Policijas akadēmijas atjaunošanai jaunā ministre par labu nenāk

Jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva apšauba sava priekšgājēja Sanda Ģirģena izstrādāto plānu Policijas akadēmijas atjaunošanai, jo tas varētu būt pārlieku dārgs un realizējams garākā laika posmā, nekā tas nepieciešams iekšlietu un tiesībsargājošo iestāžu sistēmai kopumā. Paziņojums par ministru maiņu nāca dienā, kad S. Ģirģenam Noziedzības novēršanas padomes sēdē bija iecerēts prezentēt Iekšējās drošības akadēmijas koncepciju.
10.06.2021. Jānis Lasmanis
 
©Valsts kanceleja

Kopš 2010. gada jeb dižķibeles iekšlietu nozarei nav savas specializētas augstskolas, kā tas ir lielā vairumu Eiropas Savienības valstu. Tāpat vērojams zinātniskās pētniecības trūkums par drošības jautājumiem un iekšlietu nozarei svarīgiem problēmjautājumiem. Arī amatpersonām, kuras strādā un pārstāv specifiskas jomas, piemēram, kibernoziedzību un finanšu noziegumus, trūkst vienotas, nesadrumstalotas profesionālās izglītības piedāvājuma.

Uz to, ka Policijas akadēmijas likvidēšana bijusi liela kļūda un tā jālabo norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš vēl 22. aprīlī uzsvēra, ka valdības uzdevums ir pievērst uzmanību izglītības jautājumiem iekšējās drošības sistēmā.

“Tas nenozīmē, ka jāatjauno šī akadēmija, bet tomēr

viena iekšēji saskaņota policijas un līdzīgo amatpersonu izglītība no sākuma līdz beigām... Šai sistēmai ir jābūt, lai būtu kompetenti un izglītoti policisti un visi pārējie, kas nodrošina iekšējo drošību. Un tas būtu valdības uzdevums šim jautājumam pievērst uzmanību,”

teica prezidents.

Gatava programma

Tolaik vēl iekšlietu ministra amatā esošais Sandis Ģirģens (KPV LV) gatavoja koncepciju Policijas akadēmijas atjaunošanai jeb Iekšējās drošības akadēmijas izveidošanai. Noziedzības novēršanas padome, kurā cita starpā darbojas Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks un Valsts drošības dienesta priekšnieks, ar izstrādāto plānu bija jāiepazīstina 3. jūnijā, bet 2. jūnijā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka no valdību veidojošās koalīcijas tiek izslēgta pussabrukusī partija KPV LV, un Noziedzības novēršanas padomes sēde tā arī nenotika.

Tagad S. Ģirģens Neatkarīgajai stāsta, ka Iekšējās drošības akadēmija (IDA) tiktu dibināta uz Valsts policijas koledžas infrastruktūras bāzes ar jaunām, specializētām izglītības programmām, kuru veidošanā piesaistīti gan akadēmisko aprindu pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.

Pirmā programma bija paredzēta sabiedrības drošības un kārtības speciālistu izglītošanai. Piemēram, Kārtības policijas un pašvaldību policijas jauno kadru izglītošanai, bet otrā - gatavotu slepkavību, finanšu un kibernoziegumu izmeklētājus. Savukārt trešā mācību programma minēto programmu apguvušajiem piedāvātu maģistra programmu, “kas

satur jaunas, Latvijā nerealizētas programmas augstāko virsnieku sagatavošanai arī personāla un iestādes resursu vadībā”.

IDA projektā bija ietverts arī laboratorijas korpuss zinātniskai izpētei, ekspertu sagatavošanai, jaunākie informācijas tehnoloģiju simulatori specifisku prasmju apguvei.

Jaunā korpusa būvniecībai, esošo korpusu rekonstrukcijai, telpas aizpildot un pielāgojot studiju programmām, tika piesaistīts arī arhitekts. Esot veikti aprēķini par izmaksām. Lielāko izdevumu daļu bija paredzēts nosegt ar ES finanšu instrumentiem, kas ļāva samazināt valsts budžeta izdevumus.

