Vitenbergs ieskandina KPV LV deputātu pārdali un frakcijas izjukšanu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga bezprecedenta lēmums gandrīz pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām pamest viņu lielajā politikā ievedušo partiju KPV LV ne tik daudz uz mirkli šķietami satricināja valdību, kā apliecināja to, ka tagad sevi “Par cilvēcīgu Latviju” dēvējošā organizācija ir neglābjami sašķēlusies un sairšanas procesā tās gaišākos prātus asimilēs stabilākie politiskie spēki.
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Par to, ka J. Vitenbergs nolēmis pamest KPV LV rindas un pievienoties Nacionālajai apvienībai, plašākai sabiedrībai kļuva zināms trešdienas pievakarē. Vēl vēlāk partijas valde paziņoja, ka līdz ar politiskās piederības maiņu J. Vitenbergs tiek atsaukts no ministra amata, jo koalīcijas līgums šim politiskajam spēkam piešķir trīs ministra amatus.

Neoficiāla informācija liecināja, ka KPV LV valde, uz savu prasību saņemot atteikumu, būtu gatava pat rosināt visu ministra amatu pārdali vai pat jaunas koalīcijas veidošanu.

Tas uz neilgu laiku radīja bažas par Krišjāņa Kariņa valdības stabilitāti, jo bija pamats uzskatīt, ka premjerministrs varētu neatsaukties prasībai atstādināt J. Vitenbergu.

Ministru prezidents medijiem to apliecināja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu. K. Kariņš dažādās variācijās skaidroja, ka šis ir KPV LV un Nacionālās apvienības iekšējs jautājums, kam nevajadzētu radīt lieku spriedzi valdībā.

“Ir skaidrs viens, mums, valstij ir vajadzīga stabilitāte un prognozējamība, mums, pietiek izaicinājumu. Mums ir daudz nopietnu darāmu darbu. Sagaidu ka Nacionālā apvienība un KPV turpinās viena ar otru runāt un atrisinās šīs šķietamās domstarpības, lai mēs varētu turpināt vienā mierā kopā strādāt,” teica K. Kariņš.

Par absurdu šo situāciju padarīja KPV LV Saeimas frakciju deputātu paziņojums, ka tie atšķirībā no partijas valdes atbalsta J. Vitenberga pāriešanu pie Nacionālās apvienības un neiebilst, ka viņš saglabā arī ministra amatu.

Skaidrību šajā jezgā ievieš KPV LV biedru attiecības. Gan partijas Saeimas frakcija, gan organizācija kopumā ir sašķelta. Pragmatiskā daļa, kurai piederēja arī J. Vitenbergs, vēlas ar viņiem sniegtajām pilnvarām realizēt vismaz mazumiņu no savulaik vēlētājiem solītā.

Otra - partijas valdes locekļus Ēriku Pucenu un Ievu Krapāni iekļaujošā daļa, kuru varētu dēvēt par KPV LV sākotnējo ideālu pūristiem, nav mierā ar šādu pieeju un, savu ideālu vadīta, pret pārējiem biedriem esot izvērsusi zināmu emocionālo teroru. Iespējams, tieši zem tā spiediena nav izturējis J. Vitenbergs, kurš sola “arī turpmāk atbalstīt KPV LV uzstādītās valstiskās intereses un ieceres, tāpat kā to darījis līdz šim”.

KPV LV Saeimas frakcijas pūristi arī nepiedalījās 15. aprīļa balsojumā, kurā parlamenta vairākums izteica atbalstu K. Kariņa valdībai. Secīgi, viņi frakcijas iekšienē nošķirti un netika informēti arī par J. Vitenberga plāniem, kamēr pragmatiķi par tiem bija lietas kursā. Pūristi nepiedalījās arī J. Vitenbergu atbalstošajā frakcijas balsojumā.

J. Vitenberga lēmums, visticamāk, ieskandina jau iepriekš daudzkārt prognozēto KPV LV frakcijas izjukšanu. Zināms, ka ekonomikas ministrs nav vienīgais, kuram tiek piedāvāta iespēja mainīt politisko piederību. Nav izslēgts, ka, pragmatiķu un pūristu attiecībās neparādoties atkusnim, ministra paraugam sekos arī citi, jo par šādu iespēju organizācijas iekšienē tiek runāts aizvien skaļāk.