Ainārs Šlesers Saeimu vēlas iekarot ar bijušajiem un sirdīgajiem
Solot tiesisku izrēķināšanos ar ilglaicīgi pie varas esošo “Jauno Vienotību” un tās satelītiem, sestdien nodibinātā partija līdzīgi citiem par populistiskiem un konservatīviem dēvētiem politiskajiem spēkiem sola panākt, ka nākotnē valsts prezidentu ievēlēs tauta.
Interesanti, ka šim amatam jaunveidotā politiskā partija izvirzījusi Jūliju Stepaņenko. Politiķi, kuras lojalitāte tās līdz šim pārstāvētajām partijām likusi vēlēties vairāk.
Proti, viņa divas reizes Saeimā ievēlēta no mūžīgajai opozīcijai lemtās “Saskaņas” saraksta, bet abas reizes J. Stepaņenko no organizācijas, kas viņai deva iespēju kaut nedaudz ietekmēt valsts attīstību, novērsās.
Vēl vairāk. Šajā Saeimas sasaukumā viņa pat izstājās no “Saskaņas” Saeimas frakcijas, lai vēlāk kopā ar redzamāko opozicionāru - Aldi Gobzemu nodibinātu partiju “Likums un kārtība”, taču neilgi pēc A. Šlesera - sena ģimenes drauga - paziņojuma par atgriešanos politikā to pameta, lai pievienotos jaunajiem taisnības cīnītājiem.
Nenoliedzami J. Stepaņenko, neraugoties uz to, ka līdz šim lemta strādāt neviena nemīlētajā opozīcijā, ir prasmīga un labi izglītota politiķe. Var strīdēties, un sabiedrība to dara, par viņas viedokļu atbilstību mūsdienu viedokļu pamatplūsmas standartiem, bet viņas argumentēšanas spējas ir krietni labākas par dažu labu koalīcijas deputātu, kurš reizēm pārpratuma dēļ nonācis Saeimas tribīnē.
Taču A. Šlesers viņas kvalitātes pacēlis vēl augstākā un lielai daļai sabiedrības nepieņemamā (visticamāk) līmenī. A. Šlesers viņas kvalitātes pielīdzina daudzu teju pielūgtajai bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Prezidentei, kuras vadībā Latvija iekļuva NATO un Eiropas Savienībā, kā arī dziesmu svētkos eksaltēti slavināja mūsu valsts un tās tautas varenību.
Jāatzīst, jaundibinātās partijas idejas virzītājs A. Šlesers, kas pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām ir gatavs uzņemties premjerministra pienākumus, šajā jautājumā sižeta līniju ietur perfekti. Viņš pārliecinājis Līgu Krapāni, kas astoņus V. Vīķes-Freibergas prezidentūras gadus bija prezidentes labā roka komunikācijā ar sabiedrību, pievienoties savai komandai.
Vēl vairāk, sabiedrisko attiecību speciāliste, kas nesen vakcinācijas jautājumos nepopulāra viedokļa dēļ tika patriekta no Valsts kontroles komunikācijas daļas vadītājas amata, ir nominēta kultūras ministres amatam.
Vēl viens “bijušais” A. Šlesera dibinātajā organizācijā ir Viktors Ščerbatihs - bijušais olimpietis, uz kura lauriem atsperoties savu politisko kapitālu savulaik veiksmīgi audzēja Zaļo un zemnieku savienība. V. Ščerbatihs būšot atbildīgs par sportu un jauniešiem.
Politiskās organizācijas “Latvija pirmajā vietā” vīzija spējusi uzrunāt arī vienu no cilvēkiem, kas palīdzēja Saeimā iekļūt politiskajai viendienītei KPV LV - sabiedriskajā ēdināšanā dienišķo maizi pelnījušajai Lindai Liepiņai, kas, vīlusies politpartneros un politikā kopumā, nolika Saeimas deputāta mandātu. A. Šlesera partijā viņai atvēlēta Saeimas priekšsēdētājas vakance.
Savdabīgajā “Latvija pirmajā vietā” lokomotīvju “bijušo” sarakstā pēdējais, bet ne zemāk vērtējamais ir bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, kurš esošās Saeimas koalīcijas tiesiskāko pārstāvju ideālu dēļ zaudēja daudzus gadus sildīto amatu komisijā. Viņš būs jaundibinātās partijas ģenerālsekretārs.
“Bijušo” sarakstu jaundibinātajā organizācijā papildina arī persona, kas kādam esošās koalīcijas bezkompromisa partnerim spējīga izraisīt vismaz pumpas, ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kas pēc vēlēšanām ir gatava no Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna pārņemt tieslietu ministra amatu.
Paredzēts, ka 2022. gada rudenī paredzētajās Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startēs J. Stepaņenko, savukārt A. Šlesers kandidēs ar pēdējo numuru.
Vēlēšanu saraksta līdere Kurzemē būs I. Jurča, Zemgalē bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, Latgalē - V. Krištopans un Vidzemē - L. Liepiņa. Paredzēts, ka šie cilvēki ieņems arī partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.
A. Šlesers arī pavēstīja, ka piedāvās pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kur pusi deputātu joprojām ievēlēs no partijām un pusi mažoritārajā sistēmā, kur cilvēki varēs kandidēt bez piederības partijai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
