Gobzema aizturēšanas jautājumā Saeima stājas likumsargu pusē

Uzsākot savu kampaņu “Rododendrs”, partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems pirmdien devās uz Tukumu, Talsiem, Liepāju un Ventspili. Trijās no šīm pilsētām Valsts policija viņu aizturēja uz četrām stundām. Politiķis uzskata, ka viņa aizturēšana ir pretrunā ar Satversmi, tāpēc publiskajā telpā viņš sola pret Valsts policiju vērsties tiesā, kā arī vērst viņa sekotāju dusmas pret valdības un Saeimas vadītājiem.

A. Gobzems atsaucas uz Satversmes 29. pantu, kas nosaka, ka “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi ierobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima”.

Atbalstot Valsts policijas pieņemtos lēmumus, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atgādina, ka A. Gobzema aizturēšana tiek pamatota ar Administratīvās atbildības likumu. Tas par noteiktiem pārkāpumiem - šajā gadījumā par ar pašvaldību nesaskaņotu pasākumu un epidemioloģisko ierobežojumu neievērošanu - ļauj personu aizturēt uz laiku, kas nepārsniedz četras stundas.

“Viens no pirmajiem likumprojektiem, ko es parakstīju, kļūstot par Saeimas deputātu, bija par to, lai atceltu Saeimas atļaujas nepieciešamību deputātu izdošanai administratīvajiem sodiem. Tas bija jau 2003. gadā, atcēla tikai 2016. Tik daudz laika tas prasīja. Līdz ar to policijai nav nekādu problēmu administratīvi sodīt deputātu. Tas ir tas, ko dara policija, ja kāds pārkāpj likumu, policija var uzlikt sodu vai sodīt savādāk. Deputātiem nav vairs tādu privilēģiju, kādas gribētu Gobzems,” saka A. Latkovskis.

Arī Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošais Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks ir pārliecināts, ka policija rīkojusies likumīgi. Viņa redzējumā gan paveras telpa diskusijām par spēkā esošo likumu interpretāciju.

Proti, arī J. Iesalnieks norāda, ka policijai ir tiesības un pienākums novērst likuma pārkāpumu, taču vienlaikus viņš uzsver, ka policijas darbiniekiem nav pienākuma zināt visus Saeimas deputātus vaigā, jo vairāk, ja tie uzreiz neuzrāda attiecīgu dokumentu.

“Jautājums, vai konkrētais personāžs policijas darbiniekiem ļāva sevi identificēt aizturēšanas brīdī. Ja policists redz, kas kāds pārkāpj likumu - šajā gadījumā par epidemioloģiskajiem noteikumiem -, tad policijas darbinieks nevar zināt, ka šī persona ir īpašajā kategorijā, kurai likumā noteiktas garantijas attiecībā pret aizturēšanu. Bet likums ļauj aizturēt jebkuru personu brīdī, kad šī persona pārkāpj likumu. Tajā brīdī var aizturēt, noskaidrot personu, un to personu atlaiž, ja viņai ir imunitāte,” savu redzējumu izskaidro J. Iesalnieks, kurš uzskata, ka policija rīkojusies likuma robežās.

Uz to, ka nepieciešama diskusija par Satversmes 29. panta interpretāciju, norāda Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošais Valērijs Agešins. “Manā skatījumā tas jau ir stāsts par Satversmes 29. panta interpretāciju - vai amatpersonu nedrīkst aizturēt, ja viņš rīkojas pirmsšķietami vai acīmredzami prettiesiski. Tas, ka cilvēks aizturēts trīs reizes, liecina par to, ka pastāv problēma vai nu ar likumu, vai tā piemērošanu. Katrā gadījumā policijai ir jābūt instrumentiem, lai rīkotos zibenīgi. Katrā gadījumā katrs dara savu darbu - policija savu, Saeimas deputāti, izmantojot dažādus instrumentus, savu,” saka V. Agešins, kurš atceras, kā, būdams Saeimas deputāts, tomēr vērsies Liepājas domē, lai 2019. gada decembrī organizētu piketu.

Tikai pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko uzskata, ka valsts policija A. Gobzemu aizturējusi nelikumīgi. Viņasprāt, policijai būtu tiesības deputātu aizturēt, ja to pieķertu veicam kādu nopietnu noziegumu. Pretējā gadījumā pastāvot bažas, ka vara vēršas pret deputātu politisku motīvu dēļ.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā