Ramona Petraviča: ministrs ir spiests skriet pakaļ un ielēkt braucošā vilcienā

Pēdējā laikā piecu partiju veidojošajā koalīcijā savstarpējie konflikti kļūst teju vai taustāmi. Vieni bez vispārēja atbalsta virza grozījumus Satversmē, citiem – KPV LV pārziņā esošajai Labklājības ministrijai – pārmetot bezdarbību Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai pansionātos, draud ar ministres Ramonas Petravičas demisijas pieprasīšanu. Ministre un pašlaik iekšēju domstarpību plosītās partijas Saeimā un Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā pārstāvētā daļa pārmetumus noraida.
27.01.2021. Jānis Lasmanis
 
©Oksana Džadana/ F64

Viedoklis, ka R. Petravičas, kas vienlaikus ir gan Saeimas deputāte, gan ministre, vadītā ministrija netiek galā ar saviem pienākumiem, sabiedrībā skan jau ilgāku laiku. Neizpratni rada arī tas, ka R. Petraviča arī sarežģītajos ārkārtas situācijas apstākļos nav nolikusi deputāta mandātu, lai visu savu laiku un enerģiju veltītu ministres pienākumiem.

Līdz nesenam laikam šī neapmierinātība sabiedrībā un koalīcijas partneru vidē lēnītēm rūga savā nodabā. Pēc Ilzes Viņķeles demisijas pieprasīšanas no veselības ministra amata K. Kariņš, skaidrojot, kāpēc R. Petravičas demisijas pieprasīšana pašlaik nav aktuāla, pat norādīja uz viņas nopelniem, cīnoties par nozarei nepieciešamo līdzekļu saņemšanu.

Taču tad (20.01.21.) ar publisku paziņojumu par to, ka tiek apsvērta R. Petravičas demisijas pieprasīšana, klajā nāca Jaunā konservatīvā partija.

“Mēs esam iepazinušies ar ekspertiem, kuri ir norādījuši uz vairākām lietām, ko nepieciešams darīt Covid-19 ierobežošanai pansionātos, tomēr tas nenotiek, bet tā vietā mēs jau vairāku mēnešu garumā dzirdam dažādas atrunas,” pārmetot bezdarbību un brīdinot par iespēju pieprasīt R. Petravičas demisiju, ja situācija strauji neuzlabosies, pauda konservatīvo valdes loceklis Gatis Eglītis. Konservatīvo viedoklis daudz nemainījās arī pēc tam, kad R. Petraviča pirmdien partijas Saeimas frakciju iepazīstināja ar ministrijas izstrādātajiem plāniem.

Šķiet, arī premjers sācis šaubīties par R. Petravičas spēju vadīt Labklājības ministriju, jo 22. janvārī viņš sabiedrībai darīja zināmu, ka vērsies pie Valsts kontroles ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai Labklājības ministrija ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

“Ir nepieciešams gūt pārliecību, ka līdz šim īstenotie pasākumi, lai otrā slimības viļņa laikā nepieļautu un ierobežotu Covid-19 izplatību šo institūciju klientu un darbinieku vidū, ir bijuši situācijai atbilstoši, savlaicīgi un efektīvi, kā arī cik efektīvi ir strādājusi LM kā šajā nozarē vadošā valsts pārvaldes iestāde. Uzskatu, ka būtu lietderīga Valsts kontroles iesaistīšanās šīs situācijas vērtēšanā,” norāda K. Kariņš.

Tiek pārmests, ka Labklājības ministrijas pārziņā esošajos pansionātos nekas netiek darīts, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, un konkrētu darbu vietā atbildīgā ministrija - tātad arī jūs - tikai atrunājas. Kas tieši ministrijai un jums traucē realizēt nepieciešamos pasākumus sērgas ierobežošanai?

