieku intereses, uzsvēra ministrija.