Viktors Valainis: koalīcija ar zināmu nobīdi seko opozīcijas priekšlikumiem

Greizsirdība vai tās tēlošana vismaz Latvijas politikā ir bieži vērojama parādība. Bieži no opozīcijas puses dzirdams, ka koalīcija tās priekšlikumus noraida tikai tāpēc, lai vēlāk kādu opozīcijas ideju uzdotu par savu un šādi audzētu savu politisko kapitālu. Līdzīga situācija izveidojusies ap ceturtdien koalīcijas noraidīto Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas paredzēja vienreizēja 200 eiro pabalsta izmaksāšanu senioriem un personām ar invaliditāti.
26.02.2021. Jānis Lasmanis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

“Koalīcijā esam jau vienojušies par summu, esam vienojušies par atbalsta veidu. Un arī Pensionāru federācija un visas iesaistītās federācijas, arī Pašvaldību savienība ir saskaņojušas mūsu plānu. Līdz ar to atbalsts tiks sniegts un es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo mēs jau esam ļoti tuvu pie lēmuma pieņemšanas un Saeimā atgriezīsimies jau ar gatavu lēmumu, par kuru būs jānobalso kolēģiem,” skaidrojot, ka koalīcija, kas par pabalsta izmaksāšanu senioriem runā vismaz kopš 16. februāra, līdz lēmumam būs tikusi ātrāk, nekā tas iespējams ar ZZS iesniegto priekšlikumu, teica KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo.

ZZS pārstāvošais Viktors Valainis, kas parakstus nu jau noraidītajam likumprojektam sāka vākt 17. februāra pēcpusdienā, gan uzskata, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad koalīcija vēlas piesavināties opozīcijas pelnītos laurus.

Kāpēc ZZS iesniedza priekšlikumu, ja zināms, ka koalīcija jau teju vienojusies par pabalsta piešķiršanu senioriem?

Mēs to iesniedzām, vēl pirms koalīcija par kaut ko bija vienojusies. Tas bija neilgi pēc tam, kad iesniedzām priekšlikumu arī par 500 eiro pabalstu par katru bērnu, kuru pēc tam valdība iesniedza kā savu.

Attiecībā par senioriem tas bija loģisks lēmums. Mēs, tāpat kā daudzas citas partijas, sadarbojamies ar Latvijas Pensionāru federāciju. Tikāmies, izrunājām problemātiku un sagatavojām savu likumprojektu.

Tātad opozīcija uzskata, ka koalīcija savas popularitātes celšanai izmanto tās idejas un ierosinājumus?

Manuprāt, koalīcija ar zināmu nobīdi seko opozīcijas priekšlikumiem. Tā nespēj uztvert visu problēmas lauku vienkopus. Mēs komunicējam ar visām sabiedrības grupām, mums tā informācija ir, mēs atšķirībā no viņiem rīkojamies.

Mūsu rīcība izdara to spiedienu, lai koalīcija domātu par šiem jautājumiem, līdzīgi tas ir bijis ar citiem jautājumiem, kad pēc mūsu priekšlikumiem pēc pāris nedēļām reaģē koalīcija.

Visu krīzes laiku koalīcija ar nobīdi apstiprina visus opozīcijas priekšlikumus par atbalstu iedzīvotājiem, bet tā nobīde ir tik liela, ka atbalsta mehānismi vairs nepalīdz tik ļoti kā tad, ja tie būtu laikus pieņemti.

Senioriem zāles vajag tagad, ja nenopērk tagad, slimība iet plašumā, un tad vajadzēs vairāk naudas. Koalīcija laikus reaģē tikai kapitālsabiedrību atbalstīšanu, piemēram, “airBaltic” izmaksājot simtiem miljonu.

Pastāv uzskats, ka pensionārus krīze gandrīz neietekmē un pabalstu izmaksāšana tiem ir nelietderīga. Ko tu atbildētu šāda viedokļa paudējiem?

Tā ir ļoti tuvredzīga domāšana. Problēma ir tāda, patiesi - pensionāriem ienākumi saglabājas, bet pensionāriem ir ļoti grūti ar veselības aprūpi. Ja veselības aprūpes pakalpojumi ilgstoši nav pieejami, tas noved pie tā, ka senioriem ārstēšanās notiek mājās, kas rada papildu izdevumus. Šos izdevumus neviens pie pensijas nepieliek, un tie veidojas ļoti lieli tieši veselības aprūpes jomā.

Ja cilvēks netiek ārstēt sirdi vai izmežģītu potīti, viņam jādzer zāles, kas maksā ļoti dārgi. Tā ir kovida blakne, par kuru runā arī ārsti.

Latvijas Bankas vadība jau brīdina, ka strauji tuvojamies pārāk augstam budžeta deficīta līmenim. Vai nevajadzētu piebremzēt ar dažādu pabalstu izmaksāšanu?

Domāju, ka Latvijas Banka savos paziņojumos nav konsekventa, vienu dienu tā saka, ka vajag papildu atbalstu, otru - puiši, ir par daudz.

Ir jāpieņem loģiski lēmumi ekonomikas atjaunošanai. Pabalstus sniedzot, valdība strādā tikai vienā virzienā - uzliek ierobežojumus un izsniedz pabalstus. Pietrūkst virziena, kas ir Finanšu ministrijas, premjera un visas valdības kopējā atbildība par ekonomikas attīstību.

Redzam, kas notiek ar tranzītbiznesu, redzam, kā ierobežo uzņēmumus, kas iedzīti ēnu ekonomikā. Piemēram, daudzi apmeklē friziera pakalpojumus mājās un dzīvokļos, bet par to netiek maksāti nodokļi.

Arī krīzes laikā veiktie grozījumi speciālajos nodokļu režīmos. Tie nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju spēju krīzes apstākļos darboties normālā režīmā, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc situācija ir tik slikta.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.