Labklājības ministrija un es kā ministre iesaistījos vīrusa izplatības ierobežošanā jau no februāra beigām, kad vēl Latvijā netika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tika ieviesti stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi, un, lai gan tie tika mīkstināti, vasarā tos saglabājām gana striktus. Rudenī soli pa solim sekojām līdzi situācijas attīstībai un uzlabojām epidemioloģiskās drošības pasākumus. Kopš decembra stāvoklis sociālās aprūpes centros pasliktinājās, līdzīgi kā visā Latvijā. Tādēļ pēdējā mēneša laikā mēs identificējām problēmas, un papildināsim pasākumus ar jaunām rīcībām - par daļu no tām jau pieņemti Ministru kabineta lēmumi un uzsāktas iepirkumu procedūras.

Līdz šim divas reizes nedēļā darbiniekiem tika veikti tā sauktie siekalu testi. Tagad esam raduši iespēju uzsākt regulāru Covid-19 antigēnu testu (eksprestestu) veikšanu institūcijās, kur rezultāts ir tūlītēji redzams (nevis kā siekalu testiem, kuriem nepieciešams laboratorisks rezultāts). Šādu testu izmantošana šobrīd ir uzsākta valsts sociālās aprūpes centros. Tas ļāvis operatīvi izķert pirmos saslimšanas gadījumus (runa ir par 3 gadījumiem). Šobrīd Aizsardzības ministrijas aģentūra jau ir uzsākusi iepirkuma procedūru, lai iespējami drīzākā laikā nodrošinātu šo testu iegādi arī pārējiem sociālās aprūpes centriem. Jāmin, ka ar šo būsim soli priekšā arī Eiropas vadlīnijām, kur notiek diskusija par šo eksprestestu plašāku lietošanu drošības nolūkos.

Pagājušā nedēļā tika nolemts par finansējuma piešķiršanu un centralizētu pulsa oksimetru iegādi visiem sociālās aprūpes centriem, kas ļaus noteikt skābekļa piesātinājuma līmeni asinīs. Tas būtu preventīvs līdzeklis savlaicīgai veselības apdraudējuma riska konstatēšanai klientiem.

Lai arī mums no pirmās dienas ir ļoti cieša sadarbība ar atbildīgajām ministrijām, pašvaldībām, Slimību profilakses un kontroles centru, tomēr redzu nepieciešamību to uzlabot. Esam izveidojuši efektīvāku informācijas aprites sistēmu starp dažādām iestādēm - piemēram, lūdzot atbildīgās iestādes noteikt vienu kontaktpersonu, kas regulāri apkopo jaunāko informāciju, uzrauga epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu institūcijā un nekavējoties informē ministriju, ja sociālās aprūpes centrs nevar atrisināt kādu problēmu. Tas ļaus uzlabot reaģēšanas ātrumu, kā arī nodrošināt veiksmīgāku testēšanas skrīningu un nākotnē arī vakcināciju.

Mūsu aktivitātēm mēs redzam rezultātu - janvārī šie saslimstības rādītāji ir uzlabojušies, Covid-19 vīruss nav atklāts 57% valsts un pašvaldību aprūpes iestādēs (kopš marta sākuma līdz šim laikam). Lielā daļā iestāžu Covid-19 slimība ir atklāta savlaicīgi, un tās izplatība tūlītēji ierobežota. Diemžēl daļā iestāžu saslimstība ir izplatījusies nekontrolēti.

Vai Labklājības ministrija ir izstrādājusi pansionātu darbinieku un iemītnieku vakcinācijas plānu?

Šo iestāžu darbinieku un klientu vakcinācija, kas ir 2. prioritārajā grupā, ir būtiskākais pasākums, lai ierobežotu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros (SAC) un valstī. Iepriekš veiktā aptauja liecina, ka gandrīz lielākā daļa klientu būtu gatavi vakcinēties. Šobrīd svarīgs uzdevums ir visu SAC apzināšana un informācijas aktualizēšana par darbiniekiem un klientiem, izmantojot pieeju - vēlas vakcinēties/šaubās/nevēlas, medicīniski nestabils.

