Aizsardzību LGBT kopienai liberālie spēki būvē Krimināllikumā

Traģiskais notikums Tukumā, kurā – kā vēsta tajā cietušie – neracionāla naida vadīta persona vai personu grupa aizdedzināja dzīvu cilvēku, iespējams, tā seksuālās orientācijas dēļ, radījusi traģisku, taču pateicīgu fonu, lai parlamentā pārstāvētie liberālie spēki varētu aktualizēt nepieciešamību paplašināt krimināllikuma normas, kas vēršas pret sociālā naida un neiecietības izraisīšanu. Diemžēl liberāļi nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju problēmas risināšanai, kas varētu kavēt koncepta ieviešanu likumā. Cerams, ne tādēļ, lai viens uz otra fona audzētu savu politkapitālu.
28.04.2021. Jānis Lasmanis
 
©Oksana Džadana/ F64

Vispasaules tīmekļa Latvijas sektorā jau vairākas dienas bango emocijas par aizvadītās nedēļas nogalē Tukumā pastrādāto noziegumu. Kāds medicīnas darbinieks savas mājas kāpņutelpā apliets ar degšķidrumu un aizdedzināts.

Viņu glābjot, apdegumus guvis arī viņa partneris. Abu vīriešu partnerattiecības un par netradicionālu dēvēto seksuālo orientāciju LGBT kopiena tieši saista ar nozieguma motīvu, uz šo saikni norāda arī viens no noziegumā cietušajiem, bet policija pagaidām ir izvairīga savos secinājumos.

Aicina pēc skaidras pozīcijas

Šie notikumi nenoliedzami ir koncentrējuši sabiedrības aktīvākās daļas uzmanību uz neracionāla, pārsvarā nesodīta naida agresīvām izpausmēm, kuras nereti no līdzcilvēkiem jāizjūt LGBT kopienas pārstāvjiem.

Lai dotu skaidru signālu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajiem sabiedrībai, ka Latvija nav iecietīga pret naida noziegumiem Saeimas “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības” frakcijas iesniegušas grozījumus Krimināllikumā, kas paredz atbildību par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no seksuālās orientācijas.

Pašlaik likums precīzi identificē tikai tādus gadījums, kad naids vai nesaticības izraisīšana saistīta ar personas dzimumu, vecumu vai invaliditāti. Seksuālā orientācija īpaši izcelta spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā nav, taču tā atbildību paredz arī tad, ja nodarījums vērsts pret personu “jebkuru citu pazīmju dēļ”.

“Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” uzskata, ka ar aktuālo redakciju nepietiek, lai sabiedrībai tiktu raidīts skaidrs signāls par homofobisma neracionālo dabu un sekām, ar kurām jārēķinās, ja kāds savai neiecietībai ļaus izpausties vispārēji nepieņemamā formā.

“Pašreizējais likuma regulējums, paredzot atbildību par tādām darbībām, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, skaidri nosauc tikai trīs kritērijus [..]

Šī 2014. gadā pieņemtā norma ir jāpapildina, jo neiekļauj vairākus būtiskus diskriminācijas aizlieguma kritērijus, kuri tiek minēti starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības normās, kā arī tos, kuru pārkāpumus vērojam Latvijas sabiedrībā,” pamatojot nepieciešamību grozīt Krimināllikumu, pauž “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas deputāti.

“Mums ir nepārprotami jānorāda, ka ar šādiem noziegumiem mēs Latvijā nesamierināsimies, tie netiks pieļauti un par tiem pienāksies kriminālatbildība. Mums kā sabiedrībai ir jābūt iekļaujošai un atbalstošai,” “Jaunās Vienotības” priekšlikumus, kas saturiski ir ļoti tuvi “Attīstībai/Par!” iesniegtajiem, piesaka Andrejs Judins.

Vai merkantilisma pēdas?

Abu partiju virsmērķis, bez šaubām, ir viens, bet tā sasniegšanai izraudzītās formas vedina domāt, ka šajā gadījumā vismaz viena politiskā partija vai tās pārstāvji traģēdiju mēģina izmantot ne tikai kopējā labuma, bet arī sava politkapitāla vairošanai.

Proti, ideoloģiski relatīvi pietuvinātās partijas, kas kopīgi mēģinājušas legalizēt viendzimuma pāru attiecības, šoreiz iesnigušas divus atsevišķus likumprojektus.

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs A. Judins izmantojis situāciju, ka Krimināllikums Saeimā jau ir atvērts un savus priekšlikumus iesniedzis izskatīšanai pirms otrā lasījumā.

Savukārt “Attīstībai/Par!” iesniegusi atsevišķu likumprojektu, par kura nodošanu komisijām vēl jābalso Saeimai.

“Grozījumiem par naida noziegumiem nav sakara ar iepriekš uzsāktajiem Krimināllikuma grozījumiem, tāpēc iesniedzām tos kā atsevišķu likumprojektu.

Saturiski tie, protams, ir diezgan līdzīgi. Piedāvājam arī “Jaunajai Vienotībai” tos parakstīt, bet tajā brīdi neizdevās sakoordinēties. Ceru, ka komisija strādās ar mūsu un “Jaunās Vienotības” iesniegtajiem grozījumiem kopā. Ja mūsu grozījumi tiks nodoti komisijām,”

saka “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva.

Saeima, visticamāk, “Attīstībai/Par!” likumprojektu komisijām nodos, taču, vai tas tiks izskatīts kontekstā ar “Jaunās Vienotības” priekšlikumiem, grūti teikt. Zināms vien tas, ka J. Judins paša vadītajā apakškomisijā savus priekšlikumus iecerējis izskatīt jau nākamajā nedēļā. Koalīcijas partneru likumprojekta tālākā virzība esot atkarīga no “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” diskusijas, deputāta redzējumu atreferē “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas atbildīgā par saziņu ar medijiem Zelma Kolmane.

Ar neuzticības devu

Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošais, “Saskaņu” pārstāvošais Valērijs Agešins uzskata, ka abu partiju likumprojekti noteikti jāizskata atbildīgajās komisijās, jo “Latvijā nav vietas nevienam noziegumam”. Vienlaikus viņš pauž bažas vai koalīcijas liberālā spārna priekšlikumi negraus Krimināllikuma loģiku un konstrukciju.

“Mana pārliecība, ka visi noziegumi jāizmeklē rūpīgi neatkarīgi no tā, pie kādas sociālās grupas pieder cietušais. Latvijā nav vietas ne tikai naida runai un naida noziegumiem, bet nekādiem noziegumiem. Visi noziegumi ir vienādi nosodāmi, un tos nekādi nedrīkst šķirot atkarībā no tā, pret ko tie ir vērsti. Svarīgi lai šinī gadījumā ar grozījumiem netiktu pārkāpta juridiskā loģika un likuma konstrukcija,” saka V. Agešins, kura pārstāvētā partija jau paudusi atbalstu arī viendzimuma pāru attiecību legalizācijai.

Kaut arī nodošanu komisijās atbalstošs, taču vēl uzmanīgāks ir Nacionālo apvienību Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošais Jānis Iesalnieks. Viņš pirms likumprojektu atbalstīšanas vēlas uzklausīt likumprojektu autoru argumentus un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju redzējumu par piedāvātā regulējuma iespējām tikt piemērotām dzīvē.

Viens no abu politiķu uzmanību saasinošajiem aspektiem ir abu partiju piedāvātajos risinājumos iekļautā vēlme no Krimināllikuma svītrot normu, kas atbildību paredz vien tad, ja nodarījums radījis būtiski kaitējumu.

“Ja šo kritēriju svītro no panta, kā to vispār praksē būs iespējams realizēt no piemērošanas viedokļa.

Ir skaidrs, ka naida runa pret jebkādu sabiedrības grupu ir nosodāma, bet ja tā ir vienkārši palikusi kā runa bez sekām, vai tiešām tas ir Krimināllikuma jautājums?

Tas varētu būt administratīvo pārkāpumu jautājums…” retoriski jautā politiķis, kurš savu uzskatu dēļ pēdējās dienās saņēmis ievērojamu kritiku no LGBT kopienas un to atbalstītāju puses.