Ugunsdzēsējs: katra jaunā valdība jāiedzen bunkurā mācīties

Lai nākotnē Latvijas valsts būtu sagatavotāka dažādām krīzes situācijām, katram jaunajam Ministru kabineta sastāvam būtu jāiziet īpaši kursi, kas radītu priekšstatu par to, kā spēkā esošie normatīvie akti regulē valsts reakciju krīzes situācijā. Noderētu arī īpaši komunikācijas kursi, kas politiķiem mācītu, kā nerīkoties.
21.07.2021. Jānis Lasmanis
 
©Oksana Džadana/ F64

Šādas atziņas izriet no otrdien notikušās Covid-19 pandēmijas krīzes pārvaldību pētošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicināto viesu teiktā.

Tā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, balstoties pieredzētajā Covid-19 pirmā viļņa laikā, pauda pārliecību, ka katram jaunajam Ministru kabineta sastāvam vajadzētu iziet kursus, kuros tie apgūst pamatus, kā darbojas dažādi krīzes vadības algoritmi - kam un kādā kārtībā jāpieņem lēmumi, kas un par ko atbild.

“Kad jauna valdība sāk strādāt, uz nedēļu vai divām tā jāiedzen bunkurā un par visiem šiem algoritmiem jāizstāsta, lai viņiem būtu skaidrs, kā tie darbojas [..]

Ne jau dienesti var pieņemt lēmumu par kaut kādu ierobežojumu, to pieņem politiķi,” saka M. Baltmanis, kas Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī vadīja krīzes vadības padomi.

Viņš arī zināja stāstīt, ka valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības tiek organizētas ik četrus gadus, taču līdz šim Ministru kabineta sastāvs tajās nav iekļauts. Nākamajās mācībās, kas paredzētas rudenī, gan to vēl varot paspēt izdarīt.

Savukārt saskaņā ar Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska redzējumu Ministru kabineta locekļiem nenāktu par ļaunu apgūt arī krīzes komunikācijas pamatus, jo līdz šim piedzīvotais liecina, ka šādu iemaņu trūkuma dēļ tiek mazināta sabiedrības uzticība valdības lēmumiem.

“Pērnajā pavasarī visi atvērtām mutēm klausījās, ko teiks Dumpis un Perevoščikovs [Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis], bet rudens, ziemas periodā katrs jau bija gudrāks par viņiem. Šādā situācijā ļoti grūti pārvaldīt pandēmiju. Jo vairāk, ja nav vienādi viedokļi valdībā un ja vēl ir Saeimas pretnostatījums, process kļūst ļoti sarežģītāks un pretrunu plosīts. Arī publiskā komunikācija iedragā sabiedrības uzticēšanos valstij. Ja katru dienu ir atšķirīgi vēstījumi, tas krīzes pārvaldību padara par murgu,” atgādinot par valdības un Saeimas dažādajiem vēstījumiem par skaistumkopšanas nozari, teica Valsts kancelejas galva. Līdzīgs piemērs bija valdības un Saeimas dažādie viedokļi par āra terašu darbu.

Bez iepriekšminētajiem, nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts sagatavošanai krīzes situācijām M. Baltmanis minēja arī brīvprātīgo iesaistīšanu, it īpaši nevalstisko organizāciju kontekstā. Tāpat viņš uzsvēra, ka būtu jāpabeidz akreditētas laboratorijas izveide, kur varētu pārbaudīt individuālās aizsardzības līdzekļu kvalitāti. Arī ekspertu iesaistei, viņaprāt, ir liela nozīme. Būtu arī jādomā par Civilās aizsardzības operacionālās vadības centra izveidi. “Nav īsti labi uzlikt par pienākumu Valsts kancelejas direktoram vadīt kaut kādu starpinstitūciju grupu. Mēs redzam, ka to varētu veidot uz VUGD bāzes,” saka M. Baltmanis.