De facto Kariņa valdība ir kritusi

Nu jau bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasīšana devusi starta signālu ministru amatu pārdalīšanai, kas nozīmē, ka de facto Krišjāņa Kariņa valdība ir kritusi un jau šodien sāksies partiju sarunas par jaunās valdības aprisēm. Izskatās, ka lielākā zaudētāja būs uz izjukšanas sliekšņa balansējošā KPV LV, bet pabērna loma pašlaik iecerēta “Attīstībai/Par!”.
14.05.2021. Jānis Lasmanis
 
©Edmunds Brencis/F64

“Es teiktu, ka de facto ir kritusi valdība, bet koalīcijas izmaiņas nav plānotas. Tagad viņi pārrunā valdību ar esošo premjeru, jo nevienam nav pārliecības par savu premjera kandidātu. Kaut kas līdzīgs būtu, ja Kariņš būtu demisionējis - tad jau ar mums būtu viņa valdība līdz jaunās apstiprināšanai,” komentējot radušos situāciju saka politologs Filips Rajevskis.

Nacionālās apvienības vēlmes uzklausītas?

Pašlaik Nacionālā apvienība, pie kuras, pametot KPV LV, pievienojās J. Vitenbergs, premjeru aicina pārrakstīt koalīcijas līgumu, taču izmaiņām dokumentā politiskā spēka līdera Raivja Dzintara ieskatā vajadzētu būt minimālām. Proti, Nacionālajai apvienībai jāatdod ekonomikas ministra amats. R. Dzintars uzskata, ka plašākas izmaiņas valdībā Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos nebūtu vēlamas.

“Mēs redzam riskus, ka atsevišķas partijas patlaban, iespējams, vēro un vērtē reitingus. Tā, viņu izpratnē, ir šaha partija, kur sāk neveikties, kurā krīt laidņi, krīt torņi. Redzot, ka tuvojas mats, viens veids ir cieņpilni zaudēt vai vismaz samierināties, ka uzvara nebūs tik liela. Otra pieeja ir mēģināt nojaukt šaha galdiņu un sākt visu no jauna, bet galdiņa nojaukšana var būt bezatbildīga,” skaidroja R. Dzintars.

Fakts, ka premjerministrs pēc J. Vitenberga atlaišanas ekonomikas ministra amata pienākumu pildīšanu uzticējis Nacionālo apvienību pārstāvošajam zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, vedina domāt, ka šī Nacionālās apvienības vēlme tiks apmierināta. Par to liecina arī tas, ka premjerministrs KPV LV, kurai augstais amats pienākas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo koalīcijas līgumu, nav aicinājis izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu, kā tas bija, piemēram, tad, kad ekonomikas ministra amatu zaudēja Ralfs Nemiro un viņa vietā KPV LV izvirzīja J. Vitenbergu.

Laba augsne konfliktam

Taču neoficiāla informācija liecina, ka ekonomikas ministra amats nebūs vienīgais, kas mainīs politisko piederību. Politikas kuluāros mēļo, ka KPV LV tiks atņemts arī labklājības ministra amats, kurš tiks uzticēts Jaunajai konservatīvajai partijai. Līdz ar to tikai piecu deputātu lielajai KPV LV Saeimas frakcijai atliks vairs tikai iekšlietu ministra amats, kuru neviens pajukušās un tikai sliktāku alternatīvu dēļ kopā stutētās koalīcijas partneris Jaunajai konservatīvajai partijai uzticēt nevēlas.

Tiesa, šis esot tikai plāns, par kura realizēšanu būs krietni jāpacīnās, jo šāda rokāde nav pieņemama “Attīstībai/Par!”.

Arī Jaunajai konservatīvajai partijai būs savs sakāmais. Uz šādu iespēju, runājot ārkārtīgi caurspīdīgās līdzības, bet nenosaucot partiju vārdā, norāda R. Dzintars, kurš uzskata, ka konservatīvie savu rūkošo reitingu dēļ varētu pieprasīt aptverošākas amatu maiņas.

Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans ceturtdien gan vēl uzsvēra, ka pašlaik ar premjeru un partneriem nekādu sarunu nav bijis, un diskusijā par to, ka konservatīvie varētu vēlēties lielāku teikšanu valdībā, iesaistīties nevēlējās. Vienlaikus politiķis vainoja Nacionālo apvienību agresīvā koalīcijā nosprausto robežu graušanā.

Farss zeļ un plaukst

J. Vitenberga demisijas pieprasīšana sarežģītu situāciju izraisījusi ne tikai valdībā, bet arī Saeimā. KPV LV deputāti, kas pameta šo frakciju, jo neatbalstīja kolēģu vairākuma pieprasījumu par J. Vitenberga demisiju, izveidojuši piecu deputātu “Stabilitātes grupu”.

Lai vismaz šķietami legalizētu valdību atbalstošo Saeimas vairākumu, premjerministrs ar šo grupu, kuru vada kādreizējais KPV LV līderis Atis Zakatistovs, ceturtdien noslēdza vienošanos par sadarbību un atbalstu valdībai.

Taču nu premjeram vismaz teorētiski būs jāsadarbojas ne tikai ar viņu atbalstošajiem deputātiem, bet arī opozicionāriem un tiem KPV LV Saeimas frakcijas deputātiem, kuri jau ne reizi vien apliecinājuši, ka sadarboties ar valdību tie ir gatavi tikai pie noteiktiem apstākļiem. Saeimas prezidijam par vēlmi iestāties “Stabilitātes grupā” paziņojis KPV LV valdes loceklis Ēriks Pucens, organizācijas Saeimas frakcijā esošais Ralfs Nemiro un KPV LV valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne, kā arī pie frakcijām nepiederošā opozicionāre Jūlija Stepaņenko.

K. Kariņam un A. Zakatistovam nāksies ar šiem cilvēkiem sastrādāties jeb samierināties ar to, ka “Stabilitātes grupā” nav nekādas stabilitātes, un veidot vēl stabilākas stabilitātes grupu, ar kuru atkal vajadzēs parakstīt vienošanos par valdības atbalstu.

Saeimas deputātu interešu grupas Taivānas atbalstam vadītājs Jānis Vucāns skaidro, ka deputātu pieskaitīšana interešu grupām notiekot automātiski. Deputātam atliek vien par savu vēlmi iesniegumā paziņot Saeimas prezidijam, un tas deputātu ieskaita attiecīgajā interešu grupā. Viss. Šādu grupu pašnoteikšanās nesniedzas tālāk par sava vadītāja un vadītāja vietnieka ievēlēšanu.

Savukārt citi par informētiem uzskatāmi avoti skaidro, ka par grupas darbības mērķi, darba organizāciju un dalības noteikumiem var vienoties. Svarīgi, ka tas tiek izdarīts dibināšanas brīdī ar dibinātāju balsu vairākumu - ar domu, ka visi, kas vēlētos pievienoties, zinātu noteikumus. Ja deputāts pievienojas, viņš apņemas ievērot grupas darbības mērķi un noteikumus.

J. Stepaņenko gan uzsver, ka par A. Zakatistova grupas dibināšanu atbilstošajā kārtībā parlamentārieši nav informēti.