Rihards Kols: mums Ukrainai būtu jāpalīdz arī militāri
Šiem notikumiem seko arī Latvija. Lai apspriestu notikumus Ukrainā, uz slēgtu sēdi pulcējās arī Riharda Kola (Nacionālā apvienība) vadītā Saeimas Ārlietu komisija.
Vai satraukumam par iespējamo konflikta eskalāciju Ukrainā patiešām ir pamats, vai tas ir tikai viens no daudziem iespējamajiem scenārijiem?
Tas notikumu kopums, ko pēdējo nedēļu laikā vēro ne tikai Ukrainas, bet arī NATO un ES dienesti un amatpersonas, ir vairāk nekā pietiekams pamatojums bažām. Krievijas militāro spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainu laikā, kad Eiropas uzmanība prioritāri koncentrēta uz notiekošo pandēmijas uzliesmojumu un notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, uz Krievijas varas iestāžu un amatpersonu pēdējo nedēļu retorikas fona neļauj neapsvērt dažādu scenāriju attīstību - gan deeskalāciju, gan destabilizējošas darbības un arī tālāku militāru eskalāciju. Mākslīgi radītā migrantu krīze uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības ārējās robežas var arī būt aizsegs kādām jaunām plānotām Krievijas darbībām pret Ukrainu. Krievija iepriekš ir parādījusi spēju ātri pārvietot un mobilizēt diezgan lielus militāros spēkus lielos attālumos.
Strauja spēku pārvietošana varbūt neliecina par lielu potenciālu konfliktu ar Ukrainu, jo arī Ukraina tagad ir daudz vairāk sagatavota nekā pirms septiņiem gadiem, taču tas noteikti var izraisīt plašāku drošības krīzi reģionā. Šā brīža situācija - desmitiem tūkstošu Krievijas karavīru, tostarp bruņoto spēku un elites sauszemes vienību ir ieņēmuši pozīcijas netālu no Ukrainas robežas. Ir konstatēts, ka savu izvietošanos Krievijas karaspēks dažkārt veic naktīs, lai slēptu savu kustību. Šī mēneša sākumā ASV amatpersonas brīdināja NATO sabiedrotos, ka iespējams kārtējais Krievijas iebrukums Ukrainā.
Izskanējuši viedokļi, ka Krievija palīdz Baltkrievijai uzkarsēt situāciju uz Eiropas Savienības austrumu robežas, lai mazāk uzmanības tiktu pievērsts Ukrainai. Piekrītat šādam analītiķu redzējumam?
Pat salīdzinot ar notikumiem šī gada sākumā, šobrīd spriedze starp Krieviju un Ukrainu turpina pieaugt. Nopietnas indikācijas saņemam no dažādām pusēm - gan no Ukrainas militārā izlūkdienesta puses, gan no NATO un dalībvalstu informācijas. Šobrīd Eiropā notiekošais - viss kopums, gan uz ārējām robežām, gan enerģētikas cenu jomā, arī Kremļa retorika - seko visai līdzīgam scenārijam, kādu Krievija īstenoja 2014. gadā, kad uz Eiropas dienvidu robežas bija sākusies bezprecedenta migrācijas krīze un Krievija tikmēr uzbruka, okupēja un anektēja Krimu. Enerģētikas krīze, ko mēģina sabiezināt “Gazprom”, ir viens no Krievijas valdības ģeopolitiskajiem ieročiem. Hibrīduzbrukums pret Eiropu tiek vērsts ar tiešu Krievijas svētību, ja ne pēc Krievijas iniciatīvas. Šī problēma tiešā veidā ietekmē visu Eiropu. Jā, analītiķu redzējumam pievienojos. Kā minēja ASV valsts sekretārs [Entonijs] Blinkens - ir bažas, ka Krievija var pieļaut nopietnu kļūdu, mēģinot atkārtot to, ko darīja 2014. gadā, kad savāca spēkus gar robežu, iegāja suverēnā Ukrainas teritorijā un darīja to, nepatiesi apgalvojot, ka tikusi izprovocēta.
Vai Latvija un starptautiskā sabiedrība kopumā nepieciešamības gadījumā ir gatava Ukrainai sniegt par Krievijas nosodīšanu plašāku atbalstu, palīdzību?
Domāju, ka jā. Mums sava reakcija būtu jāvērš ekonomiskajā, diplomātiskajā un militārajā sfērā, tostarp jāsamazina Krievijas piekļuve starptautiskajam finansējumam, jāizmanto stratēģiskās naftas rezerves, kā arī jānodrošina Rietumu ieroču piegādes Ukrainai. Ir virkne veidu, kā atbalstīt. Kremlis veic izmēģinājumu vairākās “frontēs”, lai saprastu, cik tālu iespējams iet bez sāpīgas pretreakcijas. Tas nozīmē, ka Rietumiem - šajā gadījumā mums, NATO, ES - vislielākā iespējamā kļūda būtu uz Krievijas provokācijām nereaģēt vispār vai reaģēt lēni un maigi. Mūsu rīcībā ir virkne efektīvu instrumentu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
