Levits koalīcijai piedraudēja ar Saeimas atlaišanu

Aizvadītajā piektdienā Satversmes tiesa paziņoja, ka tā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Varakļānu pievienošanu Rēzeknei atzīst par valsts pamatlikumam neatbilstošu.

Satversme nosaka, ka Satversmes tiesa “ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas”. Savukārt Satversmes tiesas likums nosaka, ka tās “spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām”.

Reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, Saeima Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likumu pirmdien centās pielāgot spriedumā paustajam, bet, Nacionālajai apvienībai un Jaunajai konservatīvajai partijai paužot neuzticību Satversmes tiesas spriedumam, tās rīkojums likumprojekta pirmajā lasījumā tika ignorēts.

Tik klaju likumu ignorēšanu E. Levits nevarēja nepamanīt, un otrdien viņš uz tepiķa izsauca koalīciju veidojošo partiju līderus. Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija liecina, ka E. Levits deputātiem atgādinājis: Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumus, jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi. Savukārt uzaicinātie politiķi bijuši vienisprātis, ka konstitucionāla krīze nedrīkst tikt pieļauta.

Dažas stundas pēc šīs tikšanās konstitucionālās krīzes novēršanas plāns tika realizēts, pieņemot likumu, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība. Savukārt Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. janvārim būs jāiesniedz Saeimai priekšlikumi attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Paredzēts, ka atsevišķajā Varakļānu novadā pašvaldības vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Tik strauja koalīcijas partneru viedokļu maiņa varētu raisīt izbrīnu, taču šķietamu skaidrību ievieš bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera aizgādībā bijušās Konstitucionālo tiesību komisijas 2008. gada viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu.

Komisija, kuru pirms 13 gadiem vadīja Egils Levits, norādīja, ka “īpašs valsts krīzes paveids ir konstitucionālā krīze” un priekšlaicīgas vēlēšanas ir viens no šādas krīzes risinājuma mehānismiem.

“Šis mehānisms ir atzīts gan parlamentāro demokrātisko republiku teorijā, gan praksē. Tam pamatā ir apsvērums, ka ievēlētā parlamenta sastāva saglabāšana līdz leģislatūras perioda beigām nav pašvērtība un parlamentam nav uz to nedz politisku, nedz morālu tiesību. Tā kā parlaments ir nevis suverēns, bet tikai tā pārstāvības orgāns, no tā izriet, ka nevar pastāvēt parlamenta absolūtas un neierobežotas tiesības darboties, ignorējot suverēna - tātad tautas - augstākās intereses [..] Atlaižot parlamentu un priekšlaicīgi sarīkojot jaunas vēlēšanas, jautājums par izeju no krīzes, kuru ir radījusi nevis tautas, bet gan tās ievēlētās pārstāvības orgāna - parlamenta [..] darbība, tiek nodots atpakaļ tautas izlemšanai. Tauta tad savu parlamentam izsniegto politisko mandātu pārskata un modificētā veidā izsniedz no jauna. Tās ir tautas kā suverēna loģiskas tiesības attiecībās ar savu pārstāvības orgānu - parlamentu,” trīs gadus pirms V. Zatlera vēsturiskā rīkojuma Nr. 2 savā viedoklī rakstīja E. Levita vadītā komisija.

Lai pārliecinātos, ka Neatkarīgās pieņēmums par E. Levita izmantotajiem instrumentiem darbā ar likumam nepaklausīgajām koalīcijas partijām ir patiess, jautājām par to sanāksmē klāt bijušajam Arvilam Ašeradenam (“Jaunā Vienotība”).

Politiķis apliecināja, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis E. Levitam uzdevis tiešu jautājumu: kas notiks, ja Saeimas vairākums nesekos Satversmes tiesas spriedumam? Atbilde bijusi tikpat tieša.

E. Levits atgādinājis, ka viņš ir Satversmes uzraugs un, ja Saeima pārkāps valsts pamatlikumu, viņam nekas cits neatliks, kā rosināt 13. Saeimas atlaišanu, nododot tās likteni vēlētāju rokās.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā