Kažokzvēru jautājumā partijas nespēj formulēt skaidru pozīciju

Gatavojoties šodienas balsojumam par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu, vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku nav spējuši formulēt vienotu pozīciju. Deputāti brīvi varēs balsot saskaņā ar savām prioritātēm un vīziju par valsts attīstību – atbalstīt eksportspējīgu nozari vai aizvien lielāku uzmanību pasaulē gūstošās rūpes par dzīvniekiem.
16.09.2021. Jānis Lasmanis
 
Lai pārliecinātu deputātus atbalstīt likumprojekta par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu atbalstīšanu, biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji otrdien pie Saeinas uzsāka mēnesi garu akciju, kuras laikā pie Saeimas novietotā būrī visu laiku atradīsies kāds organizācijas biedrs ©Ģirts Ozoliņš/F64

Nosakot pārejas laiku līdz 2026. gadam, likumprojektu, kas paredz ieviest aizliegumu audzēt kažokzvērus, ja audzēšanas vienīgais iemesls vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, parakstījuši gandrīz visu Saeimas frakciju pārstāvji. Dokumentā trūkst vien Nacionālo apvienību pārstāvoša tautas priekšstāvja paraksta.

Taču tas nenozīmē, ka likumprojekts patiešām tiks atbalstīts, jo lielākajā daļā Saeimas frakciju būs brīvais balsojums.

Piemēram, likumprojektu parakstījis arī Zaļo un zemnieku savienības valdes līdzpriekšsēdētājs, Latvijas Zaļo partiju pārstāvošais Edgars Tavars, taču frakcija, kurā darbojas arī Latvijas Zemnieku savienības un reģionālo partiju pārstāvji, nebalsos vienoti.

“Mums ir atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā, un mēs to akceptējam,” saka E. Tavars.

Dokumentu parakstījusi arī nesen dibinātajai “Neatkarīgo” frakcijai piederošā Ramona Petraviča, bet viņas kolēģis frakcijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājošais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro iniciatīvu neatbalsta.

Viedokļu dažādība ir arī “Jaunajā Vienotībā”. Par to liecina fakts, ka dokumentu parakstījis tautsaimniecības komisijā strādājošais Atis Lejiņš, taču frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Adamovičs Neatkarīgo informēja, ka frakcijā šodien būs brīvais balsojums.

Par to, kā balsos Jaunā konservatīvā partija, var tikai minēt. Likumprojektu gan parakstījusi tās pārstāve Linda Medne, taču konservatīvo frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans, jautāts, kā balsos konservatīvie, atbildēja lakoniski un nedaudz mīklaini: “Būs taktisks balsojums.” Pēdējā reize, kad K. Feldmans runāja par konservatīvo taktiskajiem balsojumiem, bija pērnā gada decembrī. Toreiz, pateicoties konservatīvo balsojumam, kas vērsās pret liberāli noskaņotu juristu ievēlēšanas Satversmes tiesā, Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanas beidzās bez rezultāta.

Skaidri zināms, ka likumprojektu atbalstīs visa “Attīstībai/”Par!”” Saeimas frakcija.

Otrais piegājiens

Šī nav pirmā reize, kad Saeimas darba kārtībā nonāk priekšlikums aizliegt kažokzvēru audzēšanu. Pirms pieciem gadiem ar gandrīz identisku priekšlikumu klajā nāca “Saskaņu” pārstāvošais Ivars Zariņš.

“Man rūp mūsu mazāko brāļu liktenis, tāpēc jau daudzus gadus nelietoju dzīvniekus uzturā, lai manis dēļ tie nebūtu jānogalina. Pēc būtības tas ir mans priekšlikums, kuru biju sagatavojis un iesniedzis jau 2016. gadā - izmantojot iespēju, kad likums bija atvērts, lai it kā parūpētos par cirka dzīvniekiem, bet patiesībā lai taisītu šovu ap to,”

saka I. Zariņš, kurš uzskata, ka tolaik patiesu rūpju par dzīvniekiem valdošajā koalīcijā nebija un, iespējams, nav arī tagad.

Līdzīgi citām frakcijām, arī “Saskaņā” būs brīvais balsojums. Partijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka šajā jautājumā katram jābalso saskaņā ar saviem ideāliem un dzīves laikā gūto pieredzi. “Bet man kā vecam vīram iebilst modernākai pieejai nebūtu lāgā, es izskatītos īpaši senili,” norādot, ka visticamāk likumprojektu atbalstīs, saka J. Urbanovičs.

Bezzobains likumprojekts

2016. gadā tautsaimniecības komisijā strādājošais, ZZS pārstāvošais sabiedrībā populārais dzīvnieku draugs Ingmārs Līdaka gan apšauba versiju, ka tolaik I. Zariņa likumprojekts noraidīts kaut kādu iekšēju spēļu vai nepatikas pret opozīciju dēļ.

“Jautājums par dzīvnieku izmantošanu cirkā jau tā bija ļoti sarežģīts un sabiedrību šķeļošs. Ja likumprojektā iekļautu vēl šo jutīgo jautājumu, likumprojekts, visticamāk, pazustu debatēs un netiktu pieņemts vispār,” saka bijušais Saeimas deputāts.

Taču, viņaprāt, iesniegtais likumprojekts ir nepiedodami nepilnīgs, jo problēmu risina tikai šķietami. Proti, viņaprāt, būtu jādiskutē arī par kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumiem.

“Jo aizliegums sprostos esošo dzīvnieku skaitu nesamazinās, tas vienkārši pārcelsies uz Baltkrieviju vai kādu citu zemi, kur šāda aizlieguma nav,” saka I. Līdaka.

Uz šo aspektu norāda arī E. Tavars, kurš līdz ar likumprojekta nodošanu komisijām iecerējis uzsākt visaptverošu diskusiju par šiem jautājumiem, un R. Nemiro.

Pēdējais arī uzskata, ka visaptverošam aizliegumam, kas ietvertu arī tirdzniecību, būtu rezultāts tikai tad, ja pilnīgi visa sabiedrība tādu atbalstītu. “Ja 100 procenti sabiedrības būtu gatavi atteikties no kažokādām, tad aizliegumu var ieviest, bet, ja kaut viens procents nepiekrīt, tad būs kontrabanda un trešo valstu izmantošana,” saka R. Nemiro.

Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra SKDS šī gada jūnijā veiktas socioloģiskās aptaujas rezultātiem, dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei neatbalsta 63% Latvijas iedzīvotāju.

Sekosim Eiropai?

Likumprojekta autori uzsver, ka sabiedrības viedoklis Latvijā atspoguļo vispārēju tendenci Eiropā. Kopš 2007. gada Eiropas Savienības līmenī ir aizliegta gan iekšējā, gan ārējā tirdzniecība ar suņu un kaķu kažokādām, kopš 2010. gada - ierobežota tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņu ādas. Dažādi zvēraudzēšanas aizliegumi ir pieņemti lielā daļā Eiropas, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Dānijā aizliegts audzēt lapsas, Francijā - ūdeles, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē, Ungārijā - lapsas un ūdeles, Ziemeļmaķedonijā un Zviedrijā - lapsas un šinšillas.

Vācijā zvēraudzēšana tika pārtraukta 2019. gadā augstāku labturības prasību dēļ, kas paredz, piemēram, baseinus peldēšanai ūdelēm. Parlamentārā līmenī debates par zvēraudzēšanas aizliegumu notiek Bulgārijā, Īrijā, Lietuvā, Polijā un Ukrainā.

Deputāti akcentējuši, ka ir pamats uzskatīt, ka dzīvnieku ciešanas ir neizbēgama kažokzvēru audzēšanas sastāvdaļa, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu rentabls.

Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir pienākums “nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu (..) atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi”. Taču stiepļu sprostos nevar tikt apmierinātas zvēraudzētavās turēto dzīvnieku dabiskās etoloģiskās vajadzības, piemēram, ūdelēm - iespēja peldēt, lapsām - iespēja rakt un socializēties, šinšillām - skriet un lēkt, uzskata parlamentārieši.