Opozīcija: Obligāti ir ventilācijas kritēriji, nevis slēgtas tirdzniecības vietas

Teju piecus mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija ir atcelta, un valdība, saglabājot dažādus ierobežojumus iedzīvotāju ikdienā, ļāvusi strādāt ikvienam veikalam, kuram ir savas autonomas telpas. Tas nozīmē, ka liela daļa tirdzniecības centru zem viena jumta pulcināto tirgotāju savas durvis joprojām būs spiesti turēt slēgtas. Saeimas opozīcija uzskata, ka ir elementārs risinājums, kas ļautu strādāt ikvienai tirdzniecības vietai.
08.04.2021. Jānis Lasmanis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Nemierā ar valdošās koalīcijas akceptēto risinājumu, kas ir pretrunā ar valdības uzklausīto ekspertu viedokli, kuri uzskata, ka lielākās daļas tirdzniecības vietu atvēršana ir pāragra, ir tirdzniecības centri. Daži, piemēram, tirdzniecības centrs “Spice” pat uzsākusi kampaņu sociālajās interneta vietnēs, kur cenšoties izskaidrot tirdzniecības centros strādājošo mazumtirgotāju problēmas, vēršas pie sociāli aktīvākās sabiedrības daļas.

Arī pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Didzis Šmits uzskata, ka valdības saglabātie ierobežojumi tirdzniecības centriem ir nepamatoti. Piekrītot valdības lēmumam, ka tirdzniecības vietu vienlaikus apmeklējošo skaits ir jākontrolē, politiķis ir pārliecināts, ka darbu vajadzēja atsākt ikvienai tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietai. Ar vienu noteikumu - jānosaka telpu vēdināšanas un gaisa kvalitātes standarti. Gaisa kvalitātes rādītājiem pārsniedzot noteikto normu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu varētu liegt līdz brīdim, kad komersants ir paveicis visu nepieciešamo atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanai.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka vīruss izplatās aerosolu veidā. Tādēļ svarīga ir telpu vēdināšana, nezinu, kāpēc ekspertu un valdības līmenī to spītīgi ignorējam [..] Ir taču mērītāji. Saprotu, ka Normunds Bergs uz tā nopelnīs, bet viņš jau nav vienīgais ražotājs,”

atsaucoties uz “Jauno Vienotību” atbalstošo uzņēmuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētāju, kas vēdināšanas jautājumos ir vienisprātis ar politiķi, saka D. Šmits. Viņš arī neredz pamatojumu dažādiem ierobežojumiem pulcēties brīvā dabā.

Deputāts atzīst, ka tagad esam gudrāki, nekā pirmo reizi saskaroties ar Covid-19 radītajām problēmām un ieviešot dažādus ierobežojumus. Viņš nesaprot, kāpēc valdība neizmanto gada laikā visas pasaules zinātnieku un mediķu gūtās atziņas.

Arī “Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš pievienojas “Jaunās Vienotības” atbalstītāja un D. Šmita viedoklim, ka svarīgi būtu koncentrēt uzmanību uz gaisa kvalitātes kritērijiem.

“Ja vīruss izplatās pa gaisu, jākontrolē gaisa kvalitāte un tam vajadzētu būt kritērijam - ļaut vai neļaut atrasties telpās. Tas ir tehniski izdarāms un paveicams, bet valdība nez kādēļ nevēlas to paveikt,” saka I. Zariņš.

Savukārt valdības lēmumu pārtraukt ārkārtējo situāciju I. Zariņš uzskata par klaunādi, kas iestudēta, lai sabiedrībai parādītu, ka valdība kaut ko panākusi un situācija kļuvusi labāka.

Pirms Lieldienām valdība lēma, ka arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas iedzīvotājiem joprojām būs jāievēro daudzi ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi.

Nolemts turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus. Tādējādi arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.