Pārāk lēni un dārgi

Bijušais iekšlietu ministrs saka, ka, pateicoties ES finansējumam, šis projekts valstij izmaksātu aptuveni 10 miljonus eiro, kas E. Ģirģena skatījumā ir maz, bet darbību IDA varētu sākt 2024. Vai 2025. gadā.

Iespējams, tieši šajos punktos jaunā iekšlietu ministre saskata problēmu - iespējams, 10 miljoni eiro pēc dāsnajiem kovidpabalstiem un kompensācijām kādam var šķist par daudz. Arī Egils Levits ir teicis, ka iekšējo drošību sargājošo izglītības sistēma jāsakārto ar “saprātīgām” investīcijām. Arī termiņš, kurā varētu sākt darboties IDA, ir garāks nekā M. Golubevas (“Attīstībai/Par!”) piedāvātajā variantā - atsevišķu katedru izveide Latvijas universitātēs. Šī uzdevuma realizēšana varētu prasīt tikai pusotru gadu. Uz to, ka policijas (un ne tikai) izglītības sistēma jāsakārto pēc iespējas ātrāk, norāda gan opozicionāri, gan koalīcijas partneri, gan paši policisti un citi iekšējo drošību sargājošie dienesti.

M. Golubeva tuvākajā nākotnē sola nākt klajā ar ekspertu izstrādātu pētījumu, kurš piegājiens ir labāks - īpaša akadēmija vai atsevišķas programmas universitātēs.

“Akadēmija ir labs zīmols, labs veids parādīt, ka valsts rūpējas par nozari, bet akadēmija ir garākais un dārgākais ceļš, kā līdz šim mērķim nonākt. Mums jāapsver, vai ļoti, ļoti dārga infrastruktūra ir labākais veids, varbūt sadarbība ar universitātēm ar jaunām katedrām ir labāks. Kad salīdzināsim divus scenārijus, kas ir efektīvāk un valstij lētāk, uzreiz iesim uz priekšu, nekavējoties itin nemaz,” saka iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Par drošību jāmaksā

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka vienīgais ceļš profesijas prestiža nostiprināšanai un izglītības uzlabošanai ir akadēmijas atjaunošana un ar to nedrīkst vilcināties. Viņaprāt, arī argumenti par to, ka atsevišķa akadēmija ir dārgs projekts, neiztur kritiku, jo valsts iekšējo drošību šādos lielumos nevajadzētu mērīt.

“To, ka akadēmiju vajag, teicis Valsts prezidents un premjerministrs. Ir pat 2022. gada budžetā iezīmēti līdzekļi.

Aicinātu ierēdņus ieklausīties un atgriezties pie tiem modeļiem, kas visā pasaulē pierādījuši sevi kā strādājoši modeļi. Ja ir specializēta iestāde, tad ir specializēta augstākās izglītības iestāde. Lētākais nekad nav labākais, visam ir sava cena,” saka komisijas vadītājs.

“Projektu jau bija akceptējis premjers, un es nesaprotu, kāpēc tas netiek turpināts. Premjerministrs Kariņš izdeva rezolūciju Golubevai vienkārši atrisināt izglītības jautājumu, nevis pabeigt šo akadēmijas atjaunošanas projektu [..] ar to ir noplicināts visu iesaistīto darbs, un tas bija ļoti apjomīgs. Arhitekts, izglītības programmas un tā tālāk. Manuprāt, tā ir kaitniecība attiecībā uz visu iekšlietu nozari,” saka S. Ģirģens. Runājot par politiku kopumā, viņš piebilst: “Man ir ļoti žēl, ka atnāk jauni politiķi, attāli no nozares, un viņiem jau ir viedoklis, neiepazīstoties ar to darbu apjomu, kas izdarīts lielākā darba periodā.”