"Progresīvajiem" vēl gads vēlētāju pierunāšanai

Aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā “Progresīvo” kongresā organizācija savā valdē - gadu pirms vēlēšanām - veica būtiskas izmaiņas. No deviņiem valdes locekļiem savus amatus saglabāja vien trīs. Tajā skaitā arī Rīgas domes vicemērs Mārtiņš Kossovičs, bet līdzpriekšsēdētāja posteni, saglabājot valdes locekļa statusu, zaudēja Edmunds Cepurītis, kuru amatā nomainīja Atis Švinkus.

Ambīcijas nepārsteidz

A. Švinkus uzskata, ka partija kopš tās dibināšanas augusi kvalitatīvi. Par to liecinot fakts, ka uz deviņām valdes locekļu vietām kandidēja 20 partijas biedri. Šīs apziņas iedrošināts, A. Švinkus nospraudis mērķi ne tikai kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās, kas paredzētas nākamā gada rudenī, bet pat kļūt par valdošās koalīcijas sastāvdaļu.

“Šis kongress parāda “Progresīvo” izaugsmi. Uz deviņām valdes vietām mums kandidēja 20 cienījami kandidāti.

Mans mērķis ir “Progresīvie”, kas pēc gada piedalās nākamās valdības veidošanā.

Lai sasniegtu šo mērķi, es došos uzrunāt profesionāļus, kuri atbalstīs eiropeiskas, zaļas un sociāli atbildīgas vērtības,” līdzīgi praktiski visu politisko spēku līderiem šādās situācijās, teica jaunais organizācijas līdzpriekšsēdētājs.

Lai sasniegtu šo mērķi, “Progresīvo” kongress arī apstiprinājis partijas jaunās, 14. Saeimas vēlēšanām kaldinātās programmas pamatprincipus - zaļāka Latvija un atbalsts izglītībai. Līdz konkrētu darbu definēšanai organizācija vēl nav tikusi.

“Kongress ir ceļa sākums, lai ietu uz mērķi. Apstiprināti tika pamatprincipi [..] Tuvāko mēnešu laikā mēs strādāsim pie Saeimas programmas un kandidātu saraksta,” skaidro A. Švinkus.

Jautāts, vai ambīcijām kļūt par vienu no valdības veidojošajiem spēkiem jau 14. Saeimā ir pamats. A. Švinkus uzsver, ka “Progresīvie” nav īslaicīgs politprojekts un savu mērķu sasniegšanai organizācija ir gatava veikt maratonu. “Mēs necīnāmies pēc reitinga punktiem. Agrāk vai vēlāk nonāksim līdz saviem mērķiem,” saka “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs.

Konservatīvākajiem nepieņemami

Kamēr top jaunā “Progresīvo” programma, varam atminēties novēloti, bet sabiedrības uzmanības centrā šopavasar nonākušo uz 13. Saeimas vēlēšanām tapināto partijas programmu.

Interesenti tās kodolā bija atraduši punktu, kurš paredzēja, ka

paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, progresīvajiem nonākot pie varas, tiktu piemērota visiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkstošus eiro.

Tolaik tika pamatoti norādīts, ka lielajās pilsētās šāda sistēma nozīmētu, ka teju ikviens dzīvokļa īpašnieks tiktu pieskaitīts bagātajiem un tiktu aplikts ar nesamērīgu nodokli.

Cita starpā “Progresīvie” bija iecerējuši arī atteikšanos no iespējas personas atbrīvot no apcietinājuma pret drošības naudu, jo turīgākus aizdomās turētos tas nostāda izdevīgākā pozīcijā nekā nabadzīgākos.

Šī programma “Progresīvo” interneta vietnē vairs nav atrodama un attiecīgajā sadaļā kaut kas jauns, visticamāk, parādīsies, tuvojoties vēlēšanām. Taču 2018. gada Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” savāca 2,61% balsu, kas bija nepietiekami, lai iekļūtu Saeimā, bet pietiekami, lai partija sāktu saņemt valsts finansējumu.

Optimismu smeļas reitingos

Pašlaik organizācija, vērojot politisko partiju reitingus, var teikt, ka tās popularitāte ir augusi. Pēc SKDS augustā veiktās aptaujas datiem, par “Progresīvajiem” balsot ir gatavi 3,6% vēlētāju. Vēl optimistiskāki ir “Factum” aptaujas rezultāti. Organizācija, kas visprecīzāk prognozēja 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus “Progresīvajiem” sola 5,7% vēlētāju balsu un līdz ar to arī iekļūšanu Saeimā. Ar piebildi - ja vēlēšanas notiktu augustā.

Vērtējot šo informāciju caur noteiktu prizmu, “Progresīvie” patiešām var lolot optimistiskas cerības uz iekļūšanu Saeimā un vismaz dalību kādā no valdības veidošanas sarunu raundiem.

Piemēram, nu jau pašķīdušajai un de facto neeksistējošajai partijai KPV LV (“Par cilvēcīgu Latviju”) vēl 13. Saeimas vēlēšanu gada maijā sociologi un eksperti neprognozēja pat iekļūšanu Saeimā, bet 2019. gada sākumā tā kā otra lielākā Saeimas frakcija kļuva par pilntiesīgu valdošās koalīcijas pārstāvi. Līdzīgā situācijā bija arī pārējie pašreizējās koalīcijas pārstāvji: “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par!” un Jaunā konservatīvā partija. “Progresīvajiem” tolaik neprognozēja pat viena procenta robežas sasniegšanu.

Pārāk liberāli Latvijai?

Politologs Filips Rajevskis gan nav tik optimistisks. Viņš uzskata, ka nopietni ņemamus rezultātus, kas dāvātu iespēju pieteikt sevi valdībai, “Progresīvie” nespēs sasniegt pat Rīgā, kur atrodas to lielākais elektorāts.

“Domāju, ka “Progresīvo” ideja nosaka arī izredzes. Neticu šo ideju veiktspējai ārpus Rīgas. Arī Rīgā viņu veiksmes atslēga lielā mērā bija ne jau viņu lieliskās idejas, bet tas, ka viņiem bija profesionāli veidota kampaņa.” Savukārt, kandidējot pašvaldību vēlēšanās reģionos, “Progresīvie”, kandidējot atsevišķi, šādas prasmes nedemonstrēja, saka politologs.

F. Rajevskis uzskata, ka “Progresīvie” organiski iederētos kādas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā, taču pagaidām šādam scenārijam atbilst tikai viens politiskais spēks ar vērā ņemamu vilkmi - “Kustība “Par!””. Taču tā vismaz pagaidām vēl nav paziņojusi par “laulības” šķiršanu ar “Latvijas attīstībai”. “Progresīvie” jau paziņojuši, ka apsvērtu sadarbību ar “Kustību “Par!””, ja vien tie lauztu savienību ar “Latvijas attīstībai”. Turklāt “Jaunā Vienotība”, kuras vēlētājam “Progresīvie” varētu šķist pārāk liberāls spēks, jau ir sākusi mest lokus ap “Attīstībai/Par!”, lai izzondētu sadarbības iespējas uz 14. Saeimas vēlēšanām.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā