Sandra Kalniete: vakcinēšanās nedrīkst būt par pamatu brīvas cilvēku kustības ierobežošanai

Eiropas Savienība strādā pie tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanas. Iecerēts, ka tas vakcīnas pret Covid-19 saņēmušajiem atgriezīs ceļošanas iespējas un tādējādi palīdzēs ātrāk atveseļoties arī viesmīlības nozares uzņēmumiem.
30.04.2021. Jānis Lasmanis
 
©Rūta Kalmuka/F64

Par to, kāda informācija šim sertifikātam būs jāsatur, pagaidām, uzlabojot Eiropas Komisijas piedāvāto variantu, vienojies vien Eiropas Parlaments. Galējā vienošanās būs jāpanāk ES valstu līderu sarunās Eiropas Padomē, un šis process atšķirīgās izpratnes dēļ par personas datu aizsardzību un cilvēka brīvību solās nebūt vienkāršs.

Eiroparlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”) uzsver, ka ES Covid-19 sertifikātam būs praktiska nozīme vien tad, ja dalībvalstis spēs vienoties par kopīgu sistēmu un tās vienotu ieviešanu.

Politiķe ir pārliecināta, ka individuāli kritēriji un ceļošanas dokumenti, pie kā strādā atsevišķas dalībvalstis, var novest pie lielām jukām, kas cilvēkiem radīs tikai jaunas neērtības.

Kāds bija sākotnējais Eiropas Komisijas piedāvājums ES Covid-19 sertifikātam?

17. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar regulas priekšlikumu, kas paredz izveidot digitālo zaļo sertifikātu. Tas paredzēts kā apliecinājums tam, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, ir saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai pārslimojusi Covid.

Kādas ir Eiroparlamenta ieviestās izmaiņas, un ar ko tās ir labākas par sākotnējo variantu?

Pamatelementi paliek nemainīgi.

Mainīts sertifikāta nosaukums - tas vairs nav zaļais digitālais sertifikāts, tagad ir vienkārši un skaidri EU COVID-19 Certificate. Jo realitātē sertifikāts varēs būt arī papīra formā, un tam nav nekāda sakara ar zaļo politiku vides un klimata kontekstā.

Atrunāts, ka sertifikāts nedrīkst būt par pamatu brīvas cilvēku kustības ierobežošanai un jebkādu citu pamatbrīvību ierobežošanai, diskriminācijai, iekšējā tirgus ierobežošanai un tamlīdzīgi.

Tai skaitā sīkāk atrunātas datu aizsardzības prasības, piemēram, stingri aizliegta centralizēta datu apstrāde un uzglabāšana vai jebkāda datu apstrāde un uzglabāšana ilgāk par sertifikāta derīguma termiņu un ārpus sertifikāta tvēruma.

Dalībvalstīm arī jānodrošina, lai vakcīnas, testi un citi instrumenti būtu pieejami arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Iestrādāts arī stingrs un skrupulozs mehānisms, kā Komisijai jāatskaitās par sertifikāta ieviešanu, piemēram, par iespējamajiem riskiem un to novēršanu cilvēktiesību un datu aizsardzības jomā. Pirmā atskaite Komisijai jāiesniedz jau četru mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās.

Regulai ir fiksēts darbības laiks - 12 mēneši (Komisijas priekšlikumā tas bija beztermiņa, atkarībā no PVO slēdzieniem). Ja nepieciešams, regulu varēs pagarināt, bet tikai ievērojot stingri atrunātu procedūru.

Kādas problēmas jūs paredzat šī dokumenta saskaņošanas laikā ar Eiropas Padomi?

Tie būs kompetences sadales principa jautājumi - veselības aizsardzības jautājumi joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Eiroparlamentā par jautājumu bija atbildīgā tieslietu un iekšlietu komiteja, par šo jomu atbildīgais komisārs arī virza priekšlikumu.

Dalībvalstīm ir dažādas iespējas un intereses, piemēram, valstis ar mazāku vakcinēto skaitu, visticamāk, arī nevarēs nodrošināt bezmaksas testus. Arī saslimšanas risks “mazāk vakcinētajās” valstīs būs augstāks. Te loma ir arī iedzīvotāju skaitam, kuri atsakās no vakcinācijas dezinformācijas iespaidā.

Dažas dalībvalstis, piemēram, Ungārija, kuras izmanto “Sputnik” vakcīnu, vēlas lai visā ES tiktu atzītas šīs te vakcīnas. Šobrīd regulas projektā tas ir dalībvalstu ziņā, obligāti sertifikātā jāiekļauj tikai Eiropas Zāļu aģentūras apstiprināta vakcīna.

Diskusijas noteikti izraisīs arī procedūra, lai tomēr noteiktu ierobežojumus sertifikāta turētajiem, ja infekcijas rādītāji tūrisma galamērķos aug. Daudzas dalībvalstis tomēr vēlēsies noteikt pašizolācijas.