Ušakovam neizdodas pierādīt viņa atlaišanas nelikumību

Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kas no amata tika atlaists saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu, arī otrajā Administratīvās tiesas instancē zaudējis. Tiesa atzinusi, ka viņš no pilsētas galvas amata atbrīvots pamatoti.
16.06.2021. Jānis Lasmanis
 
©Rūta Kalmuka/F64

Tiesa gan, arī šo spriedumu bijušais galvaspilsētas mērs var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Jautāts, kāda būs viņa tālākā rīcība, N. Ušakovs Neatkarīgajai teica, ka par to lems, kad būs iepazinies ar tiesas spriedumu.

Gada sākumā, kad Administratīvā apgabaltiesa atlika sprieduma taisīšanu, jo pievērsa uzmanību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumam izbeigt kriminālprocesu, kura ietvaros tika vērtēts pirmās instances tiesas par teju būtiskāko pamatojumu N. Ušakova atstādināšanai minētais nodarījums. Janvārī tiesa atzina, ka lietā parādījušies jauni apstākļi, kas svarīgi lietas pareizai izspriešanai, un nolēmusi lietu atsākt skatīt pēc būtības.

Proti, no Rīgas mēra amata atstādinātais, nu jau Eiropas Parlamentā ievēlētais N. Ušakovs vērsa tiesas uzmanību uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija uzsācis kriminālprocesu pret viņu, kura ietvaros vērtēja viņa kā SIA “Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētāja pārstāvja atbildību par Rīgas domes finanšu līdzekļu 18,4 miljonu eiro apmērā pārskaitīšanu SIA “Rīgas satiksme” to ieguldīšanai uzņēmuma paša kapitālā.

Šis iespējamais pārkāpums tika vērtēts arī administratīvajā tiesā, bet, kamēr tā taisīja otrās instances spriedumu, KNAB, tostarp piesaistot atzinuma sniegšanai neatkarīgu grāmatvedības ekspertu, konstatējis, ka norādītais maksājuma mērķis - ieguldījums pašu kapitālā - nav bijis korekts, tomēr šīs neprecizitātes dēļ pārskaitījums neietekmēja Rīgas domes budžetu, tādēļ kriminālprocess ir izbeigts.

Toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) rīkojumu par N. Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas izdeva 2019. gada 5. aprīlī. Rīkojumā bija uzskaitīti vairāki N. Ušakova kā Rīgas mēra un kā “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarītie pārkāpumi.

Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017. gada budžeta izpildi, attiecībā uz “Rīgas satiksmes” finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi. Saistībā ar šo gadījumu N. Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma “Par grāmatvedību”, Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma “Par pašvaldību budžetiem” normas.

Pēc pirmās instances sprieduma viņš paziņoja, ka viņam tas nav pārsteigums un šāds iznākums esot bijis sagaidāms. Vēlāk viņš pārsūdzēja sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, tāpēc lieta nonāca Administratīvajā apgabaltiesā.

Politiķis uzsvēra, ka, tiesājoties ar J. Pūci, tiesai visus dokumentus sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki, kas, viņaprāt, “pats par sevi ir jautājums par interešu konfliktu”.