Opozīciju atturošo ķēdi koalīcija pagarināt neļaus

Nodibinot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vētīs valdošās koalīcijas ministru veikumu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, opozīcija vēlas nodrošināties, ka vismaz nākotnē šāda veida komisiju vadība tiks uzticēta to dibināšanas iniciatoriem. Šis nav pirmais šāds mēģinājums, taču arī šim, visticamāk, nebūs lemts vainagoties ar panākumiem. Koalīcija nevēlas opozīcijai sniegt papildu instrumentus valdošo ikdienas traucēšanai.
15.04.2021. Jānis Lasmanis
 
©Inga Nestere/F64

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, “lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”, parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas” un pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komisijas izveidošanu iniciējušie deputāti ir pārliecināti- ir skaidri redzams, ka komisija jāveido, jo valdība uz deputātu jautājumiem sniedz pārlieku skopas atbildes vai vispār izvairās atbildēt uz jautājumiem par to, kā tiek organizēts darbs pandēmijas ierobežošanai.

Pret savējo nevērsīsies

“Attīstībai/Par!”, kuru pārstāvošais veselības ministrs Daniels Pavļuts noteikti būs komisijā strādājošo deputātu uzmanības centrā, jau paziņojusi, ka uz komisijas vadītāja amatu nepretendēs. Taču pārējās koalīcijas partijas no iespējas vadīt komisiju, kura, opozīcijas vadīta, noteikti pabojātu nervus visiem valdības locekļiem, atteikušās nav, un, visticamāk, šo opozīcijas iniciēto komisiju vadīs koalīcijas pārstāvis.

Līdz šīs komisijas vadības ievēlēšanai atlicis pārāk maz laika, lai mainītu ar likumu noteikto kārtību, kādā tiek ievēlēti komisiju vadītāji. Taču opozīcija naivā optimismā cer, ka tā spēs ietekmēt procesus nākotnē.

Proti, pieci “Saskaņu” pārstāvoši deputāti Saeimā iesnieguši likumprojektu, ar kuru paredzēts grozīt Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu, tajā nosakot, ka par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju var ievēlēt komisijas locekli, kas parakstījies par attiecīgās komisijas izveidi.

“Mēs ļoti labi zinām, kāpēc mums parlamentārās izmeklēšanas komisijas nestrādā, kā to iecerējuši Satversmes tēvi. Un labi zinām, kāpēc - jo Latvijā parlamentārās izmeklēšanas likums tika izveidots tā, lai šīs izmeklēšanas komisijas varētu pārvērst pilnīgā profanācijā. Tāpēc likums ir jāmaina! [..]

Tas būtu loģiski, ka opozīcijai, kura parasti ir šīs izmeklēšanas iniciatīvas īstenotāja, tad arī pašai ir jāuzņemas atbildība par šī procesa rezultātu. Kas savukārt dotu iespēju varas pozīcijai būt ne tikai šī izmeklēšanas procesa objektam, bet arī opozīcijas darba vērtētājam. Un likt arī opozīcijai atbildēt par savu sastrādāto. Rezultātā ieguvēji no tā būs visi,” saka viens no likumprojektu parakstījušajiem deputātiem - Ivars Zariņš.

Prognozējama neveiksme

Ar līdzīgu priekšlikumu opozīcija nāca klajā pēc tam, kad 12. Saeimā dibinātās par pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju dēvētās institūcijas vadībā tika ievēlēts “Vienotību” pārstāvošais Veiko Spolītis. Taču Saeimas vairākums likumprojektu pat nenodeva izskatīšanai komisijās.

Arī tagad iesniegtajiem likuma grozījumiem, visticamāk, būs identisks liktenis. Tā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka dāvājot opozīcijai šādas tiesības, parlamentārās izmeklēšanas komisijas par nenozīmīgiem jautājumiem taps viena pēc otras, kas diskreditēs sabiedrības jau tā zemu vērtētā parlamenta darbu vēl vairāk.

“Esmu strādājis dažās parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Tām nav nekāda jēga, tās rada brīžos, kad tas ir izdevīgi opozīcijai - pirms vai uzreiz pēc vēlēšanām, ja netiek iesaistīti koalīcijā. Tās nerisina problēmas, tās ir nodokļu maksātāju naudas tēriņš,” saka politiķis, kas uzskata, ka cīņas ar pandēmiju vadīšanas procesā patiešām ir saskatāmas noziedzīgas kļūdas, kas atbilstu krimināllikuma pantam par bezdarbību, bet tas jāizmeklē un līdz tiesai jānoved atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm.