Levits mudina pandēmijā atbalstu sniegt nešķirojot
“Laikā, kad valsts sniedz saviem iedzīvotājiem vēsturiski lielāko atbalstu, ir cilvēki, kuri zaudējuši darbu, uzņēmumi, kas pārtraukuši darboties, ģimenes, kuru nākotnes plāni ir sagrauti. Tādēļ es aicinu valsti un pašvaldības būt redzīgākām, jo cilvēka dzīvi nevar ietilpināt birokrātiskās tabulās. Atbalsts ir jāsniedz ikvienam, kura dzīves pamatus ir saļodzījusi pandēmija,” aicināja valsts augstākā amatpersona.
Atskatoties uz nu jau aizvadīto 2021. gadu, E. Levits atzina, ka tas nesis daudz negāciju un sadalījis sabiedrību divās naidīgās grupās. Taču viņa redzējumā pandēmija nesusi arī labas lietas. Piemēram, uzņēmēji ātri pielāgojušies jaunajai realitātei, atraduši jaunus darbības veidus un savas produkcijas noieta tirgus. Savukārt skolotāji apguvuši jaunas prasmes mācībām attālināti.
“Tas no mums visiem prasījis daudz, bet arī devis jaunas zināšanas un iespējas,” rezumēja E. Levits.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vērtējot aizejošo gadu, atzina, ka tas no katra ir prasījis vairāk - vairāk ieklausīties, vairāk izprast, vairāk atbildības un vairāk iesaistes. “Tas ir nesis vēl nepieredzētu viedokļu dažādību un diskusijas, kas ir neatņemama demokrātijas daļa, lai nonāktu pie kopīgas rīcības. Tas mums ir ļāvis arī paveikt vairāk. Mēs kopīgiem spēkiem esam pārvarējuši pandēmijas grūtākos brīžus, nosargājuši savas valsts un Eiropas Savienības ārējo robežu, panākuši ekonomikas izaugsmi, investīciju, eksporta un darba algu pieaugumu. Tam, ko darām, ir panākumi,” uzrunā norādīja K. Kariņš.
Viņš svētku uzrunā arī uzsvēra, ka valdības mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus un labas darba vietas tā vietā, lai ilgstoši īstenotu plašu pabalstu politiku. K. Kariņš norādīja - turpmākai ekonomikas izaugsmei nepieciešami zinoši un spējīgi cilvēki un ilgtermiņa ieguldījumi izglītībā un zinātnē, tādēļ ir gandarīts, ka 2022. gadā gaidāms būtisks finansējuma pieaugums mūsu zinātnei.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, vērtējot abu amatpersonu svētku uzrunas, gan pauž viedokli, ka tās liecina par to, cik tālu premjers un prezidents ir atrāvušies no sabiedrības.
Proti, vērtējot uzrunas atsevišķi, distancējoties no valsts paveiktā un iedzīvotāju pārdzīvotā, tās atzīstamas par labām. Taču: “Tas, ko premjers runāja, bija jauki, bet problēma ir tāda, ka sacīto ir ļoti grūti savilkt kopā ar realitāti. Mēs redzam valdību darbībā un rīcībā. Tā ir pilnīgi citādāka nekā tas, ko mēs varējām dzirdēt premjera runā par to, uz kādu rīcību viņš motivē sabiedrību. Rodas sajūta, ka politiķi dzīvo un rīkojas atbilstoši kaut kādiem saviem principiem, bet premjers aicina sabiedrību rīkoties citādi - būt gudriem un saprātīgiem, ar cīņassparu un tā tālāk.”
Viņa ieskatā, ja paskatās uz valdību un tās lēmumiem, situācija ir gaužām citāda nekā uzstādījumi premjera runā. F. Rajevskis uzskata, ka veidojas kognitīva disonanse starp to, ko runā Ministru prezidents, un to, kādu valdības rīcību sabiedrība redz.
Runājot par Valsts prezidenta uzrunu, eksperts norādīja, ka pirmā lieta, kas pievērsusi uzmanību, bija uzrunas teikšana, valsts pirmajai personai sēžot klubkrēslā. F. Rajevskis atzīmēja, ka līdzīgi rīkojas Lielbritānijas karaliene, kura nereti izvēlas komfortablāku vietu runas teikšanai atšķirībā no citu valstu vadītājiem.
Rajevskis domā - lai gan Valsts prezidents mēģināja savā runā pieskarties arī tēmām, kas attiecas uz nākotni, viena no lielākajām problēmām bijusi Levita pieminētā pagātne, piemēram, ierobežojumi un Covid-19 - no Jaungada uzrunas varējis rasties priekšstats, ka arī nākamgad mūs gaida tieši tas pats. Tādēļ F. Rajevskis uzskata, ka vismaz šajā aspektā prezidentam neizdevās nedz motivēt, nedz viest optimismu sabiedrībā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
