GKR sadarbības partnerus Saeimas vēlēšanām meklēs Burovs

Ilggadējam “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētājam Andrim Amerikam atkāpjoties no amata, partijas kongress to uzticējis viņa vietniekam Oļegam Burovam, kuram nu būs jāsagatavo organizācija nākamajām Saeimas vēlēšanām un jāsameklē sabiedrotie, kuri pilsētas partijai dos lielākas izredzes kļūt par nacionāla mēroga politikas spēlētāju.
22.11.2021. Jānis Lasmanis
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Runādams par “Gods kalpot Rīgai” izredzēm tapt ievēlētai parlamentā, A. Ameriks skaidro, ka tas nemaz nav tik neiespējami, jo desmit gadu pastāvēšanas laikā tā kļuvusi pazīstama arī ārpus Rīgas. Salīdzinājumam viņš piemin “Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partiju, kas, par spīti reģionālajam raksturam, ir pazīstamas nacionālā līmenī.

Jautāts par to, vai GKR skatās uz šīm partijām kā potenciālajiem sadarbības partneriem kopējam sarakstam uz Saeimas vēlēšanām, viņš atgādina, ka šīm partijām jau ir stabili sadarbības partneri - GKR meklēšot citus politiskos spēkus ar kopīgām vērtībām. Arī O. Burovs saka, ka pagaidām esot pāragri saukt potenciālos partnerus vārdos.

Taču šis būs viens no viņa svarīgākajiem tuvākās nākotnes darbiem, jo partijas kongresā, kas notika aizvadītajā sestdienā, viņš kā vienīgais kandidāts tika ievēlēts partijas priekšsēdētāja amatā. Pret viņu nobalsoja tikai viens kongresa delegāts.

Uzrunājot kongresa dalībniekus, O. Burovs sūkstījās par pašreizējās pašvaldības vadības pieredzes trūkumu, ko labi ilustrējot domnieku bieži izmantotie problēmu pagaidu risinājumi. Tiesa, šī neesot tikai Rīgas problēma, jo arī Latvijā kopumā ir profesionālu un pragmatisku politiķu, kas nebaidās pieņemt lēmumus, deficīts. Tādēļ GKR esot īstais politiskais spēks, kam būtu jāpārstāv sabiedrības intereses nacionālā mērogā, jo GKR esot tikai tādi politiķi, kas nebaidās pieņemt ilgtermiņa lēmumus.

Burovs arī atgādināja, ka pirms vēlēšanām GKR politiskie konkurenti, kas vēlāk arī svinēja uzvaru, solīja jaunu bērnudārzu būvniecību. Sākotnēji nākamā gada budžetā tam pat tikusi iezīmēta nauda, tomēr novembra sākumā veiktajos budžeta grozījumos šis jautājums esot svītrots. Tāpat pašreizējā koalīcija neesot spējusi apgūt vēl iepriekš plānotos 20 miljonus eiro.

Par politiskās morāles degradāciju Latvijā runāja A. Ameriks. Viņš norādīja kongresa dalībniekiem, ka pašreizējais laiks ir izaicinājumu, daudzu paradumu un domāšanas maiņas laiks. “Pandēmijas krīze, attālināta atrašanās vienam no otra un nespēja atrast acu kontaktu radījusi daudz dusmu, daudz neizpratnes,” sacīja A. Ameriks. Tāpat viņš norādīja uz Latvijas iedzīvotāju zemo uzticības līmeni politiķiem, kamēr citās Eiropas Savienības valstīs tas ir ievērojami augstāks.

“Citur pie tik zema līmeņa valdība, iespējams, būtu par ārkārtas vēlēšanām, lai atjaunoto uzticības mandātu. (..) Pie mums neviens par to nav ierunājies. Kā mēs sakām, premjers Kariņš ir neaizvietojams, cita koalīcija nav iespējama. Bet, aizejot uz kapiem, tur arī guļ daudz neaizvietojamu cilvēku,” jokoja nu jau bijušais GKR priekšsēdētājs.

Partija nolēma arī samazināt partijas valdes locekļu skaitu. Līdzšinējo 15 biedru vietā tagad tajā darbosies 11. Reformētajā valde tika ievēlēti pieci Rīgas domnieki - O. Burovs Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainārs Baštiks un Jakovs Rafalsons. Pārējie seši jaunās valdes locekļi ir Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, uzņēmēja Diāna Novicika, futbola tiesnesis Andris Treimanis, Rīgas pašvaldības policijas darbinieks Guntis Dūda un TV raidījumu vadītāja un producente Natālija Ābola. Par partijas valdes priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts J. Radzevičs.

GKR līdz šim ir bijusi pārstāvēta Rīgas domē, kur kopā ar “Saskaņu” astoņus gadus veidoja valdošo koalīciju, bet pēc pēdējām vēlēšanām tā ir opozīcijā. Savukārt Eiropas Parlamentā Ameriks tika ievēlēts no “Saskaņas” saraksta, kur startēja kopā ar “Saskaņas” līderi un bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu.