Levits – visu laiku nemīlētākais Valsts prezidents

Kopš Vaira Vīķe – Freiberga pēc diviem prezidentūras termiņiem devās pelnītajā atpūtā, nākamie Valsts prezidenti izvēlīgajai Latvijas tautai tā arī pa īstam neiepatikās. Viens it kā pateicības aploksnē ņēmis, cits žurnālistus piekaut draudējis, arī ar svešvalodu zināšanām reti kurš spējis priecēt. Pat noteiktam Latvijas novadam raksturīgā izloksne daudziem traucējusi, taču neviens no šiem daudz kritizētajiem prezidentiem nav kritis tik dziļā tautas nežēlastībā kā četras svešvalodas pārzinošais Egils Levits, kuru tikai pirms nepilniem trijiem gadiem mums pieteica kā “spožu zvaigzni”.
10.01.2022. Jānis Lasmanis
 
©Gatis Rozenfelds, Valsts prezidenta kanceleja

“Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās - angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos,” 2019.gadā līdz ar citiem inteliģences pārstāvjiem piesakot E. Levita kandidatūru, pauda dzejniece Māra Zālīte.

SABIEDRISKĀS DOMAS DINAMIKA; visi Latvijas iedzīvotāji; reitingi (reitingi aprēķināti, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru) / Pētījums: Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti SKDS 2021. gada decembris

Vismaz formālas inteliģences deficītu E. Levitam tiešām nevar pārmest, arī svešvalodu zināšanas viņam uz pēdējo divu priekšteču fona ir cienījamas. Taču izrādās - ar to vien nepietiek, lai būtu, ja ne tautas mīlēts, tad vismaz saprasts. To uzskatāmi demonstrē Neatkarīgās ik gada nogali pasūtītais un “Pētījumu centra SKDS” realizētais pētījums “Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām un politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums”.

2019.gadā, kad E. Levits stājās Valsts prezidenta amatā, lielākā daļa sabiedrības, kas par šo juristu zināja vien to, ka viņš pārstāv Latviju Eiropas Savienības tiesā, spēlējis būtisku lomu Satversmes preambulas izveidošanā un īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas neilgi pabijis arī Tieslietu ministra amatā, jauno prezidentu uzņēma piesardzīgi, taču optimistiski. Pozitīvi viņa darbību vērtēja 48% aptaujāto, bet negatīvi - 41%. Šāda statistika E. Levitam dāvāja pieticīgu, taču pozitīvu septiņu punktu reitingu.

2020.gadā tautas vērtējums bija ievērojami sliktāks. Negatīvi E. Levita prezidentūru vērtēja jau 52% respondentu, bet viņa atbalstītāju īpatsvars bija sarucis par deviņiem procentpunktiem, kā rezultātā viņa reitings jau bija ieslīdzis negatīvajā skalas daļā. Tiesa, savas prezidentūras pirmajā pilnajā gadā E. Levits bija panācis, ka viedoklis par viņa veikumu ir lielākai sabiedrības daļai nekā gadi pirms. Proti, ja 2019.gadā viedokļa par viņa veikumu nebija 11%, tad 2020.gadā tādu respondentu bija 9%.

Arī pērn E. Levits ar savu darbību spējis radīt par sevi iespaidu aizvien lielākā sabiedrības daļā. Tādu, kam nav viedokļa par viņu aizvadītā gada decembrī bija vairs tikai 5%. Un tās E. Levitam šī pētījuma kontekstā arī ir vienīgās labās ziņas.

Pozitīvi viņa veikumu vērtē vairs tikai 28.7% aptaujāto, bet negatīvi - 66%. Tātad Valsts prezidenta E. Levita gada nogales reitings kopš neatkarības atgūšanas sasniedzis prezidentūru līdz šim zemāko punktu - mīnus 37.3.

Kopš 1996.gada, kad SKDS sāka mērīt Valsts prezidentu popularitāti, pirms E. Levita prezidentūras pirmā pilnā gada, nepopulārākais prezidents bija Andris Bērziņš. Viņa darbības pirmā mēneša beigās arī viņa reitings bija negatīvie 37 punkti, taču gada nogalē A. Bērziņš lielāko sabiedrības daļu bija spējis pārliecināt par savām spējām. Viņa reitings bija pozitīvi 19 punkti. Diemžēl, E. Levitam šajā ziņā vektors ir diametrāli pretējs - viņa atbalstītāju skaits ik gadu sarūk.

Plašākā kontekstā vērtējot, Valsts prezidents gan var būt apmierināts ar to, ka viņš joprojām tiek augstāk vērtēts, piemēram, par Saeimu un politiskajām partijām. Pēdējām uzticas vien 12.5% iedzīvotāju, bet tām neticošo īpatsvars veido 80%.

****

Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību speciālists, politologs:

“Viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir viņa paša un viņa komandas darba rezultāts. Latvijā nevienam prezidentam nav bijuši bezrūpīgi laiki, it īpaši, ja runā par tiem, kuriem iekrīt krīzes, un tās mums ir regulāri.

Protams, reitingam var atrast atrunas: kovid vai inflācija… Bet arī iepriekš bijušas finanšu krīzes, drošības krīze. Kovid krīze protams ir specifiska, bet no otras puses - krīze kā krīze. Tā ir arī visiem citiem, ne tikai Latvijai.

Problēma ir arī viņa pozicionējumā. Kad sākās kovids, viņš ieņēma, man liekas, nepareizu vietu uz politiskās skatuves. Sākumā, kad valdībai gāja labi, viņš bija kluss. Kad tai sāka iet slikti, iznāca, kā galvenais valdības atbalstītājs, bezierunu valdības politiskā stute. Jo valdībai grūtāk iet, jo tā viņu ierauj dziļāk politiskajā atvarā. Reitings, domāju, ir viņa komandas politisko izvēļu sekas.”