Šāds vakcinācijas plāns tiek gatavots un atjaunots kopā ar atbildīgo Veselības ministriju un sociālās aprūpes centriem, lai jau uzreiz pēc mediķu vakcinēšanas varētu uzsākt vakcināciju sociālās aprūpes iestādēs. Veselības ministrija prognozē, ka to varētu uzsākt jau tuvāko nedēļu laikā.

2019. gadā Valsts kontrole (VK) ziņoja par nepieciešamību nekavējoties reformēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, taču joprojām neesot ieviests neviens VK ieteikums. Kāpēc?

Tā nav taisnība. Labklājības ministrija ir pilnībā ieviesusi septiņus no 22 VK ieteikumiem ārpusģimenes aprūpes jomas uzlabošanai. Ministrija sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI) pilnībā ir ieviesusi septiņus ieteikumus, pārējo ieteikumu ieviešana ir uzsākta un ieviešanas termiņš ir pagarināts. Četru ieteikumu ieviešanu kavē Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izvērtējums, kurš noslēgsies 2021. gada 1. ceturksnī, tiks sniegts valdības informatīvais ziņojums. Četru ieteikumu ieviešanai ir nepieciešams izstrādāt VBTAI metodiku.

Daļai Valsts kontroles ieteikumu pamatotu iemeslu dēļ (piemēram, Covid-19) esam prasījuši termiņa pagarinājumu. Katrā ziņā šo jautājumu regulāri pārrunājam ar jauno VBTAI vadītāju, un tā virzībai sekoju līdzi.

Izskanējis ierosinājums Covid-19 krīzes vadībai veltītās Ministru kabineta sēdes rīkot atklātas. Jūs šādu iniciatīvu atbalstāt, kāpēc?

Man kā ministrei nav iebildumu, ka šādas sēdes notiek atklāti, kā tas bija sākotnēji, bet šajā jautājumā paļaušos uz Ministru prezidenta viedokli un redzējumu. Katrā ziņā laba prakse ir, ka uzreiz pēc MK sēdes notiek preses konference, kurā tiek ziņots par svarīgāko, to pamatojot.

Pēc SKDS veiktās aptaujas rezultātiem, jūs aizvadītā gada decembrī bijāt viena no nepopulārākajiem ministriem (aiz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un tolaik vēl veselības ministra amatā esošās Ilzes Viņķeles) Krišjāņa Kariņa valdībā. Kas, jūsuprāt, ir šāda sabiedrības vērtējuma pamatā?

Labklājība ir ļoti sarežģīta joma, kas mūsu valstī nav pienācīgi sakārtota jau ilgstoši. Līdz ar to labklājības ministrs ir spiests skriet pakaļ un ielēkt braucošā vilcienā. Divu gadu laikā man ir izdevies piesaistīt apjomīgāko finansējuma palielinājumu pēdējo gadu laikā, kas ļāvis uzlabot situāciju daudzās jomās. Tomēr gribētos, lai šie uzlabojumi būtu straujāki. Ir jāturpina runāt ar partneriem valdībā un meklēt risinājumus minimālo ienākumu sliekšņa palielināšanai. Tāpat svarīgi ir palielināt atalgojumu sociālajā aprūpē strādājošajiem, kā arī rast līdzekļus efektīvākas atbalsta paketes veidošanā personām ar invaliditāti un tiem, kas tos aprūpē. Pērn bija straujākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, bet tik un tā pensijas ir daudz zemākas, nekā senioriem pienāktos par viņu darbu.

Šī nozare ir viena no budžeta resursu prasīgākajām, tāpēc arī jebkurš ministrs saskarsies ar izaicinājumiem un nepopulāriem lēmumiem. Katrā ziņā pēdējo divu gadu laikā esam uzņēmuši strauju kursu uz daudzu jomu sakārtošanu.