Partijas formē spēkus vēlēšanu cīņām

Ārkārtas situācijas diktētie ierobežojumi pagaidām gan neļauj politiskajām partijām aģitēt par sevi klātienē, taču tas netraucē tām sākt gatavoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Partijas jau saslēgušas reklāmu līgumus par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro un dažas jau paziņojušas par saviem sarakstu līderiem atslēgas pašvaldībās.
08.03.2021. Jānis Lasmanis
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotās informācijas, partijas par aģitāciju noslēgušas līgumus kopumā 223,11 tūkstošu eiro vērtībā.

Kaut arī organizācija vēl nav pieņēmusi lēmumu, kādās pašvaldībās tā kandidēs, vislielākos līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai divus mēnešus pirms gaidāmajām vēlēšanām noslēgusi “Saskaņa”. Tā kampaņai jau atvēlējusi 49,7 tūkstošus eiro.

“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs stāsta, ka partijas pašvaldību vēlēšanu 4000 zīmju programmas pamatnostādnes jau ir apstiprinātas, bet darbs pie sarakstu veidošanas vēl turpinās.

Partija izmantojot likumā noteikto laiku, lai piesaistītu tās sarakstiem spilgtus, profesionālus cilvēkus, gan “Saskaņas” biedrus, gan bezpartejiskos, kas simpatizē partijas mērķiem un vērtībām.

Politiķis neslēpj, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, viņa vadītais politiskais spēks šogad centīsies iekarot vēlētāju simpātijas lielākā pašvaldību skaitā.

“Mums ir svarīgi ne tikai iegūt vietējās varas deputātu mandātus, bet arī paplašināt “Saskaņas” aptvērumu valstī,” norāda J. Urbanovičs.

Centīsies saglabāt status quo

Politiskais spēks, kas vēlēšanu kampaņai proaktīvi ieplānojis otru lielāko summu - 43,98 tūkstošus eiro, ir Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zaļā partija. Tai ar 30,83 tūkstošiem seko pašlaik novadu pašvaldībās visvairāk pārstāvētā ZZS. Abas partijas savus plānus par kandidātiem un kandidēšanas ģeogrāfiju pagaidām atklājušas nav.

Ar 25 tūkstošiem eiro vērtiem jau parakstītiem aģitācijas līgumiem trešā devīgākā ir “Jaunā Vienotība”, kurai pēc relatīvās veiksmes 13. Saeimas vēlēšanās, jācenšas nostiprināties pašvaldībās.

Par visām pašvaldībām, kur “Jaunā Vienotība” kandidēs, un sarakstu līderiem partija domes sēdē lems šīs nedēļas nogalē, bet tagad jau zināms, ka organizācijas citadelē - Cēsīs saraksta līderis būs pilsētas mērs Jānis Rozenbergs.

“Šīs būs pavisam citādas vēlēšanas nekā iepriekš. Pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunajā Cēsu novada teritorijā būs septiņi novadi - tas būs daudz lielāks novads, ar katras teritorijas izaicinājumiem un spēcīgām identitātēm. Taču vienlaikus tā ir lieliska iespēja, apvienojot katra novada stiprās puses, infrastruktūru un speciālistus, padarīt ikviena iedzīvotāja dzīvi labāku,” saka J. Rozenbergs, kas, nodrošinot Cēsīm pievienoto novadu pārstāvniecību pašvaldībā, sarakstu veidojis tā, lai tajā no apkārtējiem novadiem būtu vairāk kandidātu nekā no pašām Cēsīm.

16 tūkstošus eiro kampaņai jau iezīmējusi Nacionālā apvienība, kura ar atšķirīgām sekmēm vēl strādā pie vēlēšanu sarakstiem. Partija bija iecerējusi Liepājā startēt vienā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību un Jauno konservatīvo partiju, taču no Reģionu apvienības jau saņemts kurvītis.

Nacionālā apvienība uzskata, ka visas trīs partijas vieno atbalsts ģimenēm, drošība un caurspīdīga pārvaldība, kas minēts partijas aicinājumā sadarboties. Tāpat aicināts liepājnieku kopējās intereses celt virs personīgajām un mazināt vēlētāju sašķelšanu.

Apvienības Liepājas mēra amata kandidāts Uldis Lipskis skaidro, ka ģimenes vērtību, nacionālas valsts, augstvērtīgas izglītības jautājumi ir tik prioritāri, ka diez vai šodien pašvaldību vēlēšanas drīkstētu reducēt tikai uz saimniecisku menedžeru izvēlēm.

Apvienot spēkus neizdodas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kuras noslēgto līgumu summa nepārsniedz 12 tūkstošu eiro atzīmi, Nacionālās apvienības piedāvājuma forma šķita neētiska, jo par ierosinājumu vispirms paziņots medijiem, nevis iespējamajiem sadarbības partneriem.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vilnītis (LRA) norāda, ka sarunas pēdējo mēnešu laikā par tādu attīstības scenāriju savstarpēji neesot bijušas. Turklāt lielākā daļa politisko spēku jau esot sagatavojuši kandidātu sarakstus, izvirzījuši pirmos numurus un izstrādā savas programmas. Organizācijas valde gan ir gatava spriest par iespējamo sadarbību ar citiem politiskiem spēkiem pēc vēlēšanām, kad būs skaidrs, kādu izvēli vēlēšanās ir izdarījuši liepājnieki.

Jaunā konservatīvā partija, kas joprojām strādā pie savas vēlēšanu stratēģijas un pārstāvniecības ģeogrāfijas veidošanas, atbildi par Liepāju vēl nav sniegusi, taču paziņojusi, ka tā kandidēs vismaz 32 pašvaldībās.

JKP nodaļas jau daudz kur esot sastādījušas deputātu kandidātu sarakstus. Piemēram, Jēkabpilī ar pirmo numuru startēs Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags, Alūksnē - Alūksnes novada domes deputāte Līga Langrate, bet Rēzeknē latgaliešu sabiedriskais darbinieks un Rēzeknes novada domes deputāts - Guntis Rasims, bet Cēsīs J. Rozenbergam konkurenci veidos Jānis Rukšāns un Raitis Sijāts.

Arī pašvaldību vēlēšanās viens no konservatīvo saukļiem vēstīs par vecajiem pašvaldību vadītājiem, kas amatā aizsēdējušies. “Ir zināmas pašvaldības, kur esošie vietvalži ir pie varas pat 30 gadu, bet nekāda pozitīva attīstība novados nenotiek. Bieži vien viņu vienīgie “panākumi” ir saistīti ar sava un savu radinieku materiālā stāvokļa uzlabošanu,” pauž partija, kas savam ideoloģiskajam pretstatam - Aivaram Lembergam uz Ventspils domes priekšsēdētāja amatu pretstatīs ilggadējo A. Lemberga oponentu Bruno Jurševicu.